Ekonomika
Nauda

43,6% mājsamniecību brīžiem lielas grūtības “savilkt galus” 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA/Edijs Pālēns

Latvijā pagājušajā gadā 43,6% mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 1,5 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 51,2% mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus pagājušajā gadā sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā, bet to mājsaimniecību īpatsvars, kuri ikdienas izdevumus sedz viegli vai ļoti viegli, pieauga par 0,2 procentpunktiem un bija 5,3%.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, Kurzemē joprojām saglabājās augtākais mājsaimniecību īpatsvars ar pozitīvu vērtējumu savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – 7% kurzemnieku sedz izdevumus viegli vai ļoti viegli (2016.gadā – 7,8%). Rīgā šis rādītājs pagājušajā gadā bija 6,7%, savukārt pesimistiskākais vērtējums iespējām segt ikdienas izdevumus bija Latgalē un Zemgalē – attiecīgi 55,2% un 54,6% mājsaimniecību norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām.

Lielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvo viena persona vecumā no 65 gadiem, mājsaimniecībām, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem, kā arī pāriem ar trim un vairāk bērniem. Tostarp 63,2% mājsaimniecību, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem, un 49,3% mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām.

2017.gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 509 eiro mēnesī, kas ir gandrīz tikpat, cik 2016.gadā, kad Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 510 eiro mēnesī, bet to rīcībā esošie ienākumi veidoja 85,7% no šīs summas, sasniedzot 437 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli.

Pērn mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem (1. un 2.kvintiļu grupa) visbiežāk trūka līdzekļu ikdienas izdevumu segšanai, un tās nosauca būtiski pieticīgākas summas, kas būtu nepieciešamas ikdienas izdevumu segšanai – pirmās kvintiļu grupas mājsaimniecības norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 359 eiro mēnesī, bet otrās kvintiļu grupas mājsaimniecības – 436 eiro mēnesī. Tomēr šo mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi būtiski atpalika no minimālās nepieciešamās summas – pirmās kvintiļu grupas mājsaimniecībām rīcībā esošie ienākumi veidoja 42,9% no minimālās summas ikdienas izdevumu segšanai, sasniedzot 154 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bet otrās kvintiļu grupas mājsaimniecībām situācija bija nedaudz labāka – to rīcībā esošie ienākumi veidoja 61% no minimālās summas ikdienas izdevumu segšanai, sasniedzot 266 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

2017.gadā 68,3% trūcīgāko (pirmās kvintiļu grupas) mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turīgāko mājsaimniecību vidū (piektajā kvintiļu grupā) šāds īpatsvars bija būtiski mazāks – 13,4%. Turklāt, salīdzinot ar zemāko kvintiļu grupu mājsaimniecībām, turīgākās mājsaimniecības nosauca būtiski lielāku summu ikdienas izdevumu segšanai – vismaz 711 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Saistītie raksti

Iedzīvotāju viedoklis par nepieciešamajiem līdzekļiem ikdienas izdevumu segšanai un dati par mājsaimniecību rīcībā esošiem ienākumiem iegūti CSP 2017.gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā. Apsekojumā aptaujāti seši tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11,3 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

LA.lv