Ekonomika
Nauda

Jānis Hermanis: Latvija ir mācījusies no rūgtās pieredzes pirmskrīzes gados0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: LETA/REUTER

2019. gada sākumā pagājuši pieci gadi kopš Latvijas pārejas no lata uz eiro. Pirms Latvijas pievienošanās eirozonai tika izteiktas dažādas prognozes, norādot ne tikai uz iespējamajiem ieguvumiem, bet arī uz riskiem.

Kādas izmaiņas šajā laika posmā ir notikušas gan pašā eirozonā, gan Latvijas tautsaimniecībā?

Kad Latvija vēl tikai gatavojās ieviest eiro, tā nupat bija stabilizējusi savu finanšu stāvokli un izstājusies no starptautiskās kreditoru glābšanas programmas.

Savukārt vairākās eirozonas valstīs (Grieķijā, Portugālē, Kiprā, Īrijā, Spānijā) situācija ar parādiem joprojām bija sarežģīta, radot papildu izmaksas pārējām valstīm un apdraudot eiro stabilitāti.

Vēlāk visas minētās problēmvalstis spēja izstāties no starptautiskajām palīdzības programmām. Visgrūtākais atgūšanās periods bija Grieķijai, kuras 2015. gada referendums varēja beigties ar izstāšanos no eirozonas.

Šobrīd Grieķijā ir atsākusies ekonomiskā izaugsme un tā ir atgriezusies finanšu tirgos. Lai izvairītos no atkārtotas parādu krīzes, eirozonā notiek stingrāka budžetu uzraudzība un ir pastiprināts regulējošais ietvars bankām.

Latvijas kopējais parādu apjoms šo piecu gadu laikā nav būtiski mainījies. Valdības parāds ir bijis aptuveni 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP), deficītam nepārsniedzot 1,5% no IKP.

Laikā, kad ekonomikā notiek izaugsme, būtu bijis vēlams plānot budžetu ar pārpalikumu.

Vienlaikus Latvijas kredītreitingi ir uzlabojušies par 1–2 pakāpēm – tas ļāvis samazināt procentu maksājumus par valsts parādu. Komercbanku izsniegto kredītu apjoms ir samazinājies no 14,1 līdz 13 miljardiem eiro.

Kredītu apjoma samazinājumu ietekmējušas gan stingrākas regulatoru prasības, gan arī piesardzīgāka attieksme no aizdevēju un aizņēmēju puses. Pēdējo piecu gadu laikā ir uzlabojusies kredītu kvalitāte – iepriekš kredītu īpatsvars ar kavējumiem virs 90 dienām bija 8,3%, bet pēdējie dati uzrāda tikai 4,2%.

Eiro ieviešanas rezultātā tika paredzēts eksporta pieaugums, jo samazinās transakciju izmaksas un valūtu riski starptautiskos norēķinos. Šo pašu iemeslu dēļ bija sagaidāms arī importa pieaugums.

Gan vairāku eirozonas valstu, gan pašas Latvijas pieredze tobrīd liecināja, ka ir ļoti svarīgi uzturēt līdzsvaru starp eksportu un importu – pretējā gadījumā attiecīgās valstis ilgākā laikposmā uzkrāj nesamērīgas parādsaistības un sagatavo augsni jaunai krīzei.

Latvijai laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam (dati par pilnu 2018. gadu vēl nav pieejami) preču un pakalpojumu eksportu ir izdevies palielināt no 13,7 līdz 16,5 miljardiem eiro (par 2,8 miljardiem jeb 20%).

Tikmēr imports attiecīgajā periodā ir pieaudzis no 14,6 līdz 16,5 miljardiem eiro (par 1,9 miljardiem jeb 13%). Tādējādi ārējās tirdzniecības bilancē eksports ir izlīdzinājies ar importu, kas liecina par būtisku Latvijas uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas uzlabošanos pēdējo gadu laikā.

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā kopš eiro ieviešanas ir palielinājušās no 11,6 līdz 14,9 miljardiem eiro (par 3,3 miljardiem jeb 28%).

Lielākais investīciju pienesums šajā laikposmā ir bijis no Krievijas (+985 milj. eiro), Igaunijas (+864 milj. eiro), Lietuvas (+595 milj. eiro), Luksemburgas (+591 milj. eiro) un Kipras (+303 milj. eiro).

Te jāpiebilst, ka Eiropas pundurvalstis parasti neuzrāda patieso investīciju izcelsmi. Ir skaidrs, ka joprojām salīdzinoši mazāk investīciju ir no attīstītajām rietumvalstīm (Vācijas, ASV, Francijas u. tml.).

Jāatzīst, ka investīciju pieaugumu no Rietumiem šajā periodā ir kavējusi ģeopolitiskā situācija; potenciālie investori norāda arī uz paaugstinātu korupcijas uztveri.

Nav piepildījušās bažas par cenu lēcienu pēc valūtas reformas. Jau eiro ieviešanas sākumposmā tika rīkota kampaņa “Godīgs eiro ieviesējs”, lai nodrošinātu, ka valūtas reforma netiek izmantota preču un pakalpojumu cenu celšanai.

Arī garākā termiņā cenu pieaugums ir bijis mērens – šo piecu gadu laikā patēriņa cenu līmenis palielinājies par 8% jeb vidēji tikai par 1,5% gadā.

Vienota valūta ir devusi praktiskus ieguvumus – iepriekš ceļotājiem vienmēr bija jāveic naudas maiņa pirms ārvalstu braucieniem, toties tagad bez tā var iztikt lielākajā daļā Eiropas.

Tāpat ir kļuvis vienkāršāk salīdzināt cenas starp valstīm. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir strauji attīstījies tūrisms, tostarp viesmīlības nozarē ir sasniegti vēsturiski augstākie rādītāji un pozitīva braucienu bilance – ārvalstu ceļotāji Latvijā iztērē vairāk naudas nekā Latvijas ceļotāji ārzemēs.

Kopumā var teikt, ka aizvadītie pieci gadi Latvijas tautsaimniecībai ir bijuši veiksmīgi. IKP šajā laikā ir palielinājies par 17% jeb vidēji par 3,2% gadā. Jāatzīmē, ka šo attīstību ir veicinājis arī labvēlīgs globālās ekonomikas attīstības cikls un izaugsme vairākos nozīmīgākajos eksporta tirgos.

Ir skaidrs, ka šāda attīstība nevar turpināties mūžīgi – kaut kad ekonomika augs lēnāk vai pat samazināsies. Taču ir skaidri redzams, ka Latvija ir mācījusies no rūgtās pieredzes pirmskrīzes gados.

Saistītie raksti

Arī pašā eirozonā, kura darbojas nu jau 20 gadus, ir uzkrāta pietiekami liela pieredze un iegūtas dažādas mācības priekšdienām. Eiro valūta ir pietiekami sarežģīts projekts, kas apvieno ļoti atšķirīgas valstis.

Tāpēc eirozonas turpmākā nākotne būs atkarīga no visu iesaistīto valstu līdzatbildības un spējas ievērot vienotus spēles noteikumus.

LA.lv