Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
12. aprīlis, 2014
Drukāt

Ar saviem darbiem lieku aizdomāties. Saruna ar tēlnieku Aigaru Bikši (2)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Rīgā, Brīvības ielas laukumiņā pie Ministru kabineta ēkas, īstenots viens no ”Rīga 2014” programmas izaicinošākajiem projektiem – pilsētvides objekts ”Pieminekļu kari”, ko veidojis tēlnieks Aigars Bikše.

Viņa darbi allaž bijuši uzmanības vērti un pārdomu raisoši. Kaut vai 2009. gada septembrī laikmetīgās mākslas foruma ”Baltā nakts” laikā tapusī piepūšamā figūra ”Ideālists”, kas ik pa brīdim pacēlās un atkal saplaka… Tā bija kā imperatīvs nebūt gurdeniem garā, nesašļukt un nevarībā rast spēkus. Arī ”Pieminekļu kari” – asprātīga un viegli provocējoša instalācija, kas apspēlē četras varas, kuras ietekmējušas Rīgas likteni un attīstību. Trāpīts desmitniekā – notiekošais Ukrainā ir kā apjausma, ka atkal esam vēstures krustcelēs, un mākslinieks interpretē likteņideju lietu simbolikā. Kāda loma priekšmetiem ir viņa paša dzīvē?

– Neaizraujos ar atmiņu lietu kolekcionēšanu, katram priekšmetam ir sava vieta, eksistence. Priekšmeti var gan noderēt mākslai – ideju paušanai, piemēram, instalācijām, vides objektiem… Ar saviem darbiem nevienu necenšos provocēt, aizdomāties lieku gan!

Ja mākslas darbs novietots publiskā vietā, gribot negribot tas cilvēkiem ”krīt” acīs un rosina domāt, kāpēc tas ir tieši tāds. Mākslas tēlam jābūt daudznozīmīgam, lai tajā saskatītu vairākas idejas – saviļņojošas vai satraucoši urdošas…

Aigars Bikše strādā ar dažādiem materiāliem – skulptūras galvenokārt veido ģipsī, no koka, izmantojis arī netradicionālus materiālus, kā, piemēram, papīru, plastilīnu u. c. Objekts ”Zemesmātes biroja viena desmitā daļa” (veltīts cilvēkiem, kuru piemiņas zīmes Lielajos kapos ir zudušas) pat bija veidots no bruņustikla. Taču mākslinieka ideja kādiem vandaļiem šķitusi tik izaicinoša, ka darbu izpostījuši.

– Neesmu klusētājs, ja man ir ko teikt, saku to mākslas valodā skaļi, ne čukstus… Labāk problēmu izrunāt, apspriest, nekā to noglabāt skapī kā skeletu, tad tas grabēs visu laiku.

Ir svarīgi paplašināt cilvēka domāšanas apvārsni, pārāk bieži ieslīgstam stereotipos. Piemēram, man patīk dzeltenā un zilā krāsa, lauku mājas jumtu esmu nokrāsojis zilu. Kāds bija izteicies – kā tā var, tas taču nav latviski! Bet vai esat bijuši Portugālē, kādā citā Vidusjūras zemē? Vai tepat, mūsmājās, paskatieties debesīs, cik intensīva krāsa!

Savā daiļradē Aigars Bikše bieži izmanto sadzīves priekšmetus un tēlus, ievietojot tos ikdienas dzīves telpā un vispārinot līdz laikmetu raksturojošiem simboliem vai metaforām. Skatot tēlnieka darbus, var jautāt retoriski – kāda tad ir mūsu nacionālās valsts ilgu tāle?

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Aizdomājos gan, pretim Ministru kabinetam stāvot un skatoties uz savādiem veidojumiem bij. Ļeņina pieminekļa vietā. Man blakus nostājās arī kāds vecāks pāris un arī aizdomājās. Tad vēl kādi trīs jaunieši aizdomājās. Beigās kopīgi secinājām, ka aizdomājušies esam par to, ka uztaisīts pilsētas viducī kaut kas tāds, ko saprast nevar un kāpēc pilsētas tēvi tādējādi ļauj degradēt pilsētvidi.

  2. Aizdomājos gan, pretim Ministru kabinetam stāvot un skatoties uz savādiem veidojumiem bij. Ļeņina pieminekļa vietā. Man blakus nostājās arī kāds vecāks pāris un arī aizdomājās. Tad vēl kādi trīs jaunieši aizdomājās. Beigās kopīgi secinājām, ka aizdomājušies esam par to, ka uztaisīts pilsētas viducī kaut kas tāds, ko saprast nevar un kāpēc pilsētas tēvi tādējādi ļauj degradēt pilsētvidi.

Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
Draugiem Facebook Twitter Google+