Dabā
Laika ziņas

Maiga vai barga. Kāda būsi, ziema 2015? 16

Foto – Andris Egītis

“Autiem klāta baltu baltiem, zeme maigu miegu snauž,” – Blaumanis to neuzrakstītu, nepieredzējis baltu ziemu. Sniegs ir burvestīgs fons Ziemassvētkiem. Ja vairs nebūtu ziemu, nāktos Ziemassvētkiem dot citu vārdu. Kam ziemu vajag obligāti – Žagaram uz kalna, zemledus makšķerniekiem, Santa Klausam. Kam to obligāti nevajag – sētniekiem, sniega vedējiem. Varbūt ziema reiz pazudīs tāpat kā sniega cilvēks? Bet varbūt jau šoziem sasalsim ragā? Devos tincināt laika zinātājus.

Mainās ziemas raksturs

Jau vasarā pavīdēja ziņa – gaidāma barga ziema. Šo ziņu vizualizēja daba – sarkaniem ķekariem pilni pīlādži, čiekuru smaguma noliekti egļu zari… Nu par sniegotas un aukstas ziemas tuvošanos vēsta gan Latvijas dabas vērotāji amatieri, gan Amerikas un Krievijas meteorologi. Uzticoties Latvijas zinātniekiem, devos uz Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti pie Ģeogrāfijas nodaļas vadītājas profesores Agritas Briedes un jautāju, vai būs tik barga ziema kā nekad?

– Katram jau gribas dzīvot unikālā laikā, bet nav nekā jauna zem saules, viss atkārtojas. Vēstures annālēs pieminētas gan ziemas, kad cilvēki nosaluši, ragavās sēdēdami, gan tik siltas ziemas, ka ķirši ziedējuši. Vienīgi ziemu raksturs ir mazliet mainījies. Tāpēc arī ļoti grūti prognozēt. Dati, ko sniedz nopietni klimata pētniecības centri Eiropā, Lielbritānijā un ASV, nav viennozīmīgi. Ir minējumi. Salīdzinoši precīzus laikapstākļus var noteikt tikai desmit dienu periodā.

Klimats ir ļoti kompleksa sistēma, tas saistīts ne tikai ar to, kas notiek atmosfērā, bet arī ar to, kas norisinās virs okeāna, kā izpaužas NAO (Atlantijas okeāns )un El Ninjo (Klusajā okeānā) fenomens. Ir patīkami dzirdēt, ka cilvēki ziemu pareģo pēc dabas novērojumiem, bet cik no prognozēm piepildās? – jautā profesore Briede. Un stāsta – droši var apgalvot, ka ir novērojamas ļoti daudzas ekstremālas parādības. Ļoti spēcīgas lietusgāzes, ļoti spēcīgas vētras, vēji, sniegputeņi, turklāt mainās to atkārtošanās biežums. Ja aplūkojam rekordus, lielākais aukstums – 43, 2 Daugavpilī 1956. gada 8. februārī nav pārspēts. Karstuma rekordu (kas visu laiku turējās Daugavpilī) šovasar pārspējām Ventspilī, kur bija +37, 8 grādi.

– Šogad novērojumu vēsturē jūnija trešā dekāde bija aukstākā, kāda vispār reģistrēta. Savukārt augusta pirmā dekāde bija karstākā, kāda līdz šim šajā laikā reģistrēta. Ja aplūkotu mēneša vidējo temperatūru, visticamāk, ka tā neatšķirtos no iepriekšējiem gadiem. Ir rekordi, ir ekstremālie laika apstākļi, un tos ir visgrūtāk prognozēt, un tiem visgrūtāk ir pielāgoties, – secina profesore un min dažus piemērus tam, kā mainījusies ziema. Visu laiku rudens vētras vairāk bijušas novembrī. Kad ūdens akvatorijas vasarā ir uzkrājušas siltumu un ir enerģiju, lai ciklons izveidotos. Tagad vētras tiek novērotas arī vēlākos mēnešos, piemēram, 2005. gadā janvāra vētra. Un decembris ir siltāks, bieži bez pastāvīgas sniega segas Latvijas rietumdaļā. Zemākās mēneša vidējās temperatūras, kas agrāk bija janvārī, raksturīgas februārim. Šobrīd mūsu ziemas līdzinās Rietumeiropas ziemām, kur zemākās temperatūras ir februārī. Arī sniega sega visbiezākā ir februāra trešajā dekādē. Bet nevaram apgalvot, ka sniega sega statistiski būtiski samazinās pēdējo 50 gadu laikā, pamatā iezīmējusies ir samazināšanās tendence. Katrs otrais gads var atšķirties no vidējā rādītāja. Nokrišņi ir parametrs ar ļoti augstu mainību telpā un laikā. Ieminos, ka manā bērnībā (pagājušā gadsimta sešdesmitajos) gan tā nebija – slidojām un slēpojām sārtiem vaigiem, elpas mutuļiem kūpot, visu ziemas brīvlaiku un vēl pēc tā.

– Jā, vairāk ziemas sezonā dominēja anticikloni. Bija ilgāki periodi ar bargākiem ziemas apstākļiem, sals pieturējās un sniegs nenokusa. Tas tā bija. Tagad cikloniskā aktivitāte ir pastiprinājusies. Mēs atrodamies robežā – no vienas puses Eirāzijas kontinents, kontinentālās gaisa masas, un no otras – rietumu plūdums no Atlantijas okeāna.

Cikloni, kas pamatā ziemā Latvijā ietekmē, nāk ar rietumu plūdumu. Rietumu plūdums ir dominējošais, – skaidro Agrita Briede.

Latvijas laiks nāk no rietumiem

Mēs piedodam kļūdas gandrīz visu profesiju pārstāvjiem, bet meteorologiem nekad. Turklāt par viņu darbu interesējamies diendienā. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢC) Prognožu daļu vada Andris Vīksna.

– Kāda būs ziema?

– Pēdējās prognozes liecina, ka 3. – 10. decembrī vēl gaidāms siltuma vilnis, tomēr tuvāk gada nogalei kļūs aukstāks un gaisa temperatūra kopumā Latvijā būs tuvu normai (-2,5 -3,5 grādi), kas nozīmē, ka pārsvarā gan dienā, gan naktī pieturēsies sals. Nereti arī snigs, tuvāk pēdējai dekādei nokrišņu būs mazāk. Ļoti aptuvenas prognozes liecina, ka janvāra sākumā varētu kļūt nedaudz siltāks.

– Bet kāpēc bieži vien dzird sakām – jā, šī ziema būs tik barga, kādu ļaudis neatceras?

– Atmiņa ir īsa. Cilvēks atceras pēdējos gadus, bet, ja palūkojas, kādas ziemas bija pirms pieciem, desmit gadiem, tad parasti ir liels izbrīns – kā, vai tiešām tā bija?

Protams, laika apstākļi mainās. Nenoliedzami – norisinās globālas pārmaiņas, kas mūsu reģionā vairāk izpaužas kā vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās. Taču tas nenozīmē, ka Latvijā vispār nebūs sniega vai laiks kļūs tikai karstāks. Protams, tiešākās izmaiņas ir saistītas ar ziemu, jo tieši ziemas periodā Latvijā vidēji gaisa temperatūras paaugstināšanās ir visbūtiskākā un saistīta ar patīkamu vai nepatīkamu, kā nu kuram, novērojumu – pastāvīgās sniega segas periods samazinās.

Bet, no otras puses, nereti ziemā, arī pēdējās ziemās, parādās bloķējošo anticiklonu darbība. Normāli mums klimatu nosaka gaisa masas no Atlantijas okeāna, bet ziemā aktivizējas Sibīrijas maksimums – plašs anticiklons virs Sibīrijas, kas līdz ar austrumu puses vējiem nes lielu aukstumu un nereti skaidru laiku. Ir hipotēzes, ka šis process ziemas periodā varētu mainīties.

– Ar kādiem mēraparātiem pēta un profesionāli nosaka laiku?

– Lai spētu prognozēt laika apstākļus Latvijā, mums ir jāzina, kas pašlaik notiek reģionā, no kurienes nāk gaisa masas, kas tuvākajās stundās vai dienās sasniegs Latviju. Visā pasaulē ir piezemes meteoroloģiskie novērojumi, kas ir sinhronizēti – reizi trīs stundās, Eiropā bieži vien – reizi stundā, vienā laikā veic novērojumus visā pasaulē. Un apmēram divdesmit minūtes pēc novērojumu veikšanas un datu pārraides varam redzēt, kas notiek gan mūsu novērojumu stacijā, gan jebkur pasaulē. Mūsu interešu reģions vairāk ir Eiropa un Atlantijas okeāns, jo gaisa masas Latvijā pamatā nāk no rietumiem.

Latvijā reizi minūtē saņemam datus no 24 meteostacijām un reizi stundā no 70 hidroloģiskajām stacijām. Datu operatīvās saņemšanas ziņā esam pirmie Skandināvijā, kur datus saņem reizi piecās vai desmit minūtēs, bet mēs – reizi minūtē. Ekrānā redzam faktiskos laika apstākļus, kas nepārtraukti atjaunojas. Pēdējos gados sevišķi aktīvi lietojam arī meteoroloģiskos satelītus (tie atrodas 36 000 km augstumā virs ekvatora Āfrikā). Reizi piecās minūtēs iegūstam informāciju no kosmosa un varam redzēt, kā pārvietojas gaisa masas un lokāli mākoņu masīvi. Varam noteikt mākoņu virsotņu temperatūru, negaisa iespējamību, to, cik augstu ir mākoņi. Varam mēģināt atšifrēt, kur ir pārvietojušies vulkāniskie pelni, piemēram, no vulkāna Islandē.

Trešais svarīgākais mēraparāts ir meteoroloģiskais radars. Tāds mums Latvijā ir viens – pie lidostas “Rīga”. Tas reizi desmit minūtēs sniedz informāciju par nokrišņu zonām līdz pat 400 km rādiusā. Tas ir papildu instruments, kas sinoptiķim palīdz noteikt krusas un negaisa iespējamību, arī nokrišņu intensitāti.

– Kāpēc prognozes tomēr reizēm nepiepildās?

– Novērojumu informāciju apkopo superdatori reģionālajos centros un uz to bāzes modelē, kā mainīsies laika apstākļi tuvākajās stundās vai līdz pat deviņiem mēnešiem. Cilvēki aizmirst, ka tās tomēr ir prognozes jeb varbūtība. Lai varētu precīzi prognozēt laiku tuvākajām stundām, katrā kvadrātmetrā vajadzētu būt meteoroloģiskajai stacijai, un arī tad augsta precizitāte būtu tikai pirmajām stundām.

Latvijā atrodamies ļoti nepateicīgā vietā arī Eiropas kontekstā, jo esam Atlantijas ciklonu ietekmes zonā un papildus korekcijas ievieš arī Baltijas jūras klātbūtne. Mums jāprognozē nākamajām dienām, bet nereti gaidāmais ciklons nav vēl pat izveidojies virs Atlantijas okeāna. Tā ir diezgan plaša varbūtība, un to modulēt un vēl pateikt, kāds, piemēram, Bauskā būs laiks… tas ir izaicinājums.

– Esmu salasījusies visādas briesmas, ka, turpinoties klimata sasilšanai, okeānos modīsies sen izzudušas būtnes…

– Skaidrs, ka, klimatam mainoties, mainās arī flora un fauna. Lai gan augi un dzīvnieki pakāpeniski pielāgojas, tomēr jau tagad var redzēt, ka sugas, kas uzturas dienvidos, tuvākos gadu desmitos varētu pārvietoties uz ziemeļiem. Lasīju, Lielbritānijā senajās mūra pilīs dzīvo melnās atraitnes – tropiskie zirnekļi – kas agrāk britu salās nebija iedomājami. Vairākām augu un dzīvnieku sugām Latvija kļūst par galējo dienvidu punktu. Sociālekonomiski raugoties, Baltijas jūras reģions ir viens no perspektīvākajiem atpūtniekiem. Jo drīz Vidusjūras piekraste ar saviem plus 30 – 40 grādiem, karsto jūru un ūdens trūkumu zaudēs pievilcību. Bet mēs Latvijā vēl neesam apjautuši, ka bioloģiskā daudzveidība un gadalaiku daudzveidība ir bagātība. Vidusjūras zemēs aug tas kaktuss un aug. Bet Latvijā var ieiet egļu vērī un pastaigāt. Klimata pārmaiņas ir prātīgi izmantojams potenciāls ekotūrismam Latvijā. Mūsu dabiskie resursi!

– Bieži vien interneta portālos redzams uzraksts “Sinoptiķi brīdina” uz sarkana fona. Vai tiešām tik ļoti jābrīdina?

– Mēs un visā Eiropā meteorologi brīdina atbilstoši VUGD izstrādātiem vairāk nekā 40 kritērijiem dažādiem punktiem un reģioniem. Bet problēma – žurnālisti no katras mūsu prognozes mēģina uztaisīt ažiotāžu. Piemēram, prognozē esam ierakstījuši – rīt pēcpusdienā Liepājas apkārtnē ir gaidāma vēja pastiprināšanās 22 metri sekundē. Bet portāls raksta – orkāns nāk visā Latvijā! Glābjas, kas var! Un cilvēki to saista ar mums, lai gan mēs biedēšanai neesam tuvumā stāvējuši, bet gan sagatavojuši korektu prognozi.

Ziema kā attaisnojums

Zinām, ka viss ir galvā – ko domājam, tādi arī esam un tā rīkojamies. Tālab LU Psiholoģijas nodaļas vadītājam, profesoram Ivaram Austeram jautāju, vai ziemā uzvedamies citādi nekā vasarā. Profesors stāsta, ka cilvēks īpaši nemainās, vai ziema vai vasara. Bet ziema ir ļoti labs attaisnojums, lai kaut ko nedarītu.

– Tagad pieturas ap nulli. Brīnišķīgs skrienamais laiks, daudz labāks nekā + 20. Taču skrējēju ielās ir kļuvis daudz mazāk. Kāpēc nevar skriet? Ziemā taču kustības vēl vairāk vajadzīgas nekā pavasarī! – rosina Ivars Austers un pastāsta, ka līdz 80. gadu vidum pētnieki diezgan ironiski izturējušies pret tādiem jēdzieniem kā “ziemas depresija”. Tomēr, papētot vairāk, izrādījies, ka nelielu cilvēku daļu (jo tuvāk ziemeļiem, jo lielāku) ziemās piemeklē simptomi, kas nav tikai psiholoģiski – slikta dūša, grūti no rīta pamosties, nogurums, nav gribas sevi piespiest ko darīt un ir tendence pārēsties. Organisms uzvedas gluži kā lācis ziemas miegā. Bet no psiholoģijas viedokļa, ja patiešām ir smags gadījums, nevajag kautrēties lūgt palīdzību speciālistiem. Latvijā strauji attīstās kognitīvi biheivoriālā terapija (KBT – metode depresijas, veģetatīvās distonijas, panikas lēkmju, paaugstinātas trauksmes u.c. traucējumu ārstēšanā). Bet cilvēkiem pašiem ziemā jācenšas būt fiziski aktīviem, sabiedriskiem, neierakties savā alā. Ir pētnieki, kas iesaka valkāt spilgtas drēbes. Šādas mazas lietas, kas kopā summējas.

Gaisma uz smadzenēm

Somi ziemas lietās ir lieli izgudrotāji – gan Santa Klauss viņiem ir, gan Oulu Universitātes zinātnieku izgudrotā ierīce pret ziemas nomāktību – dienasgaismas austiņas. Līdzīgas portatīvo atskaņotāju austiņām, bet ar iemontētiem maziem gaismas avotiem. Gaisma no ausu kanāliem nonāk smadzenēs, kas ir gaismas jutīgas. Teiksiet – nav jau acis! Savā ziņā pat vēl pārākas – smadzenēs esot tādi paši fotoreceptori kā acīs, turklāt lielākā koncentrācijā.

Pētījumos secināts – deviņi no desmit pacientiem, kas sirgst ar ziemas nomāktību, pat depresiju, katru dienu 8 – 12 minūtes valkājot dienasgaismas austiņas, pēc četrām nedēļām ir veseli kā rutki. Jāteic, ka no izpētes līdz ražošanai lēnajiem ziemeļniekiem pagāja tikai trīs gadi. Un kopš 2010. gada daudzi somi staigā ar “Valkee” dienasgaismas austiņām ausīs. Varbūt arī Santa Klausam Rovaniemi tādas ir. Vai gan citādi viņš polārajā tumsā būtu tik omulīgs – hohoho!

Galerijas nosaukums

Neparastie laikapstākļi Latvijā un cilvēkos (900 – 1860)

991. gadā ziema Baltijā bijusi ļoti barga, jo viss izsalis, arī sējumi, un iestājies bads.

1172. gadā ziema Daugavas baseinā bijusi tik silta, ka kokiem izplaukušas lapas, bet putni vijuši lizdas.

1225. un 1227. gada bargajās ziemās bīskaps Alberts karagājienā no Rīgas uz Sāremā devies pāri aizsalušajam Rīgas līcim. Karaspēka radītais troksnis līdzinājies pērkonam: šķindējuši ieroči, sadūrušās ragavas, uz slidenā ledus krituši un atkal cēlušies ļaudis un zirgi.

1289. gadā ziemas vispār nav bijis. Uz Ziemassvētkiem meitenes rotājušās ar laukā uzziedējušām vijolītēm.

1315., 1316./1317. gadā Baltijā un Krievijā bijušas ļoti aukstas ziemas. Izsaluši sējumi un sekojis bads. Livonijā bijusi šausmīgi dārga maize un citi pārtikas produkti. Simtiem cilvēku nomiruši no bada.

1341. gadā ziema bijusi sevišķi silta – martā ziedējuši ķirši, bet maijā jau ienākušās ogas.

1432., 1433. un 1434. gadā bijušas dikti bargas ziemas, vienreiz nepārtraukti snidzis 40 dienas un naktis no vietas.

1538. gadā bijusi ļoti silta ziema – decembrī un janvārī ziedējuši dārzi.

1576. gadā līdz pat jaunajam gadam trakojušas vētras, kādas neviens nav atcerējies. Cilvēki miruši biezajā sniegā. Spēcīgais vējš 2. oktobrī Rīgā Pēterbaznīcas tornī noliecis gaili.

1617. gadā Baltijā bijusi ļoti silta un lietaina ziema bez sniega. Visu janvāri pūtis dienvidaustrumu vējš un lijis, augusi zāle un izplaukuši ziedi, ziedējuši ķirši. Tikai februārī pusotru nedēļu bijis ragavu ceļš ar sniegu.

1666. gadā Latvijā ziema bijusi tik barga, ka zemnieki, braucot ragavās, nosaluši un sēdējuši kā dzīvi.

1709. gada ziemā Latvijā zeme sasalusi 2,42 metru dziļumā, visa Baltijas jūra aizsalusi, bet ledus biezums Daugavā sasniedzis 1,73 metrus. Tad sekojuši katastrofāli plūdi Rīgā

1722. gadā Latvijā atkal silta ziema ar maz sniega. Februārī kokiem jau izplaukušas lapas.

1814. gadā ledus segas biezums Daugavā divas reizes pārsniedzis vīrieša augumu. Tad sekojuši lieli plūdi Rīgā.

1823. gadā barga ziema ne vien Baltijā, bet arī Anglijā un Vācijā, pat Krimā pie Melnās jūras. Gaisa temperatūra noslīdējusi zemāk par – 30 grādiem. Daudz cilvēku apsaldējušies un nosaluši.

1835. gadā ziema Latvijā ar neiedomājami biezu sniega segu – 1,8 – 2,1metrs. Snigšana sākusies no jaunā gada, bet sevišķi daudz sasnidzis martā. Aprīlī saule un lietus sniegu strauji nokausējuši un sākušies lieli plūdi.

Saistītie raksti

1850. gada janvārī divas nedēļas pēc kārtas bijis tāds sniegputenis, ka nebijis iespējams iziet no mājas. Februārī divas nedēļas lijis lietus un viss sniegs nokusis. Gaisa temperatūra pazeminājusies līdz –12 grādiem un viss sasalis no jauna.

1859. gada janvārī un februārī sākuši ziedēt augļu dārzi.

Izvilkumi no G. Eberharda raksta “Unusual Weather Conditions in Latvia (900 – 1860), kas publicēts grāmatā: “Climate Change in Latvia and Adaptation to It”/ Editors Māris Kļaviņš and Agrita Briede. – Rīga University Press 2012.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv