Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. septembris, 2014
Drukāt

Dzelzceļa nākotne: izdrukājamas sliedes un vagoni vai caurules sliežu vietā? (1)

Foto - Ivars BusmanisFoto - Ivars Busmanis

"Jau tagad pa cauruļvadiem pārvietojam vairāk preču (gāzi, naftu, ūdeni, kanalizāciju) nekā visos citos veidos kopā. Kāpēc mēs nevarētu šādi pārvadāt arī cilvēkus un kravas?" retoriski vaicā futurologs Tomass Freijs.

“Nākotne nesīs arvien jaunas inovācijas un pārmaiņas, tādēļ labāk pašiem būt daļai no tām un būt gataviem. Dzelzceļš savulaik arī bija inovācija, jaunu un būtisku pārmaiņu vēstnesis, no kuras cilvēki sākumā pat baidījās, bet šodien globālā ekonomika nav iedomājama bez dzelzceļa, ne velti to sauc par ekonomikas mugurkaulu,” trešdien, ievadot konferenci “Globālās transporta kustības vīzija 2050”, teica tās organizators VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents Uģis Magonis.

“Da Vinči” institūta izpilddirektors, žurnāla “The Futurist” inovāciju redaktors, futurologs Tomass Freijs turpretim baidīja, ka dzelzceļu atbīdīs citi pārvietošanās veidi. Viņš esot viens no pasaulē visbiežāk citētajiem futurologiem, kurš uzskata, ka jau turpmāko 20 gadu laikā pasaule pieredzēs lielākas pārmaiņas nekā visā līdzšinējā cilvēces vēsturē kopumā. “Līdz 2050. gadam vidusmēra cilvēkam būs paša izdrukāts apģērbs, dzīvos viņš paša izdrukātā mājā, viņam preces piegādās droni*, viņam būs vairāk nekā viens robots, būs trīsreiz vairāk izglītots, izmantos auto bez šofera un viņš strādās tikai uz ārštata līguma pamata. Bet paveikt viņš varēs simt reižu vairāk nekā mēs,” nākotni iezīmē futurologs.

Freijs ir pārliecināts, ka nākotnē mainīsies transporta tehnoloģijas. Viņš norādīja, ka ap 2030. gadu var sagaidīt automatizēta transporta jeb transporta bez vadītāja uzvaras gājienu. Tas mainīs šo jomu tikpat dramatiski kā automobiļa izgudrošana. Automašīna bez šofera piebrauks pie mājas un aizvedīs uz darbu, maršrutā uzņemot vēl kādus pasažierus, un tas būšot lētāk nekā taksometrs. Bez vadītāja varēšot pārvietoties arī kravas auto, un jau tagad Japānā pārbauda variantu, kad kolonnā brauc vairākas kravas mašīnas, bet vadītājs sēž tikai pirmajā. 2050. gadā liels kravu pārvadājumu apjoms tikšot piegādāts ar pārvietojamiem droniem apvienojumā ar dzelzceļu.

Dzelzceļš, viņaprāt, paliks, bet tas būs daudz ātrāks. Šobrīd lielo attālumu pasažieru pārvadājumos 30% tiek pārvadāti ar ātrvilcieniem, bet 2030. gadā tādu būs jau 90%, vēl pēc 20 gadiem dzelzceļš pāries uz ultraātrgaitu (vidējais pārvietošanās ātrums 337 km/h), paredz vizionārs. Kad radīs cauruli, no kuras izsūks gaisu, tad ātrvilciena kapsulai vakuumā vajadzētu spēt sasniegt ātrumu 6000 km/h un no Vašingtonas līdz Rīgai varētu nonākt divās stundās,” fantazēja Freijs. “Izmēģinājumi ir sākti, un tas ir 50 gadu laikā īstenojams projekts,” viņš piebilda.

Visas nepieciešamās lietas varēs izdrukāt ar 3D printeri, uzskata Freijs. Cilvēki varēšot sev izdrukāt gan pārtiku, gan apģērbu, gan automašīnas un mājas. Varēs izdrukāt gan sliedes, gan vagonus, pareģo futurologs. Tas arī ietekmēs transporta nozari, jo gatavo iepakoto preču vietā pārvadās izejvielas – “tinti” printerim. Tātad – mazāk kravu. Palielināsies multimodālo lidostu skaits – šobrīd ES ir 14 multimodālās, Rīgā gan tādas vēl nav, bet 2030. gadā tādu skaits, kuras savienotas ar dzelzceļu, pieaugs līdz 37.

Starptautiskais loģistikas eksperts Henks van Dīrens (“Samskip Van Dieren Multimodal”) atzina, ka dzelzceļa jomā Latvija esot priekšgalā Rietumeiropā pārvadāto kravu apjomu ziņā. Turpmāk daudz lielāks īpatsvars būšot elektrovilcieniem, turklāt autopārvadātājiem aktuālākais izaicinājums esot pieaugušais maksas ceļu skaits, kā arī vadītāju trūkums. Autopārvadājumu izmaksas līdz ar to pieaugšot. Viņš norādīja, ka Eiropas Komisija savā “Transporta Baltajā grāmatā” par dzelzceļu arī uzstājusies kā vizionārs, piesakot mērķi līdz 2050. gadam panākt, lai pilsētās nebrauktu automašīnas ar fosilo degvielu. Eiropas Savienība plāno pusi no starppilsētu satiksmes pārcelt uz dzelzceļu vai ūdeni, lai pa šosejām nevestu tālāk par 300 kilometriem.

“Šī brīža tirgus situācijā ir treileri, kuru kravas nav pārvadājamas pa dzelzceļu. Ir jāveido speciāli koridori no Krievijas uz Latvijas ostām. Es saredzu jaunas iespējas Baltijas valstīm piedalīties šai transporta koridorā, izmantojot neaizsalstošās ostas un lidostas. Kādam ir jābūt pirmajam, nebaidieties zaudēt, jo arī Roterdamas osta sāka ar zaudējumiem. Bet nedomājiet ilgi!” norādīja van Dīrens.

Apaļā galda diskusijā konferences noslēgumā eksperti nonāca pie kopīga atzinuma, ka Latvijai ir visas iespējas kļūt par transporta koridoru, ja uzlabos servisu un īstenos inovatīvu pieeju.

Viedoklis 


Tālis Linkaits, eksperts: “Cauruļvada transportam ir jābūt ekonomiskam pamatam, un tāds ir biezi apdzīvotās vietās, kur jāpārvar lieli attālumi. Redzam, ka viensliedes risinājumi uz magnētiskā spilvena darbojas Japānā un Ķīnā, kur ir daudz maksātspējīgu patērētāju. Ātrums 6000 km/h var interesēt ASV nokļūšanai no viena krasta otrā un Krieviju savienojot ar Sibīriju. Arī nākotnē bez transporta neiztiks, tas noteikti kļūs ātrāks, klientam draudzīgāks. Izejvielas vai pusfabrikāti tik un tā būs jānogādā pie patērētāja. Tad jājautā, kurā vietā būs Latvija šai piegādes ķēdē? Skatoties uz ģeogrāfiju un ģeopolitiku, Tomasu Freiju vajadzētu papildināt politikas futurologam, kas varētu pateikt, kāda politiskā domāšana attīstīsies uz austrumiem no mums un Tuvajos Austrumos. No tā atkarīgas transporta nākotnes plūsmas. Ja Krievija pašizolēsies, tad Latvijas transporta saimniecība paliks perifērijā, kā 20. un 30. gados. Tad dzelzceļam paliek vien ziemeļu – dienvidu virziens, bet ostas – skaists skatu laukums uz jūru.”

* Drons (no angļu val. drone) – bezpilota lidaparāti, kas tiek 
vadīti no attāluma vai ieprogrammēti. Arī Latvijā konstruētais “AirDog” ir drona paveids.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. trubas Aiavru vajadzētu pa trubu kut kur aizsūtīt!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+