Foto – LETA/AFP

54 gadu vecumā miris bijušais Vācijas vicekanclers un ārlietu ministrs Gvīdo Vestervelle, ceturtdien paziņoja viņa dibinātais fonds.

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24

Lasīt citas ziņas

Vestervellem, kas bija pirmais Vācijas ministrs, kurš neslēpa, ka ir gejs, jau 2014.gada jūnijā tika diagnosticēta leikēmija.

Amatu valdībā Vestervelle atstāja 2013.gada novembrī pēc tam, kad liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), kuru viņš vadīja līdz 2011.gadam, zaudēja savu pārstāvniecību Bundestāgā.
Vestervelle FDP – vienu no svarīgākajiem politiskajiem spēkiem Vācijā gan pirms, gan pēc valsts atkalapvienošanās 1990.gadā – vadīja desmit gadus, bet četrus gadus ieņēma ārlietu ministra amatu.

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un bibliotēkas slēgšana

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri

Baidens paraksta likumprojektu par militāro palīdzību Ukrainai

No 2009. līdz 2011.gadam viņš bija kancleres Angelas Merkeles vietnieks.

2014.gada jūnijā eksministram tika sākts leikēmijas ārstēšanas kurss. Daudzus cilvēkus viņš uzrunāja ar grāmatu par savu slimību “Starp divām dzīvēm – par mīlestību, nāvi un uzticību”.
Karjeras gaitā Vestervelle – jurista dēls no Bonnas – vāciešus polarizēja. Daudzi apbrīnoja viņa nodošanos idejai, citi smīkņāja par neveiklībām, arī vēlēšanu kampaņas dzelteno “gvīdomobīli” un to, ka viņš neprata angļu valodu.

1982.gadā Vestervelle palīdzēja nodibināt FDP jaunatnes nodaļu. Tas iezīmēja sākumu karjerai, kas teju pilnībā bija veltīta politikai, otrajā vietā atstājot studijas un jurista praksi.
32 gadu vecumā viņš kļuva par FDP ģenerālsekretāru – tolaik politiķim šādā vecumā tas bija kas nedzirdēts.

39 gadu vecumā Vestervelle kļuva par partijas līderi, sev par mērķi izvirzot kanclera amatu, neraugoties uz to, ka FDP nebija viena no divām lielajām Vācijas partijām.

Sākotnēji viņš izturējās skeptiski pret koalīcijas ideju, bet 2005.gadā tomēr noslēdza vienošanos ar Merkeles kristīgajiem demokrātiem (CDU).

2009.gada Bundestāga vēlēšanās FDP viņa vadībā izcīnīja bezprecedenta lielu balsu skaitu – par partiju togad nobalsoja 14,6% vēlētāju.

Triumfa brīdī viņš, daudzuprāt, pieļāva savu lielāko kļūdu, izvēloties ieņemt ārlietu, nevis finanšu ministra amatu.

Viens no pilnvaru laika pretrunīgākajiem soļiem bija Vācijas 2011.gada lēmums neatbalstīt ar karavīriem NATO Lībijas operāciju, kuras rezultātā tika gāzts pulkveža Muamara Kadafi režīms.

Vestervelle kļuva ārkārtīgi nepopulārs, un viņa partija sāka zaudēt pacietību. Vestervellem tajā pat gadā bija jāatsakās no partijas līdera un vicekanclera amata.

Tomēr viņš vēl divus gadus turpināja veikt ārlietu ministra pienākumus, galu galā iemantojot cieņu ar savu darba ētiku. Ministra pilnvaru laikā viņš paspēja apmeklēt vairāk nekā 100 valstu.
Sešus mēnešus pēc ministra amata pamešanas Vestervellem tika diagnosticēta leikēmija.

Eksministrs sabiedrībā parādījās maz, tomēr viņš saņēma cildinājumus par grāmatu, kurā viņš rakstīja par savu slimību.

Grāmatu viņš veltīja savam partnerim Mihaelam Mroncam, ar kuru viņš savulaik ieradās uz Merkeles 50.dzimšanas dienas svinībām un 2010.gadā apprecējās.

“Mihaelam. Manas dubultās dzīves vīrietim,” veltījumā apliecināja Vestervelle.