Foto – Shutterstock

Beidzot varēs atsākt ERAF līdzfinansēto daudzdzīvokļu māju siltināšanu 6

Ekonomikas ministrija cer, ka jau aprīlī daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji varēs sākt pieteikties Eiropas Savienības un valsts finanšu atbalstam, kas paredzēts dzīvojamo namu atjaunošanai un siltumnoturības uzlabošanai.

Reklāma
Reklāma

Saskaņošana prasīja divarpus gadus

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10
Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”
Lasīt citas ziņas

Šis atbalsts jeb Ministru kabineta noteikumu projekts par energoefektivitātes paaugstināšanas veicināšanu dzīvojamos namos laikposmam līdz 2023. gadam bija iestrēdzis Briselē. Tā kā šī plāna īstenošanai paredzēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) nauda, vispirms tas bija jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK).

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko atzīst, ka ministrija šo plānu labojusi un skaņojusi ar EK divarpus gadus. Bet, pēc viņa teiktā, tagad tā īstenošanai nekādu šķēršļu vairs neesot. 2016. gada 8. februārī atkārtotai saskaņošanai nosūtītais plāns beidzot saskaņots.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Pašlaik esam tiktāl, ka jau šomēnes iesniegsim apstiprināšanai valdībā. Savukārt jau aprīlī daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji varēs iesniegt pieteikumus Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstam,” sola valsts sekretāra vietnieks.

Strīdiņš par naudu

Uz jautājumu, kas nepatika dzīvojamo namu atjaunošanas un siltumnoturības uzlabošanas plānā, Raimonds Aleksejenko atzīst, ka EK gribējusi samazināt no ERAF piešķirtā atbalsta jeb granta procentuālo apmēru 35 līdz 40% apmērā – līdz šim piešķirto 50% vietā.

Briseles ierēdņiem šķitis, ka finanšu atbalsts 50% esot par treknu, iedzīvotāju ieguvums jeb ietaupījums pēc siltināšanas naudas izteiksmē būšot pārāk liels.

“Briseles ierēdņi bija izrēķinājuši, ka pašlaik, namu iedzīvotājiem maksājot par apkuri, piemēram, 100 eiro mēnesī, pēc siltināšanas ietaupījums būšot 17 eiro mēnesī. Taču mums izdevās pierādīt viņiem, ka, ņemot vērā neizmaksātā kredīta saistības, ietaupījums iedzīvotāju naudas maciņos nebūs lielāks par 5 eiro,” stāsta ministrijas amatpersona. Ministru kabineta noteikumu projektā gan redzams, ka no ERAF piešķirtā atbalsta jeb granta procentuālo apmēru nosaka pēc nama siltināšanas iegūtais siltuma patēriņš.

Pēc viņa teiktā, ja patiešām atklāsies, ka iedzīvotāju ieguvums pēc siltināšanas patiešām būs tik liels, kā to rēķinājuši Briselē, Ekonomikas ministrija apsolījusi pārskatīt atbalsta piešķiršanas noteikumus.

“Griesti” veikaliem un birojiem

Cits iemesls, kāpēc Briselē saskaņošanu tik ilgi stiepuši garumā – priekšrocības, ko pēc siltināšanas iegūtu daudzu namu pirmajos stāvos izvietoto veikalu, biroju un citu komerctelpu īpašnieki. Taču arī par to izdevies panākt vienošanos tā, lai nekavētu aprīlī plānoto pieteikšanos.

Reklāma
Reklāma

“Esam vienojušies, ka vienam uzņēmējam šādi sniegtais valsts atbalsts trīs gadu laikā nevarētu pārsniegt 200 000 eiro. Ja rēķinām, ka izdevumi viena nama atjaunošanai ir 100 000 eiro un ka veikala vai biroja īpašnieka ieguvums rēķināms 25% apmērā, tad, lai sasniegtu šo 200 000 eiro robežu, viņam īpašumā jābūt telpām vairākos daudzstāvu namos,” skaidro Raimonds Aleksejenko.

EK atzīst vilcināšanās iemeslus

Arī no EK Reģionālās politikas un transporta komisāra runasvīra Jakoba Adamoviča saņemtajām atbildēm, piebārstītām ar uzslavām Latvijas valsts pārvaldes iestādēm par centību, var izlobīt, ka bijuši vairāki iemesli, kāpēc EK vilcinājusies tik ilgi.

Jakobs Adamovičs vēsta, ka jau pagājušā gada martā, kad uzraudzības komitejai bijis iesniegts Latvijā sagatavotais novērtējums par finanšu instrumentu izmantošanu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanā, EK radušies vairāki jautājumi, piemēram, par subsīdiju procentuālā apjoma pamatotību, par šīs programmas izmaksām, par iecerēto mērķauditoriju, par komercbanku lomu programmā un valsts atbalstu.

“Latvijas iestādes ir atbildīgas par tādas finanšu programmas ieviešanu, kas sniegtu lielāko iespējamo labumu valstij, nedodot nepamatotas priekšrocības dažiem tirgus dalībniekiem,” piebilst EK pārstāvis.

Brisele pārāk tālu

No EK atbildēm top skaidrs, ka Briseles ierēdņi dzīvo citā pasaulē, kurā nav pat vismazākās sajēgas par Latvijas iedzīvotāju labklājību un ienākumiem, lai viņi spētu atjaunot un siltināt savus namus. Dzīvokļu īpašnieku pārlieku mazie ienākumi ir galvenais iemesls, kas liedz iespēju piedalīties namu atjaunošanas un siltināšanas pasākumos pat ar piedāvāto ERAF un valsts finanšu atbalstu. No 2009. līdz 2015. gada beigām, izmantojot šo atbalstu, valstī pavisam atjaunoti 657 daudzdzīvokļu nami. Bet Latvijā pavisam ir 36 600 daudzdzīvokļu nami 50,4 miljonu kvadrātmetru kopplatībā, tostarp 98% ēku ir tādas, kuras uzceltas līdz 1993. gadam un kurās ir lieli siltuma zudumi. Pēc Ekonomikas ministrijas atzinuma, siltināšana būtu nepieciešama vairāk nekā 23 000 ēku.

UZZIŅA

Ministru kabineta noteikumu projekts par energoefektivitātes paaugstināšanas veicināšanu dzīvojamos namos paredz iedzīvotājiem vairākus atbalsta veidus: grants, aizdevums, garantija un tehniskās konsultācijas.

Grants

1. Ja aizdevumu izsniedz a/s “Attīstības finanšu institūcija Altum”, tad granta attiecināmās izmaksas ir:

-25%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc atjaunošanas īstenošanas ir 81 – 90 kWh/m2 gadā;

-30%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc atjaunošanas īstenošanas ir 71 – 80 kWh/m2 gadā;

-35%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc atjaunošanas nepārsniedz 70 kWh/m2 gadā.

2. Ja finansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai nodrošina, piemēram, komercbanka, tad granta attiecināmās izmaksas ir šādas:

36%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc atjaunošanas ir 81 – 90 kWh/m2 gadā;

43%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc atjaunošanas ir 71 – 80 kWh/m2 gadā;

50%, ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc atjaunošanas nepārsniedz 70 kWh/m2 gadā.

“Altum” aizdevums

Aizdevums līdz 20 gadiem ar zemu aizdevuma likmi (EURIBOR + 2%)

Garantija

Garantijas gada prēmijas likme ir 0,65% no garantijas saistību atlikuma. Tā sedz līdz 80% no cita finansētāja finansējuma pakalpojuma, un garantētā summa vienas ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem nepārsniedz 3 000 000 eiro.

Tehniskās konsultācijas

“Attīstības finanšu institūcija Altum” nodrošinās energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu tehniskās dokumentācijas (energosertifikāta, tehniskās apsekošanas atzinuma, būvprojektu vai ēkas fasādes apliecinājuma karti) izvērtēšanu.

Plānotais pieejamais finanšu atbalsts – 156 315 883 eiro.

Avots: Ekonomikas ministrija

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.