Veselam
Dzīvesveids

5 mīti un fakti par D vitamīnu 

 0

Foto – Shutterstock.com

Mīts nr. 1. D vitamīnu var uzņemt pietiekamās devās ar uzturu.

Zināšanas par vitamīnu lomu mēdz būt nepietiekamas un pat pretrunīgas. Tā rodas dažādi mīti un kļūdainas atziņas par vitamīnu lietošanu un to ietekmi uz cilvēku veselību. Viens no vitamīniem, par kuru izveidojies daudz nepareizu priekšstatu, ir D vitamīns. Šajā rakstā mēģināsim kliedēt visizplatītākos mītus, kas saistīti ar šo svarīgo vitamīnu. Stāsta farmaceite Lāsma Maļinovska.

Ja katru dienu apēdīsiet krietnu porciju svaiga laša un piedevām vēl divdesmit olu dzeltenumu, tad organismā patiešām nonāks D vitamīna daudzums, kas atbilst dienas normai. Aprēķināts, ka ar ēdienu mēs uzņemam tikai aptuveni 10% no nepieciešamā D vitamīna daudzuma, turklāt ar nosacījumu, ka uzturā ietilpst treknās zivis.

Mīts nr. 2. D vitamīns un zivju eļļa ir viens un tas pats.

zivjuella

Pretēji tradicionālajam uzskatam aptiekās piedāvātā zivju eļļa nav D vitamīna sinonīms. Daži zivju eļļas preparāti patiesi satur nelielu D vitamīna daudzumu, taču to galvenā vērtība ir omega-3 taukskābju klātbūtne, kas labvēlīgi ietekmē sirdi un smadzenes.

Mīts nr. 3. D vitamīnu var uzņemt, daudz uzturoties svaigā gaisā.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Galvenais D vitamīna avots ir saules starojums, kura tiešā iedarbībā D vitamīns veidojas ādā. Ja jūs dzīvojat klimatā, kur vasara ilgst visu gadu, un pavadāt pietiekami daudz laika saulē, tad organisms, visticamāk, veidos pietiekamu D vitamīna daudzumu. Latvijas klimatiskajos apstākļos šā vitamīna veidošanās ādā praktiski apstājas laika posmā no oktobra līdz maijam, kad saules starojums ir ļoti vājš. Turklāt Baltijas vasara ne vienmēr priecē mūs ar skaidru, saulainu laiku.

Mīts nr. 4. Tā kā D vitamīns veidojas ādā saules gaismas ietekmē, jāsauļojas pēc iespējas vairāk.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Viss ir labs ar mēru, arī sauļošanās. Baudot saules vannas, jāatceras par veselību. Ilgstoša atrašanās tiešos saules staros var nelabvēlīgi ietekmēt ādu, izraisot apdegumus un palielinot ādas vēža risku. D vitamīna sintēzei ir nepieciešams pavadīt tiešā saules gaismā tikai no 10 līdz 30 minūtēm dienā (atkarībā no individuālajām ādas īpašībām), pakļaujot 30 – 40% ādas virsmas ultravioletajiem stariem. Pēc šā laika D vitamīna ražošana apstājas.

Mīts nr. 5. D vitamīns ir nepieciešams tikai rahīta profilaksei bērniem

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pirmie D vitamīna atklājumi patiesi ir saistīti ar tā spēju novērst un ārstēt rahītu (kaulu mineralizācijas traucējumus) gan bērniem, gan pieaugušajiem. Pētījumu gaitā tika konstatēts, ka D vitamīna lietošanas spektrs ir daudz plašāks nekā kaulu veselības uzturēšana. Šis vitamīns stiprina imunitāti, regulē vairogdziedzera darbību un normalizē asinsspiedienu. Sistemātisks D vitamīna trūkums var veicināt sirds slimību, diabēta, depresijas, aptaukošanās, reimatoīdā artrīta, multiplās sklerozes, kā arī dažu veidu ļaundabīgo audzēju attīstību.

Mīts nr. 6. Saulainā vasarā var nodrošināt sevi ar D vitamīnu visam gadam

Lorem ipsum
FOTO: Leta
Saistītie raksti

D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas spēj uzkrāties organisma taukaudos. No šīm rezervēm organisms paņem nepieciešamo vitamīna daudzumu, lai nodrošinātu dažādas funkcijas, sākot no fosfora–kalcija apmaiņas regulēšanas un beidzot ar cīņu pret nopietnām un dzīvībai bīstamām saslimšanām. Diemžēl jebkuri krājumi var izbeigties, ja neviens laikus nerūpējas par to papildināšanu. Šis apgalvojums attiecas arī uz D vitamīnu. Tā rezerves glabājas organismā aptuveni 60 dienas un pakāpeniski samazinās.

Mūsu klimata apstākļos D vitamīna līmenis sāk pazemināties ar rudens atnākšanu, un ziemas beigās daudziem Baltijas valstu iedzīvotājiem šā vitamīna daudzums asinīs robežojas ar deficītu. Cilvēki, kas izvairās no saules, var lietot D vitamīna preparātu visu gadu.

LA.lv