Baltu vienības dienu šogad svinēs Aglonā un Rokišķos 1
Baltu vienības dienu šogad atzīmēs ar Lietuvas un Latvijas valdību kopīgu sēdi, svētku pasākumiem Rokišķos, kā arī karaļa Mindauga un karalienes Martas pieminekļa atklāšanu Aglonā, aģentūrai BNS pavēstīja Lietuvas vēstniecība Latvijā.
Baltu vienības dienu atzīmē 22. septembrī – Saules kaujas dienā. Šogad to atzīmēs jau 15 gadu.
Šogad, atzīmējot Baltu vienības dienu, 18. septembrī pirmo reizi tiek organizēta Lietuvas un Latvijas valdību kopīgā sēde, kura notiks Rokišķos. 19. septembrī Rokišķos notiks tradicionālie Baltu vienības dienas svinīgie pasākumi, kuros piedalīsies abu valstu parlamentu priekšsēdētājas, starpparlamentu grupu locekļi, Lietuvas un Latvijas vēstnieki. Savukārt 20.septembrī, atzīmējot Baltu vienības dienu, Aglonā tiks atklāts karaļa Mindauga un karalienes Martas piemineklis.
Rokišķos 19.septembrī tiks atklāta izstāde, kas veltīta Lietuvas un Latvijas neatkarības atjaunošanas 25.gadadienai, kā arī notiks jauniešu prāta spēle, kurā piedalīsies abu valstu skolēni, būs tautas lietišķās mākslas amatnieku tirgus, Lietuvas un Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektu prezentācijas, kluba “Jotvingis” ieroču izstāde un šaušana mērķī, Lietuvas un Latvijas folkloras kolektīvu koncerts, baltu cilšu arheoloģisko tērpu kolekcijas demonstrēšana un citi pasākumi. Vakarā uzstāsies lietuviešu folkroka grupa “Žalvarinis”, grupa “Thundertale” un latviešu dūdu un bungu grupa “Auļi”.
Baltu vienības dienas svinīgajos pasākumos Rokišķos piedalīsies Lietuvas Seima priekšsēdētāja Loreta Graužiniene un Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, abu valstu starpparlamentu grupu locekļi, Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis un Latvijas vēstnieks Lietuvā Einars Semanis, Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas Apvienotā tehniskā sekretariāta vadītāja Antra Jansone, kā arī Lietuvas un Latvijas pierobežas pašvaldību delegācijas. Pasākuma organizatori ir Lietuvas un Latvijas ārlietu ministrijas, Lietuvas vēstniecība Latvijā un Latvijas vēstniecība Lietuvā, Rokišķu rajona pašvaldība, kā arī Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas Apvienotais tehniskais sekretariāts.
Savukārt 20. septembrī Aglonā tiks atklāts karaļa Mindauga un karalienes Martas piemineklis. Atklāšanas ceremonijā piedalīsies Lietuvas un Latvijas kultūras ministri, kā arī abu valstu katoļu baznīcas garīdznieki.
Vēsturiskā leģenda vēstī, ka Mindauga sieva Marta bijusi dižciltīgās Madalānu pils valdnieka meita. Mindaugam, kad viņš devās uz sievas vecāku mājām mierināt Martas vecākus par meitas nāvi, uzbruka sazvērnieki un viņš tika nogalināts 1263.gadā kopā ar diviem dēliem. Mindaugs tika apglabāts Aglonā – kapukalnā uz rietumiem no Aglonas katoļu bazilikas vai arī viņa pīšļi tikuši pārvietoti uz Aglonas baziliku zem altāra, kur pie pirmā pīlāra kreisajā pusē no altāra dominikāņu mūki bija piestiprinājuši piemiņas plāksni ar uzrakstu “Dižajam Lietuvas valdniekam Mindaugam”.
Pirmās zināmās liecības par Mindauga kapavietu Aglonā ir no XVII gadsimta. Tā laika rakstos tiek minēts, ka 1618.gadā Aglonā, jaucot sena torņa drupas, tika atrasta melna marmora kapa plāksne, kas liecināja par Mindauga kapu, ar saglabājušos teksta norakstu. Tas sludina, ka “šajā zemē atdusas Mindaugs, kunigaitis, lietuvietis, kuram dzīvot un mirt bija goda lieta…”.
Grupa Lietuvas un Latvijas sabiedrisko darbinieku ar ideju uzcelt pieminekli vienīgajam baltu karalim, kas tiecās vienot visas baltu ciltis, vērsās Lietuvas vēstniecībā Latvijā 2010.gadā, piedāvājot iemūžināt karaļa Mindauga un karalienes Martas kapa vietu Aglonas bazilikas teritorijā. 2011.gadā notikušajā konkursā tika izvēlēts skulptora Vidmanta Gīliķa projekts. 2012.gadā tika izveidota kopīga iniciatīvas grupa pieminekļa projekta īstenošanai. No Lietuvas puses to vadīja mācītājs Rimants Gudelis, no Latvijas – Rēzeknes latgaliešu kultūras biedrības vadītājs Pēteris Keišs.
Karaļa Mindauga un karalienes Martas piemineklis Aglonā – tie ir centieni iemūžināt Lietuvas valsts vēstures mantojumu, bet vēsturiskās leģendas piemiņa par lietuvieti karali un latvieti karalieni uzsvērs divu baltu tautu – lietuviešu un latviešu – kopīgās saknes un vienotību.
