Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. maijs, 2016
Drukāt

480 kilometri kājām. Atklājot Eiropas brīvības ceļu (2)

1. Kliedējot vēsturiskus pārpratumus

1no5
Foto no personiskā arhīvaFoto no personiskā arhīva

Jau kopš 2013. gada ar lielu uzmanību sekoju Katalonijas neatkarības centieniem. Toreiz pats sev par pārsteigumu atklāju, ka Eiropā ir sena kultūrtauta, kurai nepamatoti atņemtas tiesības pašai lemt savu likteni. Runa ir par kataloņiem – tautu ar vairāk nekā tūkstoš gadu vēsturi, zemi, kurai bija viens no pirmajiem parlamentiem un senākajiem karogiem Eiropā. Kataloņi ir septiņarpus miljonus liela nācija ar savu unikālu valodu, vēsturi, kultūru, identitāti. Kopumā kataloņu valodā runā apmēram desmit miljoni cilvēku visā pasaulē.

Grūti aptvert, ka Eiropā 21. gadsimtā ir tauta, kas skaitliski ir lielāka, piemēram, par Dāniju, Norvēģiju, Somiju, visām trīs Baltijas valstīm kopā, un tai ir liegtas tiesības uz savu valsti. Lielā mērā šokējošs atklājums bija tas, ka argumenti, kādēļ izveidojusies šāda situācija, ironiski sasaucas ar Krievijas impērijas un tās mantinieces PSRS argumentiem, kādēļ baltieši nav savu “neatkarīgu valstu cienīgi”. Proti, mazām valstīm neesot jēgas un tas radīšot nevajadzīgu nestabilitāti impērijā, kurā ir vecākas un “dižākas” tautas.

Lai pievērstu pasaules sabiedrības uzmanību šai netaisnībai, kataloņi, iedvesmojušies no baltiešiem, 2013. gadā izveidoja dzīvu ķēdi no viena Katalonijas gala līdz otram. Apmēram 480 kilometru garumā rokās sadevās 1,6 miljoni cilvēku. Atgādinu, ka “Baltijas ceļā” 1989. gadā sadevās rokās apmēram divi miljoni cilvēku aptuveni 600 kilometru garumā. Tuvāk pētot abas neatkarības kustības, atklājas vēl pārsteidzoši daudz līdzību. Piemēram, mums neatkarība tāpat kā kataloņiem neatnāca uzreiz pēc “Baltijas ceļa”. Latvijā vispirms tika ievēlēts neatkarības parlaments. Tieši tāpat, kā tagad tas noticis Katalonijā. Arī Latvijā tika pamazām izveidotas jaunas, neatkarīgas valsts institūcijas. Tieši to pašu šobrīd uzmanīgi dara kataloņi. Un tā ir tikai daļa no daudzajām mūsu neatkarības procesu līdzībām. Simboliski, ka jau toreiz, 1989. gadā, vairāki kataloņi, spītējot okupācijas režīmam, ieradās Baltijas valstīs un stāvēja ar mums plecu pie pleca sapnī par neatkarību.

Lasītājiem Latvijā bieži ir jāskaidrojas par kādu vēsturisku pārpratumu, ko vēlos kliedēt. Nereti Katalonijas situācija tiek kļūdaini salīdzināta ar Latgales situāciju. Patiesībā tās ir pilnībā nesalīdzināmas. Latgalē nav ne mazākā pamata runāt par kaut kādu separātismu. Vienīgais politiskais spēks, kurš par to runāja 2013. gada pašvaldību vēlēšanās, bija Vladimira Lindermana partija “Par dzimto valodu”. 2013. gada vēlēšanās tā Latgalē pilnībā izgāzās. Tajās dažās vietās, kur viņiem izdevās sagrābstīt sarakstus, vēlētāju atbalsts bija mikroskopisks, un šobrīd partija ir jau likvidēta. Tādēļ stāsti par “Latgales separātismu” ir Lindermana murgi, kuriem nav ne vismazākā pamata. To nekritiska atkārtošana ir necieņas izrādīšana Latgales iedzīvotājiem. Tāpat jāatceras, ka patiesībā Latvija ir neatņemama Latgales sastāvdaļa.

Savukārt Katalonijā kataloņi demokrātiskās vēlēšanās ir ievēlējuši savu parlamentu, kurā neatkarību atbalstoši spēki ir pārliecinošā vairākumā. Runa ir par daudzmiljonu tautas kustību. Kataloņu valoda ir atsevišķa valoda, kura atšķiras no spāņu valodas tāpat kā, piemēram, lietuviešu no latviešu. Kataloņu valoda ir no vienas – romāņu – valodas grupas ar spāņu. Bet tā ir tikpat radniecīga franču, itāļu, portugāļu un citām šīs grupas valodām. Kataloņu un spāņu attiecības var salīdzināt ar krievu un poļu attiecībām. Abas ir slāvu tautas, no radniecīgas valodu saimes. Vēsturiski Krievija ir ilgstoši valdījusi Polijā, ar citām lielvarām to vairākas reizes pārdalījusi un pat mēģinājusi rusificēt poļus. Bet neiedomājieties kādam polim mūsdienās pat iepīkstēties par Krievijas “tiesībām” uz Poliju! Līdzīgi spāņi ir varmācīgi centušies, it īpaši diktatora Franko režīma laikā, pārspāniskot kataloņus.

  1. Kliedējot vēsturiskus pārpratumus
  2. Pirmais to izdarīja latvietis
  3. Ozola atbalsta grupa
  4. Kataloņu sirsnība
  5. Uzšuj Latvijas karogu

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Prīks par Ūzūlu!

  2. Izlasot juusu cel,ojuma aprakstu es biju aizkustinaata liidz asaraam ! Es sekoju Katalonijas briiviibas ciin,aam cik ,cik jau vareeju sadabuut ! Kaadas izjuutas ir cilveekiem kas nostaajus’ies uz Briiviibas cel,a es izjutu 1987.gadaa ! Taa ir briinis’k,iiga pacilaatiiba ,- sajuuta ka Augstaakie Speeki ir klaatesos’i ! Pazuud bailes ,un rodas drosme un apzin,a ka tu dari to savas tautas ,- savu beernu un beernubeernu deel, ! Paldies par juusu uzn,eemiibu un izturiibu !

Gribi pilnībā mainīt stilu? Kā spert pirmo soli, iesaka stiliste Una BernatovičaLūdzu, pastāstiet, kas jādara, lai sieviete pilnībā mainītu savu stilu! Kā panākt efektu, lai neviens viņu vairs nepazīst? ILONA KULDĪGĀ
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
Draugiem Facebook Twitter Google+