Mobilā versija
-0.3°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
23. jūlijs, 2015
Drukāt

50 patvēruma meklētāji jau uzturas Latvijā (20)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

“9. jūlija vakarā “Panorāmā” tika minēts, ka šogad Latvijā nelegāli ienākuši 144 vjetnamieši. Tas ir jau vairāk nekā puse no tā bēgļu skaita, ko mēs solām uzņemt. Kur šie ienācēji ir palikuši? Aizsūtīti atpakaļ vai palikuši Latvijā? Edgars Vimba

“Laikā no 1. janvāra līdz 30. jūnijam 62 Vjetnamas pilsoņi ir iesnieguši patvēruma iesniegumus. Līdz šim brīdim nevienam no viņiem starptautiskās aizsardzības statuss nav piešķirts,” atbild Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Undīne Priekule.

Daži no vjetnamiešiem iesniegumu izskatīšanas laikā ir dzīvojuši patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā (PMIC) “Mucenieki” .

Pašreiz “Muceniekos” uzturas 50 patvēruma meklētāji, visvairāk viņu vidū ir cilvēki no Ukrainas, Irākas, Gruzijas, Sīrijas un Afganistānas. Centrā šīs personas dzīvo, kamēr tiek izlemts par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu. Tiek izmaksāta dienas nauda – 2,15 eiro, par ko jānodrošina sev pārtika un cits ikdienā vajadzīgais.

Kad patvēruma meklētājam tiek piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, viņš saņem bēgļa ceļošanas dokumentu un pastāvīgo uzturēšanās atļauju un viņam ir tiesības strādāt pie jebkura darba devēja. Ja nav citu iztikas līdzekļu, tad pirmos 12 mēnešus pēc statusa piešķiršanas ir tiesības saņemt pabalstu – 256,12 eiro mēnesī (nepilngadīgajiem – 76,83 eiro), kā arī pabalstu valsts valodas apguvei 49,80 eiro mēnesī.

Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, izsniedz ceļošanas dokumentu un termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu (ja iemesli alternatīvā statusa saņemšanai saglabājas turpmākajos gados, tiek izsniegta jauna uzturēšanās atļauja).

Savukārt, ja personai netiek piešķirts neviens no šiem statusiem un tai nav citu likumīgu iemeslu uzturēties Latvijā, Valsts robežsardze ir atbildīga par personas izraidīšanu no valsts.

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. Bildē jau redzams, kā viņi visi ir izkāmējuši , novārguši un morāli sagrauti. Dabūs vēl pabalstu 256 eiro par NEKO NEDARĪŠANU!!! PLUS VĒL 50 PAR VALODAS MACĪŠANOS!!! Jedritvai, pāri par 300 katru mēnesi!!!No mūsu nodokļu naudas! Bet mūsu pašu penšiem par visa sava produktīvā vecuma strādāšanu valsts labā pensijas maksā uz pusi mazākas! 30 darba gadi un mazliet tikai simtam pāri jevriku. KUR TAISNĪBA?!

  2. Ķīnieši un vetnamieši nenāk uz šejieni kā normāli imigranti, viņi nāk kā kolonisti, lai veidotu savas patstāvīgas kopienas.

  3. Kāpēc tik daudzi vjetnamieši laužas pie mums? Ja viņi neuzturas Muceniekos, tad – kur?

  4. arī gribu kādu-nekādu šitādu statusu!

    “Ja nav citu iztikas līdzekļu, tad pirmos 12 mēnešus pēc statusa piešķiršanas ir tiesības saņemt pabalstu – 256,12 eiro mēnesī (nepilngadīgajiem – 76,83 eiro),
    kā arī pabalstu valsts valodas apguvei 49,80 eiro mēnesī manam kaimiņam Vaņkam.”

  5. Citi bēg prom no Latvijas Atbildēt

    savos tūkstošos bet citiem šī ir kā iecerētā laimes zeme bet mēs negribam ne tos kuri bēg prom ne tos kuri taisās uz šejieni atbēgt. Negribam palīdzēt ne savējiem ne svešniekiem….. nevienam.

  6. Paskatieties kas notiek US, UK, Italija, Spanija u.c.
    Gribat to pasu mazaja Latvija!
    EU to nav uzspiedusi – ka noteikti japienem.
    Un vel tie musulmani , ar tam ” lupatam” ap galvu. Visam latviesu sievietem – lupatas ap galvu.
    To nu gan nevar pielaut.
    Pirms laiz tadus ieksa vajag tad padomat par sekam.
    Ja nedomasit tagad, kamer vel ir laiks, un tos kas ir jau ieksa, tos ara!
    Tik maza valsti ka Latvija, tas traumes Latvijas kulturu.

    • Jau par vēlu! Valdības nodevēji klusiņām likuma izmaiņas satāpelēja jau 2012. gadā, ar ko tika noteikts, ka bēgļiem tiks nodrošināti tādi pat materiālie un sociālie apstākļi kā citās ES valstīs – lai tiem būtu vēlme bēgt uz Latviju tādā pat straumē kā uz citām ES valstīm!

  7. Ja pienemsiet mazaja Latvija tos beglus, tad tik saksies lielas problemas un kamer vien vini tur bus – nebeigsies. Secinajums – nekada gadijuma nepienemt cittautiesu beglus, sutit atpakal!!!
    Vajag saprast to, ka vini nav vietejie un var uzvesties neparedzeti un ta ari daris, ar neatgriezeniskam sekam. Nu ko, tad nekas cits neatliks ka vietejam sievietem brunoties.

  8. Bībelē apustulis Pāvils skaidri saka: “ja kas negrib strādāt,tam nebūs arī ēst”. Darbaspējīgi “bēgļi” jāliek pie darba,lai pelna sev iztiku!

  9. Tik daudz jau atbildigajam personam vajadzetu sajegt,ka nekada gadijuma nedrikst izsniegt darba atlauju, siem “robezparkapejiem ” ,jo nelikumigi parkapjot robezu vini automatiski ir kluvusi par krinaliem elementiem.Ja,ir pieskirtas darba atlaujas,tad sie robezu parkapeji ,neatrodot darbu var pieprasit bezdarbnieka pabalstu,un nekads LR likums vieniem to nevares noliegt,jo ES likumos bezdarbnieka pabalsts ir paredzets visiem bezdarbniekiem ,ar darba atlauju.
    Saja gadijuma ,iespejams ka Latvija ir vieniga Valsts ES,kur izsniez darba jebkuram kurs noklust Latvija.

  10. Bet parastajai tautai sapūtīs pilnas ausis ,kad tie ir ķīniešu investori-atšķirt jau nevar,visi mazi,šķībacaini un stulbi smaida.

  11. Nevienai valstij jau negribas uznjemt beegljus ar atplestaam rokaam,it sevishkji jau no Aafrikas un araabu zemeem……..vjetnamieshi ,vismaz,ir ljoti straadiigi un uz pabalstiem noteikti neseedeetu!

  12. Šaut tos demografiskos iebrucējus nost pie robežas!

    • Ja negrib uzņemt,tad robežsargiem slānot ar stekiem un pātagām jātriec bēgļi pār robežu atpakaļ. Tad nebūs problēmu.

    • jAa protams cik visi gudri. Cilveki varbuut veelas glaabt savas dzivibas un bernu dziivibas! Beeg no kara bada vardarbiibas! Te jou kads par darbu runaa ka jaliek pie darba!agraak bij suudzibas latvijaa nav darba un jabrauc uz arzeemeem! Fuj! Fashisti! Latvijas tauta!

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Es sameklēšu mums darbinieku!

Pašlaik Latvijā trūkst visu kvalifikāciju darbinieku – gan augstākā un vidējā līmeņa, kā arī nepietiek mazkvalificētu darbinieku. To intervijā LTV pirmdien atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. 60% no aptaujātajiem LTRK biedriem atzinuši, ka saskaras ar darbaspēka trūkumu, 80% uzņēmēju pauduši atbalstu ārvalstu studentu iesaistei Latvijas darba tirgū. 90% aptaujāto uzņēmumu uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt augstskolu studiju programmas, koncentrējoties uz tām specialitātēm, kuru trūkst visvairāk. Viņš minēja, ka, piemēram, viens no Latvijā straujāk augošajiem sektoriem ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) joma. Būtu nepieciešams, lai augstskolu IKT jomā ik gadu pabeigtu ap 3000 jauno speciālistu, taču šobrīd gadā šo specialitāti iegūst vien 500-600 absolventi.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+