Egils Līcītis: Zīle publiku mazāk smīdinātu 5
Cilvēki uzmet acis pulkstenim, kad beigsies Straujumas valdības laiks. Ja es būtu ministrs, pašlaik justos līdzīgi spēļu nama azartistam, kuram jātinas, iekams viņš ar lielām grūtībām pie laimes rata paglābis pēdējās bikses. Lasi, kamēr atlikušie popularitātes punkti nav konvertējušies neslavas dziļos mīnusos. Vēl ir neziņa, vai Vecgada vakarā tautu ar runu aplaimos un Šampaņas dzēriena glāzi pacels Laimdota vai būs jau cita freilene vai kungs kniedētā ādas jakā.
Latvijā valdīšanu gandrīz nekad nav nokoduši nikni opozīcijas vilkači, kas pielikuši uguni deglim un uzlaiduši gaisā valdības būdu. Ļoti reti premjers ar savām atslēgas figūrām atkāpies galīgi samaitātas reputācijas dēļ. Pārsvarā notikusi koalīcijas cīņa par vairāk varas, partneri ieturējušies maltītē viens ar otra asinīm, un valdība sagrauta no iekšpuses. Straujumas Ministru kabineta gulētiešanas laiks neatbilst nevienai šai pazīmei. Savulaik sastādīto “pagaidu” valdību noēd nevarība, bezpalīdzība un pašrocīgi radītais haoss, kamdēļ uzkrāts ievērojams negatīvais kapitāls. Ne cepts, ne vārīts un mīkstas kā vasks administrācijas koptēls vairs neiejūsmina sabiedrību. Neapmierinātie ir bifšteka klubos un būdiņās, politikas aizkulisēs un vīnūžos jau “norok” Straujumu, spriežot, ka viņas vilciens aizgājis. Vajag ko sāļāku, bet, godājot vecākus cilvēkus, tauta pa pēcpusi valdībai īsti nesit un pie velna vecmāmiņas akurāt nesūta. Atstātie krēsli kotētos kā diezgan toksiski, kārtējoreiz nav sagatavots par sevi pārliecināts un drošs premjera kandidāts – ir tāda kā bezizeja un nav gaidāmi uzlabojumi.
Kā ceļas varasvīru nevarība? No mūsu demokrātiskās sistēmas balstiem, no partijām, kas ierodas uz vēlēšanām kā uz momentloterijām, kur varbūt izvilks laimīgo lozi. Varbūt vēlētāji iedos uzticības kredītu. Tie nabadziņi apskatās listes – kad nav ko ēst, jāēd tas, kas ir. Tā ir totāla politgrupējumu bezatbildība pret valsti, kad tiem nav ne reformu pieteikuma, ne izstrādāta politikas piedāvājuma, bet tikai iegriba uz nodokļu maksātāju muļķadesu rēķina pavaldīt krēslu mīkstumā un uzturēt puskoka lēcēju organizācijas veģetēšanu. Pat lielajām partijām nav ne jēgpilnas programmas, ne ideju ražotnes domnīcas. Ko šādā degradācijā lai iesāk no malas par premjeri paņemta padzīvojusi kundze, un uz kurieni lai viņa vispār min pedāļus? Tā sauktā valdības deklarācija ir no vecas manifestēšanās pārspiests kleķerējums, un tas pats noput kancelejā kā fikcija un viltota prece. Pēc tam izrādās, ka partiju plāni nav tautas plāni, un vēlētāji konstatē, ka zirgs, kurš zinātu gramatiku, sarakstītu vērtīgāku dokumentu par koalīcijas pienesto balto lapu. Patriotu mēnesī izskatās, ka it neviena latviskā partija nav kondīcijā izlīdzināt kursu, stabilizēt valdību, un jūs taču nedomājat, ka viņi prot tirgoties ar aviokompānijām. Nu, dodiet premjera vietu Nacionālajai apvienībai, kuri arī ir pajinieki valdībā. Cik ilgi turēs rezervē Robertu Zīli Eiropas briežu dārzā – sliktāk jau nebūs, publiku viņš mazāk smīdinās.
