Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
13. decembris, 2014
Drukāt

Maiga vai barga. Kāda būsi, ziema 2015? (10)

Foto - Andris EgītisFoto - Andris Egītis

“Autiem klāta baltu baltiem, zeme maigu miegu snauž,” – Blaumanis to neuzrakstītu, nepieredzējis baltu ziemu. Sniegs ir burvestīgs fons Ziemassvētkiem. Ja vairs nebūtu ziemu, nāktos Ziemassvētkiem dot citu vārdu. Kam ziemu vajag obligāti – Žagaram uz kalna, zemledus makšķerniekiem, Santa Klausam. Kam to obligāti nevajag – sētniekiem, sniega vedējiem. Varbūt ziema reiz pazudīs tāpat kā sniega cilvēks? Bet varbūt jau šoziem sasalsim ragā? Devos tincināt laika zinātājus.

Mainās ziemas raksturs

Jau vasarā pavīdēja ziņa – gaidāma barga ziema. Šo ziņu vizualizēja daba – sarkaniem ķekariem pilni pīlādži, čiekuru smaguma noliekti egļu zari… Nu par sniegotas un aukstas ziemas tuvošanos vēsta gan Latvijas dabas vērotāji amatieri, gan Amerikas un Krievijas meteorologi. Uzticoties Latvijas zinātniekiem, devos uz Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti pie Ģeogrāfijas nodaļas vadītājas profesores Agritas Briedes un jautāju, vai būs tik barga ziema kā nekad?

– Katram jau gribas dzīvot unikālā laikā, bet nav nekā jauna zem saules, viss atkārtojas. Vēstures annālēs pieminētas gan ziemas, kad cilvēki nosaluši, ragavās sēdēdami, gan tik siltas ziemas, ka ķirši ziedējuši. Vienīgi ziemu raksturs ir mazliet mainījies. Tāpēc arī ļoti grūti prognozēt. Dati, ko sniedz nopietni klimata pētniecības centri Eiropā, Lielbritānijā un ASV, nav viennozīmīgi. Ir minējumi. Salīdzinoši precīzus laikapstākļus var noteikt tikai desmit dienu periodā.

Klimats ir ļoti kompleksa sistēma, tas saistīts ne tikai ar to, kas notiek atmosfērā, bet arī ar to, kas norisinās virs okeāna, kā izpaužas NAO (Atlantijas okeāns )un El Ninjo (Klusajā okeānā) fenomens. Ir patīkami dzirdēt, ka cilvēki ziemu pareģo pēc dabas novērojumiem, bet cik no prognozēm piepildās? – jautā profesore Briede. Un stāsta – droši var apgalvot, ka ir novērojamas ļoti daudzas ekstremālas parādības. Ļoti spēcīgas lietusgāzes, ļoti spēcīgas vētras, vēji, sniegputeņi, turklāt mainās to atkārtošanās biežums. Ja aplūkojam rekordus, lielākais aukstums – 43, 2 Daugavpilī 1956. gada 8. februārī nav pārspēts. Karstuma rekordu (kas visu laiku turējās Daugavpilī) šovasar pārspējām Ventspilī, kur bija +37, 8 grādi.

– Šogad novērojumu vēsturē jūnija trešā dekāde bija aukstākā, kāda vispār reģistrēta. Savukārt augusta pirmā dekāde bija karstākā, kāda līdz šim šajā laikā reģistrēta. Ja aplūkotu mēneša vidējo temperatūru, visticamāk, ka tā neatšķirtos no iepriekšējiem gadiem. Ir rekordi, ir ekstremālie laika apstākļi, un tos ir visgrūtāk prognozēt, un tiem visgrūtāk ir pielāgoties, – secina profesore un min dažus piemērus tam, kā mainījusies ziema. Visu laiku rudens vētras vairāk bijušas novembrī. Kad ūdens akvatorijas vasarā ir uzkrājušas siltumu un ir enerģiju, lai ciklons izveidotos. Tagad vētras tiek novērotas arī vēlākos mēnešos, piemēram, 2005. gadā janvāra vētra. Un decembris ir siltāks, bieži bez pastāvīgas sniega segas Latvijas rietumdaļā. Zemākās mēneša vidējās temperatūras, kas agrāk bija janvārī, raksturīgas februārim. Šobrīd mūsu ziemas līdzinās Rietumeiropas ziemām, kur zemākās temperatūras ir februārī. Arī sniega sega visbiezākā ir februāra trešajā dekādē. Bet nevaram apgalvot, ka sniega sega statistiski būtiski samazinās pēdējo 50 gadu laikā, pamatā iezīmējusies ir samazināšanās tendence. Katrs otrais gads var atšķirties no vidējā rādītāja. Nokrišņi ir parametrs ar ļoti augstu mainību telpā un laikā. Ieminos, ka manā bērnībā (pagājušā gadsimta sešdesmitajos) gan tā nebija – slidojām un slēpojām sārtiem vaigiem, elpas mutuļiem kūpot, visu ziemas brīvlaiku un vēl pēc tā.

– Jā, vairāk ziemas sezonā dominēja anticikloni. Bija ilgāki periodi ar bargākiem ziemas apstākļiem, sals pieturējās un sniegs nenokusa. Tas tā bija. Tagad cikloniskā aktivitāte ir pastiprinājusies. Mēs atrodamies robežā – no vienas puses Eirāzijas kontinents, kontinentālās gaisa masas, un no otras – rietumu plūdums no Atlantijas okeāna.

Cikloni, kas pamatā ziemā Latvijā ietekmē, nāk ar rietumu plūdumu. Rietumu plūdums ir dominējošais, – skaidro Agrita Briede.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Ziema būs pēc vasaras mēnešiem.Pavasaris varētu būt auksts

  2. a ko var rakstīt ka nebūs ziemas

  3. Tāpēc ,ka pati nezin…

  4. Andrim Eglītim kolosāls foto!

  5. Kāda bija ziema 3.decembrī zinu,bet kada būs ziema kopējā skatījimā-atbildes neguvu.

  6. Kas tā, nahren, par prognozi, ja šodien, 14.decembrī, man jāuzzin, kāds būs laiks 3.decembrī….

  7. karoche , KADA BUS SHI ZIEMA??????????????????????????

  8. Un kur tad ir tā atbilde,kāda būs ziema???????????
    Virsrakstu tikai mācēja uzrakstīt,bet atbildi neatrada

  9. Tā arī neatbildēja ar vienu teikumu, kāda tad būs ziema!

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +0.2
Alūksne -3.5
Daugavpils +0
Saldus +0
Liepāja +1.3
Jelgava +0
Ventspils +1.4
Limbaži -1
Madona -1
Rēzekne -2
Draugiem Facebook Twitter Google+