Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. februāris, 2016
Drukāt

Beidzot varēs atsākt ERAF līdzfinansēto daudzdzīvokļu māju siltināšanu (6)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ekonomikas ministrija cer, ka jau aprīlī daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji varēs sākt pieteikties Eiropas Savienības un valsts finanšu atbalstam, kas paredzēts dzīvojamo namu atjaunošanai un siltumnoturības uzlabošanai.

 

Saskaņošana prasīja divarpus gadus

Šis atbalsts jeb Ministru kabineta noteikumu projekts par energoefektivitātes paaugstināšanas veicināšanu dzīvojamos namos laikposmam līdz 2023. gadam bija iestrēdzis Briselē. Tā kā šī plāna īstenošanai paredzēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) nauda, vispirms tas bija jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK).

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko atzīst, ka ministrija šo plānu labojusi un skaņojusi ar EK divarpus gadus. Bet, pēc viņa teiktā, tagad tā īstenošanai nekādu šķēršļu vairs neesot. 2016. gada 8. februārī atkārtotai saskaņošanai nosūtītais plāns beidzot saskaņots.

“Pašlaik esam tiktāl, ka jau šomēnes iesniegsim apstiprināšanai valdībā. Savukārt jau aprīlī daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji varēs iesniegt pieteikumus Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstam,” sola valsts sekretāra vietnieks.

 

Strīdiņš par naudu

Uz jautājumu, kas nepatika dzīvojamo namu atjaunošanas un siltumnoturības uzlabošanas plānā, Raimonds Aleksejenko atzīst, ka EK gribējusi samazināt no ERAF piešķirtā atbalsta jeb granta procentuālo apmēru 35 līdz 40% apmērā – līdz šim piešķirto 50% vietā.

Briseles ierēdņiem šķitis, ka finanšu atbalsts 50% esot par treknu, iedzīvotāju ieguvums jeb ietaupījums pēc siltināšanas naudas izteiksmē būšot pārāk liels.

“Briseles ierēdņi bija izrēķinājuši, ka pašlaik, namu iedzīvotājiem maksājot par apkuri, piemēram, 100 eiro mēnesī, pēc siltināšanas ietaupījums būšot 17 eiro mēnesī. Taču mums izdevās pierādīt viņiem, ka, ņemot vērā neizmaksātā kredīta saistības, ietaupījums iedzīvotāju naudas maciņos nebūs lielāks par 5 eiro,” stāsta ministrijas amatpersona. Ministru kabineta noteikumu projektā gan redzams, ka no ERAF piešķirtā atbalsta jeb granta procentuālo apmēru nosaka pēc nama siltināšanas iegūtais siltuma patēriņš.

Pēc viņa teiktā, ja patiešām atklāsies, ka iedzīvotāju ieguvums pēc siltināšanas patiešām būs tik liels, kā to rēķinājuši Briselē, Ekonomikas ministrija apsolījusi pārskatīt atbalsta piešķiršanas noteikumus.

 

“Griesti” veikaliem un birojiem

Cits iemesls, kāpēc Briselē saskaņošanu tik ilgi stiepuši garumā – priekšrocības, ko pēc siltināšanas iegūtu daudzu namu pirmajos stāvos izvietoto veikalu, biroju un citu komerctelpu īpašnieki. Taču arī par to izdevies panākt vienošanos tā, lai nekavētu aprīlī plānoto pieteikšanos.

“Esam vienojušies, ka vienam uzņēmējam šādi sniegtais valsts atbalsts trīs gadu laikā nevarētu pārsniegt 200 000 eiro. Ja rēķinām, ka izdevumi viena nama atjaunošanai ir 100 000 eiro un ka veikala vai biroja īpašnieka ieguvums rēķināms 25% apmērā, tad, lai sasniegtu šo 200 000 eiro robežu, viņam īpašumā jābūt telpām vairākos daudzstāvu namos,” skaidro Raimonds Aleksejenko.

 

EK atzīst vilcināšanās iemeslus

Arī no EK Reģionālās politikas un transporta komisāra runasvīra Jakoba Adamoviča saņemtajām atbildēm, piebārstītām ar uzslavām Latvijas valsts pārvaldes iestādēm par centību, var izlobīt, ka bijuši vairāki iemesli, kāpēc EK vilcinājusies tik ilgi.

Jakobs Adamovičs vēsta, ka jau pagājušā gada martā, kad uzraudzības komitejai bijis iesniegts Latvijā sagatavotais novērtējums par finanšu instrumentu izmantošanu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanā, EK radušies vairāki jautājumi, piemēram, par subsīdiju procentuālā apjoma pamatotību, par šīs programmas izmaksām, par iecerēto mērķauditoriju, par komercbanku lomu programmā un valsts atbalstu.

“Latvijas iestādes ir atbildīgas par tādas finanšu programmas ieviešanu, kas sniegtu lielāko iespējamo labumu valstij, nedodot nepamatotas priekšrocības dažiem tirgus dalībniekiem,” piebilst EK pārstāvis.

 

Brisele pārāk tālu

No EK atbildēm top skaidrs, ka Briseles ierēdņi dzīvo citā pasaulē, kurā nav pat vismazākās sajēgas par Latvijas iedzīvotāju labklājību un ienākumiem, lai viņi spētu atjaunot un siltināt savus namus. Dzīvokļu īpašnieku pārlieku mazie ienākumi ir galvenais iemesls, kas liedz iespēju piedalīties namu atjaunošanas un siltināšanas pasākumos pat ar piedāvāto ERAF un valsts finanšu atbalstu. No 2009. līdz 2015. gada beigām, izmantojot šo atbalstu, valstī pavisam atjaunoti 657 daudzdzīvokļu nami. Bet Latvijā pavisam ir 36 600 daudzdzīvokļu nami 50,4 miljonu kvadrātmetru kopplatībā, tostarp 98% ēku ir tādas, kuras uzceltas līdz 1993. gadam un kurās ir lieli siltuma zudumi. Pēc Ekonomikas ministrijas atzinuma, siltināšana būtu nepieciešama vairāk nekā 23 000 ēku.

 

UZZIŅA

Ministru kabineta noteikumu projekts par energoefektivitātes paaugstināšanas veicināšanu dzīvojamos namos paredz iedzīvotājiem vairākus atbalsta veidus: grants, aizdevums, garantija un tehniskās konsultācijas.

Grants

1. Ja aizdevumu izsniedz a/s “Attīstības finanšu institūcija Altum”, tad granta attiecināmās izmaksas ir:

-25%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc atjaunošanas īstenošanas ir 81 – 90 kWh/m2 gadā;

-30%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc atjaunošanas īstenošanas ir 71 – 80 kWh/m2 gadā;

-35%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc atjaunošanas nepārsniedz 70 kWh/m2 gadā.

2. Ja finansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai nodrošina, piemēram, komercbanka, tad granta attiecināmās izmaksas ir šādas:

36%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc atjaunošanas ir 81 – 90 kWh/m2 gadā;

43%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc atjaunošanas ir 71 – 80 kWh/m2 gadā;

50%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc atjaunošanas nepārsniedz 70 kWh/m2 gadā.

“Altum” aizdevums

Aizdevums līdz 20 gadiem ar zemu aizdevuma likmi (EURIBOR + 2%)

Garantija

Garantijas gada prēmijas likme ir 0,65% no garantijas saistību atlikuma. Tā sedz līdz 80% no cita finansētāja finansējuma pakalpojuma, un garantētā summa vienas ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem nepārsniedz 3 000 000 eiro.

Tehniskās konsultācijas

“Attīstības finanšu institūcija Altum” nodrošinās energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu tehniskās dokumentācijas (energosertifikāta, tehniskās apsekošanas atzinuma, būvprojektu vai ēkas fasādes apliecinājuma karti) izvērtēšanu.

Plānotais pieejamais finanšu atbalsts – 156 315 883 eiro.

Avots: Ekonomikas ministrija

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Esam izstrādājuši vairākus ēku siltināšanas projektus, taču daļa no tiem nav realizēta māju iedzīvotāju, pārsvarā pensionāru nevēlēšanās uzņemties finansiālās saistības, bet ja tev pieder dzīvoklis tev jau ir saistības, jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, jāmaksā komunālie maksājumi. Muļķīgi ir neizmantot iespēju par pusi no vērtības uzlabot ne tikai ēkas siltuma efektivitāti, bet arī ēkas izskatu, kā arī īpašuma vērtību, jo dzīvoklis sakoptā mājā maksā dārgāk!

  2. var jau siltināšanas pretinieki izteikties kā tik grib, bet man personīgi ir pieredze ar 3 gadījumiem kad notikusi ēku, kur man ir saistība ar nekustamo īpašumu, siltināšana, un varu teikt ka visos gadījumos es kā iedzīvotājs esmu bijis ieguvējs. tikai lai viss šis process notiktu veiksmīgi ir vairākas lietas kam jāpievērš pastiprinātā uzmanība katram iedzīvotāja.
    1. izstrādājot renovācijas projektus, vienmēr skatītites līdz klai projektā tiek ielikta jauna ventilācijas izbūve virtuvēs.
    2. akli neuzticēties apsaimniekotāja teiktajam, bet prasīt iepazīties dokumentāciju, iet cauri plānotām projekta darbībām (bieži tiek veiktas nevajadzīgas lietas kuru pienesums ekonomijai ir minimāls, bet ikmēneša cenu par m2 sadārdzina vairākkart.
    3. rūpīgi iepazīties ar pretendentu piedāvājumiem, ja neapmierina uzvarētāja piedāvātais ir iespēja atteikties no rezultātiem.
    4. ja zināms kāds kvalitatīvs būvnieks informēt un mudināt to piedalīties konkursā cerībā ka tas uzvarēs 🙂 un ka darbi tiks paveikti kvalitatīvi.
    5. pēc siltināšanas tomēr izmantot ka ir iespējams regulēt apkuri un to var darīt vairākas reizes dienā pēc vajadzības.
    6. sekot līdz lai bojājumu gadījumā būvnoieks tos arī novērstu jo garantija objektam ir 5 gadi.
    7. un necerēt ka ietaupījums gada griezumā būs vairāki simti eiro. tas protams būs bet ne tik liels kā gribas.

  3. nojaukšanu -nākamajā kārtā?

  4. Kada jega vecas nekvalitativas majas,kuras driz it ka sabruks,siltinat ??

  5. Publikācija interneta portālā “DELFI”, 12.01.2013.:
    “Ervins Straupe: Siltināšanas veicināšanai jāstrādā, nevis ‘jāmeklē dzirdīgas ausis’!”
    .
    Viedoklis komentāru sadaļā pie publikācijas:
    Mg.oec., MBA (12.01.2013., 09:42)
    .
    Esmu ekonomists lielā apsaimniekošanas uzņēmumā. Kad sākās visa šī epopeja, kuru var raksturot ar lozungiem, ka “siltināšana ir panaceja visiem dzīves gadījumiem”, “visiem apsaimniekotājiem jāsiltina”, “siltināšana (divas kājas) – tas ir labi, nesiltināt (četras kājas) – tas ir slikti”, savukārt apšaubīt siltināšanu skaitījās vēl lielāka ķecerība, nekā pie padomju varas slikti par Dižo Ļeņinu izteikties – tomēr tam visam nenoticēju un parēķināju ieguvumus no šī pasākuma. Rezultātā sanāca, ka vienīgais, kas tiek “siltināta”, ir ekonomika banku sistēmas un “siltināšanas” biznesa izskatā. Jautājumi, par kuriem “pieklājīgā pārvaldnieku sabiedrībā” kategoriski aizliegts runāt, ir sekojoši:
    .
    1. Tie, kas redzējuši māju termogrāfijas, noteikti ir ievērojuši, ka galvenās siltuma noplūdes vietas ir logu šķirbas, ieejas mezgli, pagrabi (īpaši, ja aktuāla kaķumīļu problēma), bojātas paneļu šuves. Paneļu un ķieģeļu sienas nemaz tik ļoti cauri nesalst, tādēļ būtiskus siltuma ietaupījumus var iegūt jau ar minimāliem ieguldījumiem, sakārtojot minētos elementus.
    .
    2. Projektējot padomju laiku mājas, ventilācijas sistēmas tika paredzētas, vadoties no apsvēruma, ka gaisa apmaiņa dzīvojamās telpās notiek arī pa logu / durvju konstrukcijām. Daudzi ir ievērojuši, ka, ieliekot pakešu logus, šie logi visu laiku ir jātur ziemas vēdināšanas režīmā, pretējā gadījumā telpās veidojas mitrums un sasmacis gaiss. Tātad, ja māja tiek hermetizēta – aplikta ar vati un nomainīti logi, siltuma zudumi būs pa atvērtajiem logiem (nu vai arī mitrums bojās mājas konstrukcijas). Ja mājai, kopā ar termosa apvalku, netiek ieviesta ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, lielas jēgas (iedzīvotājiem) no šī pasākuma nav.
    .
    3. Pats garšīgākais. Mājas aplīmēšanai ar vati tiek rīkots IEPIRKUMS. Tie, kas ir saskārušies ar veiktiem darbiem “Publisko iepirkumu likuma” rezultātā, zina, ka tā ir iespēja izvēlēties visnekvalitatīvāko un neprofesionālāko darbu izpildītāju. Iepirkuma specifikācijā nedrīkst neatļaut piesaistīt apakšuzņēmējus, tā ir nepamatota konkurences ierobežošana (kas netic, aizejiet ar savu specifikāciju uz LIAA), tad nu rezultātā – darbus veic kāds piektais vai pat septītais apakšuzņēmējs, par naudu, kas palikusi pāri pēc visas starpnieku ķēdītes.
    .
    4. Dārgā (un parasti nekvalitatīvā) “kompleksā siltināšana” teorētiski atmaksājas, ja prognozē tiek ielikta nepārtraukta apkures cenas celšanās, un arī tad ekonomiskais efekts parādās tikai apmēram pēc 16 gadiem (ja tas termoss tik ilgi nostāv un mājas konstrukcijas zem tā). [Saskaņā ar Eiropas Padomes (EP) jaunākajiem pētījumiem – ekonomiskais efekts jeb siltināšanas atmaksāšanās var būt sagaidāma pašā ideālākajā gadījumā tikai pēc 50 gadiem, un arī tad tikai teorētiski, bet vidēji – tikai pēc līdz pat 150 gadiem.] Savukārt, ja apkures cenu pieaugums nepārsniedz 3%, kredīta atmaksas laikā (vidēji 20 gadi) līknes tā arī nekrustojas.
    .
    Nenoliedzami, par savu kopīpašumu ir jārūpējas, tai skaitā, jādomā par apkures izmaksu samazināšanu. Taču – šeit būtu jādomā par savām, nevis banku, “siltināšanas” biznesmeņu un to lobiju interesēm.
    .
    Ir sacīts: “DOMĀ līdzi!!!…” 😉

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+