Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. februāris, 2015
Drukāt

Septiņu gadsimtu retumi izstādē “Bibliotēku dārgumi”

Ekrānšāviņš no LU.lvEkrānšāviņš no LU.lv

Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes vestibilā apskatāma LU Bibliotēkas un LU Akadēmiskās bibliotēkas veidotā stendu izstāde “Bibliotēku dārgumi”, LA.lv uzzināja LU.

Sveicot LU 95. gadadienā, LU Bibliotēka un LU Akadēmiskā bibliotēka izveidojušas stendu izstādi, kurā pirmo reizi vienkopus apskatāmas abu bibliotēku kultūrvēsturiskās bagātības. Dārgumu izstādei ir trīs dimensijas – virtuālā, stendu, kā arī retumu eksponātu izstāde Bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

Izstāde piedāvā apskatei astoņus pergamentus, kas radīti laikā no 14. līdz 17. gadsimtam; Vecās Derības fragmentu, kas tapis 14. vai 17. gadsimtā; zviedru provinču ienākumu un izdevumu pārskatu. Vērīgāks skatītājs varēs pamanīt, ka manuskriptu teksti vietām ir padzisuši, bet daļā no tiem redzami skaisti veidoti iniciāļi. Manuskriptu fragmentos būs iespēja ieraudzīt 14. gadsimta notis.

Senās Ēģiptes cienītājiem tiek sniegta iespēja gūt priekšstatu par 19. gadsimta Kairas apkārtni un Memfisas piramīdām. Izstādē aplūkojamas vienpadsmit Napoleona dibinātā Eģiptoloģijas institūta izdoto oriģinālgravīru kolekcijas “Ēģiptes apraksts jeb piezīmju kolekcija, kas veidota Ēģiptē Francijas armijas ekspedīcijas laikā” 2. izdevuma gravīras. Tās atklāj Senās Ēģiptes kultūras brīnumus un sniedz nozīmīgu informāciju par Ēģiptes vēsturi dažādos laika posmos.

Viena no nozīmīgākajām LU Akadēmiskās bibliotēkas kolekcijām ir pedagoga un novadpētnieka Johana Kristofa Broces (1742 – 1823) materiālu krājums. J. K. Broce dzimis Gerlicā, apguvis tehnisko zīmēšanu, studējis Leipcigas un Vitenbergas universitātēs teoloģiju un filozofiju. 1768. gadā pārnācis uz Rīgu, J. K. Broce sāka strādāt par mājskolotāju, bet gadu vēlāk par pedagogu Rīgas Ķeizariskajā licejā, kur nostrādāja 46 gadus.

J. K. Broce vāca un krāja vēsturiskus materiālus, zīmēja un komentēja sava laikmeta liecības, kas viņam likās nozīmīgas, turklāt visu fiksēja ar lielu precizitāti, zīmējumiem pievienojot rakstītus paskaidrojumus. Daudzi no viņa zīmētajiem objektiem un dokumentiem laika gaitā gājuši bojā vai pazuduši, bet ziņas par tiem saglabājušās J. K. Broces bibliotēkai atstātajā arhīvā.

Starp izstādē eksponētajiem rokrakstiem īpaša vieta ir brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna “Mērnieku laiki” manuskripta fragmentam. “Mērnieku laiki” ir pirmais latviešu valodā sarakstītais reālistiskais romāns. Brāļi Kaudzītes pie romāna tapšanas strādāja no 1876. līdz 1879. gadam. Manuskriptā redzamie labojumi un papildinājumi uzskatāmā veidā atklāj romāna rakstīšanas sarežģīto gaitu.

Vienā no izstādes stendiem skatāms pirmais Bībeles izdevums latviešu valodā: “Tā Svētā Grāmata jeb Dieva Svētais Vārds, kas priekš un pēc tā Kunga Jēzus Kristus svētas piedzimšanas no tiem svētiem dieva cilvēkiem, praviešiem, evaņģēlistiem jeb priecas mācītājiem un apustuļiem uzrakstīts, tām latviešu Dieva draudzībām par labu iztaisīta.” Bībele iespiesta J. G. Vilkena Karaliskajā tipogrāfijā laikā no 1685. līdz 1694. gadam.

Izstāde būs apskatāma līdz 10. martam.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+