364,7 miljoni eiro: 2016.gads valsts aizsardzībā 1
Vērtējot 2016.gadu valsts aizsardzības jomā, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis atzīst, ka šis ir bijis izaugsmes un attīstības gads, kas vienlaikus uzliek lielu atbildību par paveikto, nākotnes uzdevumiem un budžeta līdzekļu izlietojumu, kas aizsardzības jomai turpinās pieaugt arī 2017.gadā.
1. Prioritārie attīstības virzieni
1,45% no IKP vai 364,7 miljoni eiro. Šāds skaitļu izteiksmē ir aizejošā gada valsts aizsardzības budžets, no kura saskaņā ar Saeimā apstiprināto Valsts aizsardzības koncepciju, lielāko finansējumu saņem šādas prioritātes:
Kājnieku brigādes mehanizācija, kas sevī ietver nepieciešamā bruņojuma, tai skaitā, ložmetēju, prettanku raķešu SPIKE, sakaru līdzekļu, komandvadības, infrastruktūras, apmācības un nodrošinājuma sistēmas izveidi. Mehanizācijas projekta ietvaros šogad Latvija no Lielbritānijas ir saņēmusi jau 42 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnas (CVRT).
Pretgaisa aizsardzības spēju attīstība, kuras ietvaros paredzēts uzlabot gaisa telpas novērošanas radaru pārklājumu un komandvadības spējas, kā arī paaugstināt esošo pretgaisa aizsardzības sistēmu kaujas spējas un iegādāties jaunas sistēmas. Viens no būtiskākajiem šo spēju attīstības virzieniem ir arī agrās brīdināšanas un informācijas apmaiņas sistēmas nodrošināšana, lai spētu laicīgi reaģēt uz jebkura veida apdraudējumu.
Speciālo uzdevumu vienības stiprināšana. Šī vienība ir spējīga pretdarboties plaša spektra konvencionāliem un hibrīdkara draudiem, tāpēc tās stiprināšana ir viena no būtiskajām spējām.
Speciālo uzdevumu spējas attīstības plāns paredz individuālā un kolektīvā ekipējuma, sauszemes un jūras mobilitātes platformu iegādes, kā arī ieguldījumus vienības personāla skaita palielināšanā un apmācībā.
Inženieru spējas attīstības plāns paredz dažādu mobilitātes un pretmobilitātes spēju attīstību, spēku pārvietošanos un aizsardzību, kavējot pretinieka spēku virzīšanos un sniedzot atbalstu civilajai sabiedrībai. Šogad ir uzsākta personāla apmācība un inženiertehniskā transporta, kā arī individuālā un kolektīvā ekipējuma iegāde.
Veiksmīgi turpinās Zemessardzes spēju attīstība – kaujas gatavības paaugstināšana un personāla apmācību sistēmas uzlabošana. Lai celtu Zemessardzes kaujas gatavību tuvākajos gados paredzēts ieguldīt līdz 70 miljoniem eiro ekipējuma, personāla un infrastruktūras vajadzībām. Gan notikumi Ukrainā, gan arī finansējuma palielinājums ir sekmējis ievērojamu zemessargu skaita pieaugumu, veidojot Zemessardzi par kaujas spējīgu organizāciju.
2016.gada jūlijā Varšavā notika NATO samits, kur tika pieņemti mūsu valstij un visām mūsu reģiona valstīm – Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Polijai, ļoti nozīmīgi lēmumi. Līdz ar to viena no prioritātēm gan šogad, gan nākamgad ir nodrošināt nepieciešamo sabiedroto uzņemšanai.
Kanāda uzņemsies vadošās valsts pienākumus daudznacionālajai bataljona lieluma kaujas grupai Latvijā, kas Krievijas tālākas agresijas atturēšanas un kolektīvās aizsardzības stiprināšanās nolūkos tiks izvietota mūsu valstī jau nākamajā gadā. Kopā ar Kanādu savus bruņotos spēkus un ekipējumu uz Latviju nosūtīs arī citas dalībvalstis – Itālija, Polija, Slovēnija, Albānija. Šis ir vēsturisks lēmums attiecībā uz Latvijas drošības stiprināšanu un no Latvijas skatu punkta vērtējams kā nozīmīgākais pēc mūsu valsts iestāšanās NATO.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu sabiedroto spēku klātbūtni un sniegtu uzņemošās valsts atbalstu, papildu investīcijas tiek ieguldītas infrastruktūrā, tai skaitā kazarmu izbūvē Lielvārdē un Ādažos, kā arī Ādažu, Lāčusila poligonu un citas mācību infrastruktūras attīstībā. Ieguldījumu infrastruktūrā sniedz gan NATO, gan Amerikas Savienotās valstis, kas ir mūsu stratēģiskais sadarbības partneris.
Saskaņā ar NATO Velsas Samita lēmumu šogad Latvijā tika sertificēta arī NATO Spēku integrācijas vienība (NFIU).
2. Infrastruktūras attīstības projekti
2016. gadā ekspluatācijā nodoti seši nozīmīgi būvniecības objekti par kopējo summu vairāk nekā 18 miljoniem eiro.
To skaitā ir kazarmu ēku bloka būvniecības otrā kārta, noliktavas ēkas jaunbūve un dzelzsbetona angārs, ekipējuma noliktava Ādažu mācību centrā, kā arī rekonstruētas kājnieku skolas kazarmas Alūksnē, Zemessardzes bāze “Azurgi” Preiļu novadā un uzbūvēts Munīcijas noliktavu komplekss Vaiņodes novadā.
Ja 2016.gadā būvniecībai pieejamais finansējums bija 24 miljoni eiro, tad nākamgad tas pieaugs gandrīz divas reizes, sasniedzot 43 miljonus eiro.
Strauji attīstīsies NBS Gaisa spēku aviācijas bāze Lielvārdē, kur jau nākamgad plānots pabeigt virkni objektu, tai skaitā, kazarmas jaunbūvi, teritorijas inženiertīklu pārbūvi, Aviācijas eskadriļas glābēju un lidlauka nodrošinājuma dienesta ēkas izbūvi un apbruņojuma noliktavas rekonstrukciju.
Speciālo uzdevumu vienība jau nākamgad saņems rekonstruētās kazarmas un sporta zāli.
3. Karavīru ikdienas un atalgojuma sistēmas uzlabošana
Ar 2016.gada 1.janvāri algu reformas kontekstā karavīriem tika palielināts atalgojums. Līdz ar to palielinājums atalgojumā ir atkarīgs no karavīra atbilstības izglītības un kvalifikācijas prasībām, konkrētai militārajai pakāpei un izdienai. Šis ir viens no redzamākajiem iemesliem karavīru paaugstinātai interesei par militāro izglītību NBS mācību iestādēs, kā arī jauno karavīru rekrutēšanas pozitīvajiem rādītajiem.
Tāpat šogad izstrādāts un Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” Tas motivēs karavīrus militāro dienestu pildīt maksimāli ilgi, kā arī atvaļinātos karavīrus atgriezties dienestā.
Karavīru drošībai Aizsardzības ministrija izvirzījusi Ministru kabinetā un Saeimā grozījumus par karavīru amata un atalgojuma nepublicēšanu.
4. Plašākas sabiedrības iesaistīšana aizsardzības jomas stiprināšanā
Augstskolu studentu militārā apmācība 2017.gadā tiks uzsākta pilotprojekta līmenī. Darba grupa ir sagatavojusi un vadībai prezentējusi savu redzējumu šāda apmācību formāta atjaunošanai.
Savukārt, lai izstrādātu NBS spēju attīstībai nepieciešamās tehnoloģijas un šajās procesā iesaistītu Latvijas pētniekus un industriju, Aizsardzības ministrija ir definējusi tehnoloģiju jomas vai produktus, kas jāattīsta.
Tie ir: bezpilota lidaparātu izmantošana un tehnoloģiski risinājumi bezpilota lidaparātu darbības kontrolei, koordinācijai un bezpilota lidaparātu radīto apdraudējumu novēršanai; sakaru un agrās brīdināšanas sistēmu tehnoloģiskie risinājumi Latvijas apstākļos; mehanizācija, netiešais uguns atbalsts, materiāli un nanotehnoloģijas, kas nodrošina tehnikas un objektu aizsardzību pret vizuālo un termisko novērošanu; nākotnes militārā infrastruktūra un tās izmaksu efektivitātes celšana, objektu fiziskās drošības sistēmas, energoapgādes risinājumi pastāvīgās dislokācijas vietās un mācību vai militāro operāciju laikā; karavīru individuālais un kolektīvais ekipējums; simulatori, trenažieri un mākslīgi radīta darba vide.
