Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. augusts, 2013
Drukāt

58 miljoni eiropiešu bez bankas konta

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Eiropas Komisija (EK) strādā pie pasākumiem, kuru mērķis ir no nākamā gada garantēt katram ES pilsonim tiesības atvērt bankas kontu.


 

Patlaban 58 miljoniem eiropiešu nav konta bankā un no tiem 2,5 miljoni ir saņēmuši bankas atteikumu atvērt norēķinu kontu savas nabadzības dēļ. Itālijā bankas konta nav 15 miljoniem cilvēku, kas veido 25% no šās valsts iedzīvotāju daudzuma. Vislielākais šķērslis tā atvēršanai ir augstās izmaksas.

 

Visvairāk kontu Skandināvijā, vismazāk – Rumānijā

EK uzskata, ka bankas konts ir nepieciešams, lai cilvēki varētu būt savas valsts ekonomikas protagonisti, un tas atvieglo cilvēku ikdienu, tādēļ devītā daļa no visiem iedzīvotājiem bez bankas konta ir nopietna Eiropas mēroga problēma. Brisele vēlas panākt, lai dalībvalstis nodrošinātu saviem pilsoņiem iespēju atvērt bankas kontu neatkarīgi no viņu ekonomiskā stāvokļa, kā arī lielāku izmaksu caurskatāmību.

No 58 miljoniem ES iedzīvotāju virs 15 gadu vecuma, kam nav bankas konta, 25 miljoni to vēlētos, bet 2,5 miljoni ir saņēmuši bankas noraidījumu. 3% ES iedzīvotāju ir konts kādā no pārējām dalībvalstīm, un arī šo skaitli EK uzskata par pārāk zemu.

Visbēdīgākajā situācijā ir Rumānija, kur 55% iedzīvotāju jeb 9,86 miljoniem cilvēku nav bankas konta. Otra sliktākā ir Bulgārija ar 47% iedzīvotāju bez bankas konta, bet trešajā vietā – Polija, kur konta nav 30% jeb 9,7 miljoniem poļu. Pavisam citāda situācija ir Skandināvijā, kur tikai 1% iedzīvotāju iztiek bez bankas konta.

 

Bankas konts Itālijā – tas ir dārgi

Itālija ir ceturtajā vietā ES pēc iedzīvotāju īpatsvara, tomēr absolūtais skaitlis ir vislielākais – 15 miljoni cilvēku.

Valstī ir daudz vecu cilvēku ar ļoti zemu izglītības līmeni, kas neuzticas bankām un labāk izvēlas glabāt skaidru naudu mājās. Taču daudzi itālieši atsakās no bankas konta tā izmaksu dēļ, jo uzskata tās par pārmērīgām. Bankas attaisnojas ar lielajām nodokļu likmēm.

Itālijas Bankas pagājušā gada pirmajā pusē veiktais pētījums par norēķinu kontu izmaksām parādīja, ka konta uzturēšana šās valsts kredītiestādēs maksā vidēji 105,70 eiro gadā, kaut gan pēdējos trīs gados šis skaitlis nedaudz samazinājās (par 8 eiro kopš 2009. gada). Vairāk nekā puse no šīs summas ir nemainīgās izmaksas: valsts nodeva (34,20 eiro gadā, kas jāmaksā jebkāda bankas konta īpašniekam), konta uzturēšanas maksa, maksa par debetkarti un/vai kredītkarti, pārskatu un citu paziņojumu piesūtīšanas izmaksas. Pārējā summa ir atkarīga no kontā veiktajām operācijām, kuru vidējais skaits ir pieaudzis līdz 130 operācijām gadā. Katras bankas operācijas vidējās izmaksas klientam ir 1,51 eiro, tomēr maksa par skaidras naudas izņemšanu bankomātos pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugusi.

Interesanti, ka nesen atvērti konti Itālijā maksā mazāk nekā veci konti. Norēķinu konti, kas atvērti pirms mazāk nekā diviem gadiem, vidēji izmaksā 64 eiro gadā, bet pirms 2000. gada atvērtie konti – gandrīz divreiz dārgāk.

 

Meklē risinājumus

Kamēr Brisele tikai gatavojas, Itālijā risinājumu šai situācijai meklē gan bankas, kas vēlas piesaistīt jaunus klientus, gan valsts, kas vēlas izskaust lielu summu maksājumus skaidrā naudā un aizsargāt nabadzīgākos iedzīvotājus.

Bankas cenšas samazināt izmaksas, mudinot klientus retāk iegriezties filiālē, bet vairāk veikt bankas operācijas internetā un ar mobilo sakaru palīdzību.

Dažas Itālijas bankas piedāvā klientiem virtuālos kontus bez uzturēšanas maksas un bez operāciju maksas, ar nosacījumu, ka visas operācijas ar kontu, sākot no tā atvēršanas, tiek veiktas internetā. Lielākā daļa banku un to klientu tomēr labāk izvēlas tradicionālo kontu plus internetbanku, kurā maksājumus iespējams veikt lētāk. Arī Itālijas Bankas veiktais pētījums liecina, ka internetbankā pārskaitījums klientam ir izmaksājis vidēji 3,5 reizes lētāk nekā filiālē, un tas veicinājis klientu interesi – 2008. gadā ar internetbankas palīdzību tika veikta trešā daļa no visiem pārskaitījumiem, bet pērn jau puse.

Mario Monti valdība 2011. gada decembrī nolēma, ka maksājumi virs 500 eiro nedrīkst tikt veikti skaidrā naudā, lai izsekotu līdzekļu izcelsmei un nodokļu nomaksai, kā arī lai samazinātu valsts ie-stāžu izmaksas. Tas attiecās arī uz pensijām, kas kopš pērnā jūlija netiek izmaksātas skaidrā naudā. Visnabadzīgāko iedzīvotāju aizsardzībai valsts noslēdza vienošanos ar dažām bankām, dodot iespēju minimālās pensijas saņēmējiem atvērt kontu bez uzturēšanas izmaksām un bez valsts nodevas, no kuras valsts šo kontu gadījumā ir atteikusies.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+