Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
14. maijs, 2014
Drukāt

Brīvības ielas kultūras kilometrā grib uzstādīt trejdekšņu rekordu

Foto: LETAFoto: LETA

Svētdien, 18. maijā, Nordea Rīgas maratonā iekļautajā Brīvības ielas kultūras kilometrā pie Brīvības pieminekļa, sveicot Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu, plānots uzstādīt jaunu Ginesa rekordu – izpildīt kopdeju ar visvairāk trejdekšņiem, portālu LA.lv informēja nodibinājuma Rīga 2014 komunikāciju speciālists Mārtiņš Drēģeris.

Trejdeksnis ir unikāls latviešu sitamais instruments, kuram līdzīga nav pat mums tuvākajām valstīm. Šis instruments arī simboliski uzsvērs Latvijas kultūras mantojuma identitāti, kā arī demonstrēs mūsu dejotāju kustības varenību.

Plkst.13 pie Brīvības pieminekļa Ginesa rekordam aicināts pievienoties ikviens rīdzinieks, pilsētas viesis un deju kolektīvu dalībnieki, kam līdzi būs trejdeksnis. Par rekorda dejas skaņdarbu izvēlēta topošā deju uzveduma “Lec, saulīte!” dziesma “Saulītes peldināšana”, kas horeogrāfa Jāņa Ērgļa vadībā 18. maijā piedzīvos savu pirmatskaņojumu.

Mēģinājums sasniegt Ginesa rekordu ir tikai viens no “Brīvības ielas kultūras kilometra” notikumiem. Tam izveidota īpaša kultūras, mūzikas un sadziedāšanās programma, kas galvaspilsētas centrālo ielu skrējiena dalībniekiem un atbalstītājiem ļaus izbaudīt no kultūrvēsturiska un izklaidējoša skatu punkta.

Elizabetes un Brīvības ielas krustojumā skrējējus un līdzjutējus izklaidēs kultūras kilometra Nordea skatuves programma, kurā atzītākie Latvijas skatuves mākslinieki atskaņos hitus, kas bijuši populāri no 1914. līdz 2014. gadam. Mūzikas punkti trasē plānoti pavisam 16 vietās trasē, katra punkta vadmotīvu pieskaņojot kādai no valstīm, no kurām skrējēji Rīgā ierodas viskuplākajā skaitā. Par godu Latvijas dalības NATO desmitgadei, skrējiena dalībniekus pie Aizsardzības ministrijas Valdemāra un Elizabetes ielas stūrī iepriecinās Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris.

“Brīvības ielas kultūras kilometru” simboliski ievadīs “Kultūras goda sardze” – aleja no Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra līdz Brīvības piemineklim, kas būs atvēlēta simtiem koristu un dejotāju, kas sveiks maratona dalībniekus no vairāk nekā 60 valstīm.

Atzīmējot Jāņa Cimzes 200. dzimšanas dienu, ikviens, kam tuvas latviešu tautasdziesmas aicināts pie Brīvības pieminekļa pievienoties sadziedāšanās koncertiem un izdziedāt Cimzes dziesmu krājumu “Dziesmu rota” – dziesmas, kas ir neatņemama sastāvdaļa ikvienos Dziesmu svētkos, varēs dziedāt trīs sadziedāšanās koncertos plkst.9, 11:30, 13. Sadziedāšanos programmas muzikālais vadītājs būs Juris Vaivods.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+