Latvijā
Sabiedrība

60 metrus augsts karoga masts – dāvana Latvijai vai izrādīšanās? 16

Foto – biedrība “Latvijas karogs”

Sešdesmit metrus augsts karoga masts ar lielizmēra Latvijas karogu jau šogad parādīsies uz AB dambja Rīgā; līdzīgi projekti ir īstenoti vai tiek plānoti arī citās Latvijas pilsētās. Idejas autori to uzskata par lielisku dāvanu mūsu valsts simtgadē, bet izskan arī iebildumi, ka šāda izrādīšanās ir latviešiem neraksturīga.

Pirms vairāk nekā 80 gadiem kā dāvana Latvijas valsts jubilejā Rīgā tika atklāts Brīvības piemineklis, kas bija tapis par tautas saziedotiem līdzekļiem. Tagad galvaspilsētā un arī citviet Latvijā tiek īstenots ambiciozs projekts, kura mērķis ir līdz Latvijas simtgadei izbūvēt varenus karoga mastus, lai mūsu valsts karogs plīvotu augstu virs pilsētām.

Lielizmēra karoga izvietošanu apņēmusies koordinēt biedrība “Latvijas karogs”, kuras vadītājs ir Saeimas deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība). “Projekta mērķis ir aizsākt nacionālo simbolu godināšanu ne tikai svētkos, bet arī ikdienā, tā vairojot iedzīvotājos patriotismu un lepnumu par Latviju,” informē Kols.

Ziedo lielas summas

Lielāko karogu plānots izvietot Rīgā, kur uz AB dambja līdz novembrim tiks uzbūvēts 60 metrus augsts karoga masts. Paredzams, ka pats karogs būs 20 reiz 10 metrus liels. Lielizmēra karogu izvietošana vairākās pilsētās (Ogrē, Valkā un Smiltenē) jau īstenota par pašvaldības līdzekļiem, bet Kols uzsver, ka Rīgā projekta izmaksas pilnībā tiks segtas no privātpersonu ziedojumiem, nepiesaistot valsts vai pašvaldību naudu.

Kā rāda biedrības “Latvijas karogs” pārskats par 2016. gadu, ziedojumos pērn saņemti 118 000 eiro un visu šo summu ir saziedojuši četri cilvēki: Riharda Kola tēvs miljonārs Jānis Kols (28 000 eiro), kā arī trīs ar būvniecības nozari saistīti uzņēmēji – Māris Martinsons, Armands Garkāns un Juris Kravalis, kas katrs ziedoja pa 30 000 eiro. 2015. gadā biedrībai ziedots 13 681 eiro, lielākais ziedotājs bijis Jānis Kols (9000 eiro), bet 2014. gadā saņemti 20 000 eiro: 15 000 atvēlējis Jānis Kols, bet 5000 eiro ziedojis uzņēmējs Ivars Gailums.

Sabiedriskais aktīvists, viens no LNNK dibinātājiem Andris Pauls-Pāvuls, kurš kritizējis Smiltenes lielizmēra karoga projekta izpildījumu, paudis viedokli, ka biedrības “Latvijas karogs” aktivitātes uzskatāmas par Nacionālās apvienības 2018. gada Saeimas vēlēšanu kampaņas uvertīru. Biedrības vadītājs Rihards Kols to noliedz un uzsver, ka biedrība ir politiski neitrāla. Piemēram, Rīgā karoga projekts veiksmīgi tiek attīstīts sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, kurā pie varas ir Nacionālās apvienības politiskie pretinieki “Saskaņa”.

Sacensība par garāko mastu

Pauls-Pāvuls kritiski vērtē arī pašu lielizmēra karogu izvietošanas ideju, jo Latvijas klimatā jārēķinās, ka nebūs viegli nodrošināt, lai karogs visu gadu plīvotu cienījamā izskatā. Pasaulē varenākos karogu mastus uzbūvējušas austrumu zemes, kas iesaistījušās sacensībā par visaugstāko mastu. Šobrīd pirmajā piecniekā ir Saūda Arābija, Tadžikistāna, Azerbaidžāna, Ziemeļkoreja un Turkmenistāna. Visiespaidīgākais masts uzbūvēts Saūda Arābijas pilsētā Džidā, kur šīs valsts karogs plīvo 170 metru augstumā. Milzīgais karogs ir gandrīz 50 metrus garš un 33 metrus plats, tā svars sasniedz 570 kg!

Pauls-Pāvuls uzskata, ka Latvijai nav jāiesaistās šādā “plānprātīgā austrumzemju sacensībā” un jāapkauno mūsu valsti ar “tukšu urrāpatriotismu”. Rihards Kols iebilst, ka lielizmēra karogu masti ir redzami ne tikai austrumu zemēs, bet arī daudzviet Rietumu pasaulē, piemēram, ASV, Čehijā, Īrijā, Ungārijā, Spānijā, Polijā u. c. Kols skaidro, ka lēmums būvēt 60 metrus augstu karoga mastu uz AB dambja pieņemts, ņemot vērā karoga atrašanās vietu un redzamību 500 līdz 1000 metru rādiusā.

Kā uzskata Valsts heraldikas komisijas loceklis, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, ne jau karoga izmērs nosaka, vai Latvijas iedzīvotājiem tas ir svarīgs valsts simbols. Lielizmēra karogu izvietošanu Latvijas pilsētās viņš salīdzina ar svētku uguņošanu, kas ir zināma ārišķības izpausme.

Jāmaina vairākas reizes gadā

Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija spriež, ka priekšlikumi, kas pirms Latvijas simtgades rosina pievērst uzmanību mūsu valsts simboliem, ir vērtējami atzinīgi. Taču viņa atzīst, ka Latvijā nav šādas lielizmēra karogu tradīcijas un mūsu klimata apstākļos tas ir tehniski sarežģīts projekts. “Karoga masts ir jāsaskaņo ar pilsētvides mērogu. Tāpat ir ļoti svarīgi parūpēties, lai karogs vienmēr būtu cienījamā izskatā. Karogs būs ļoti liels, AB dambis ir vējaina vieta, tādēļ nepieciešams nodrošināt, lai karoga audums būtu pietiekami izturīgs. Ceru, ka projekta īstenotāji to būs ņēmuši vērā.”

Pēc karoga masta izbūves uz AB dambja tas tiks nodots Rīgas domes īpašumā, kas tālāk uzņemsies visus objekta apsaimniekošanas un uzturēšanas darbus. Skaidrs, ka karogu nāksies mainīt vairākas reizes gadā. Valsts kanceleja informē, ka Latvijas karogs, kas plīvo virs Ministru kabineta ēkas, kalpo vidēji trīs mēnešus (mitrā un vējainā laikā mazāk); 1,5 reiz 3 metrus lielais karogs izmaksā 45,38 eiro plus PVN. Savukārt Valsts prezidenta standarts, kas plīvo Rīgas pils Svētā Gara tornī, vidēji kalpo vienu mēnesi; tas ir arī dārgāks (150 eiro plus PVN), jo tiek izgatavots pēc īpaša pasūtījuma.

Rihards Kols prognozē, ka karogs uz AB dambja būs jāmaina aptuveni trīs līdz četras reizes gadā. Saskaņā ar aprēķiniem karoga apsaimniekošanas izmaksas būs aptuveni 12 000 eiro gadā. “Šie izdevumi ir ievērojami zemāki par viena svētku salūta izmaksām,” norāda Kols.

Masts vai skurstenis?

Pašlaik augstākais Latvijas karoga masts ir izveidots Smiltenē, kur pagājušogad Lāčplēša dienā Jāņukalnā atklāja 35 metrus augstu mastu. Tajā plīvojošais karogs ir labi saskatāms no visām pusēm, iebraucot Smiltenē. Kā stāsta Smiltenes domes priekšsēdētājs Gints Kukainis (Nacionālā apvienība), lielizmēra karogs iecerēts kā pilsētas ainavas elements ar patriotisku nozīmi. Novada iedzīvotāju aptaujā tieši karoga pacelšana atzīta par vienu no labākajiem pašvaldības darbiem aizvadītajā gadā.

Smiltenes novada iedzīvotājiem šis ainavas elements prasījis ievērojamu summu, jo masta būvniecības izmaksas bijušas vairāk nekā 38 000 eiro (daļa summas tika segta uz tā saukto Saeimas deputātu kvotu rēķina). Kukainis vēsta, ka pašu karogu paredzēts mainīt četras reizes gadā, bet tas atkarīgs arī no laika apstākļiem.

Smiltenes apkaimes aktīvists Andris Pauls-Pāvuls gan uzskata, ka monumentālais karoga masts ir izgatavots pretēji tradīcijām un Ministru kabineta noteikumiem, vairāk līdzinoties rūpnīcas skurstenim vai tamlīdzīgam objektam. “Man ir iebildumi tieši pret konkrēto Smiltenes karoga masta izpildījumu. Tas vairāk līdzinās nevis karoga mastam, bet gan vertikālam naftasvadam ar neveiklu stārķa ligzdas paliktni virsotnē,” stāsta Pauls-Pāvuls. Šāda masta izveidošanu viņš uzskata par nolaidību un paviršību; piemēram, Ukrainā kāds lauksaimnieks savā saimniecībā uzbūvējis gandrīz tikpat augstu karoga mastu, bet tas ir ļoti proporcionāls un gaumīgs.

Pauls-Pāvuls gada sākumā vērsās ar iesniegumu pie Smiltenes domes, jo uzskata, ka “Jāņukalnā uzstādītais izstrādājums nelīdzinās karoga mastam un Latvijas valsts karoga pacelšana pie tā ir klajas necieņas izrādīšana Latvijas valsts karogam”. Smiltenes domes priekšsēdētājs Kukainis noraida šos pārmetumus, jo karoga masts uzbūvēts atbilstoši visām prasībām. Strīds par karoga masta ārējo veidolu nonācis pat Valsts policijā, kas uzsāka resorisko pārbaudi šajā jautājumā, lai noskaidrotu, vai nav pārkāptas valsts likumu prasības. Pārbaudes rezultāti pagaidām nav zināmi.

 

Galerijas nosaukums

 

Karogi virs Latvijas pilsētām

Lielizmēra karogu masti jau ir uzstādīti Valkā, Smiltenē un Ogrē. Šādu lielizmēra karogu izvietošana sākta vai tiek plānota arī Rīgā, Liepājā, Limbažos, Valmierā, Alūksnē, Siguldā, Bauskā, Dobelē, Stopiņos un Ozolniekos. Plašāk par projektu var lasīt mājas lapā www.latvijas-karogs.lv.

Ko saka likums

Ministru kabineta noteikumi par Latvijas valsts karoga likuma piemērošanu:

Karoga masta garums un diametrs ir proporcionāls karoga izmēram. Karoga mastu izgatavo atbilstoši šādām prasībām: karoga masts ir taisns un gluds, baltā vai alumīnija krāsā; karoga masta augšējā galā var būt dekoratīvs lodveida vai sīpolveida uzgalis alumīnija, bronzas vai baltā krāsā.

Pasaulē augstākie karogu masti 

Džida, Saūda Arābija: 170 m

Dušanbe, Tadžikistāna: 165 m

Baku, Azerbaidžāna: 162 m

Kidžondona, Ziemeļkoreja: 160 m

Ašgabata, Turkmenistāna: 133 m

LA.lv