Purvīša balvai izvirza Gabrānu, Neiburgu un Eglīti 0
Nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2015. gada februārī, neatkarīgo ekspertu darba grupa šā gada 3. ceturksnī nominējusi Gintu Gabrānu, Katrīnu Neiburgu un Andri Eglīti, vēsta Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs.
Gints Gabrāns balvai izvirzīts par darbu “Ne no kurienes” izstādē “Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (02.07.–06.08.2014). Mākslas kuratore un zinātniece Inga Šteimane nomināciju pamato, norādot, ka Ginta Gabrāna māksla ir pierādījums tam, ka ekstrēms naturālisms var tikt akceptēts kā estētiski izsmalcināta forma un intelektuāla metafora: “Gabrāns nestrādā ar materiālu ierastā izpratnē, bet izmanto kādas substances spēju noteiktos apstākļos pašorganizēties. Tieši tāpat viņš strādā ar kultūras spēju pašorganizēties, izraisot datu un ideju hibrīdus skatītāju galvās. Ar prieku vērojam šo kultūras metabolismu.”
Katrīnu Neiburgu un Andri Eglīti konkursa eksperti izvirzījuši balvai par darbu “Bez nosaukuma”, kas izstādīts festivālā “Survival Kit 6. Utopiskā pilsēta” bijušajā tekstilfabrikā “Boļševička” (04.–27.09.2014). Mākslas un kultūras interneta portāla „Arterritory.com” krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs norāda, ka šis darbs ir, iespējams, labākais, ko viņš redzējis Latvijā “totālās instalācijas” žanrā: “Darbā radīts un parādīts to vīriešu Visums, kuri stundām un dienām rokas motoros un piekarēs. To cilvēku pasaule, kuri māk strādāt ar rokām, kuri nestāv pie konveijera, bet savā jomā darbojas ar prātu un izdomu. Viņiem izveidots savā ziņā majestātisks templis / piemineklis / teleportators uz viņu privāto Visumu, mazo personisko garāžu Visumu, personiskās brīvības un tehniskās jaunrades telpu. Zināmā mērā tas ir uzsaukums tradicionālajai “mazā cilvēka” tēmai, kas nav tik populāra latviešu mākslā. Un šis uzsaukums ir izdevies pārliecinošs un nobriedis.”
