Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. janvāris, 2016
Drukāt

Atis Klimovičs: 60 vīri sniegotā laukā – vērā ņemama kaujas vienība (14)

Foto-LETAFoto-LETA

Sešdesmit cilvēku liela zemessargu vienība, kuras sastāvā ir daudzu Latvijas reģionu pārstāvji, gatavojas dežūrai Eiropas Savienības Kaujas grupas sastāvā. Šie jaunie cilvēki vecumā no 20 līdz 40 gadiem brīvprātīgi pieteikušies apgūt nopietnu apmācību kursu un uz pusgadu faktiski nonākuši profesionālajā dienestā, jo šis laiks jāpavada kazarmu režīmā Kuldīgas 45. nodrošinājuma bataljonā intensīvos ikdienas treniņos. Var jautāt – vai 60 karavīru ir daudz un vai tie kaut ko nopietnu var padarīt? Atbildēt iespējams divējādi – tas varbūt nav liels skaitlis, taču vienlaikus tā ir vērā ņemama kaujas vienība. Prasmīgi izmantota, šāda vienība, kuru papildina viņu komandieri – seržanti un virsnieki, nodrošinājuma nodaļa un sapieri –, spēj nodrošināt nelielas Latvijas pilsētas aizsargāšanu vismaz uz zināmu laiku. Protams, svarīgs ir tās nodrošinājums ar ieročiem un spējām pārvietoties. Taču ne mazāk svarīga ir šīs vienības vēlēšanās darīt savu darbu – no dienas uz dienu (neraugoties uz 400 eiro lielo mēneša algu) paaugstinot individuālās un visas vienības iemaņas. Liela daļa no viņiem savu nākotni saskata profesionālajā dienestā, par patriotismu nerunā skaļos vārdos, taču to var nojaust – no malas vērojot viņu neatlaidību, pavadot sniegotā laukā mīnus 15 grādu salā daudzas stundas.

Latvijas sabiedrībai derīgi apzināties, ka viņu mierīgās ikdienas dzīves ierastais ritums tiek nodrošināts arī ar šādu vienību darbu. Tā ir gan profesionālā armija, gan uz brīvprātības principiem izveidotā zemessardze. Gluži tāpat nenāktu par ļaunu papildu informācija par situāciju bruņotajos spēkos. Labi, ka aizvien brīvāk lietas īstajos vārdos nosauc daļa militārpersonu. Pareizi, ka zemessardzes bataljona komandieris atklāti pastāsta, ka viņa vienībā reāli nav vajadzīgo 450 vīru, bet par simtu mazāk. Šī taisnība ir pirmais solis uz to, lai sabiedrība apzinātos patieso situāciju un varbūt nāktu ar priekšlikumiem, kā to uzlabot. Skaidrs, ka pilnvērtīgu bataljona kaujas spēju nodrošināšanai neieciešams noteikts karotāju skaits.

Kāda ir sabiedrības interese par aizsardzību, liecina pagājušā gada 6. septembrī uzsāktā ziedojumu vākšanas akcija zemessardzes apgādes uzlabošanai. Līdz šim saziedoti 47 tūkstoši eiro, un akcijas organizatori tās rīkošanu pagarinājuši, lai gan bija cerējuši savākt plānotos 133 tūkstošus eiro līdz 18. novembrim. Tā ir nopietna un svarīga iecere, ko pozitīvi novērtējuši paši zemessargi. Zināms, ka par minēto summu Dobeles zemessardzes bataljona un šajā pilsētā izvietotā mācību centra vajadzībām plānots iegādāties nakts redzēšanas iekārtas, tēmēkļus, kompasus un ķirurģiskos komplektus. Būtiski, ka šīs nepieciešamākās lietas izvēlējušies zemessargi paši.

Jāpiekrīt akcijas ieceres autoram Jurim Ulmanim, ka tas nav mēģinājums norādīt uz aizsardzības resora darba trūkumiem, bet gan vēlēšanās palīdzēt. Valstij vienkārši nav pa spēkam apmierināt visas vajadzības. Katram pilsonim, piedaloties ziedošanā, ir iespēja reāli palīdzēt valsts aizsardzībā. Jāsaprot, ka ir laiks nākt ar svecēm uz krastmalu, bet ir laiks konkrētiem darbiem. Līdz šim aicinājumam ziedot atsaukušies apmēram 600 cilvēku – daudz vai maz, lai spriež katrs pats.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Ati, Ielieciet, lūdzu, citu bildi. Šo dzenā no raksta uz rakstu!

  2. Kuru pusē ir Vācijas sargi : terorisma karā : balto vai iebrucēju? Un mūsu?

  3. ES ir ekonomiski politiska savienība, vismaz tā tika deklarēts, kad LR tika ievilkta šajā savienībā. Tāpat tolaik netika runāts par to, ka ES perspektīvā būs vai ir sākotnēji jau iecerēta kā MILITĀRA SAVIENĪBA. Ja NATO tiek tendēts kā draudu(?) novērsējs no Austrumu puses, tad divi draudu novērsēji vai n- tie draudu novērsēji būtu par daudz. Ja ES militārā savienība nav ārējo draudu noversēja, tad, loģiski, tā ir iekšējo apdraudējumu novērsēja. Tikai- no kā? Kam domātas kaujas grupas un citi militāri slepeni un pusslepeni militāri formējumi, kuri tiek definēti kā kaujas GRUPAS? Pati definīcija jau ir daudznozīmīga- kaujas grupas ir paredzētas operacionālu darbību veikšanai. Nekur valstu starptautiskā praksē un tiesībās nav dziedēts par EKONOMISKU SAVIENĪBU MILITĀRĀM OPERACIONĀLĀM KAUJAS GRUPĀM, tāpat, nav skaidri un saprotami definētas starptautiskās tiesības šādu kaujas grupu operacionālas darbības ietvaros. Kā attiecināt Hāgas konvenciju, ja nav pieteikta karadarbība vai šādu formāciju darbības kompetence nav tiesiski noteikta? par to lielais blogeris un karsto punktu apcerētājs Klimovic varētu sniegt savu redzējumu? Nav likuma(i) par ES kaujas grupām, kā ir likumi par policiju un bruņotajiem spēkiem…..

  4. Tādu sagatavošanu vajadzētu iziet visiem latviešu puišiem. Lai ieročus māk lietot automatiski un jebkurā brīdī zina kā jārīkojās. Eiropai arī vajadzētu parūpēties, lai austrumrobežas valstīs būtu spēcīga zemessardze. Tad tie “kaimiņi” ilgi domās pirms kā rakstīt savas “kara doktrīnas”.
    Jnteresanti kāds prieks un kam no LA par to bildi, kuru te mūžīgi bāž nāsīs? Tas paparaci līdz podam neticis? Varētu vel talantīgāk nobildēt. Tā gribās iekost, bet bail.

  5. Nuūū! komentatoru raksti parāda mūsu sabiedrības daļas debilitāti. Nav ko lamāt krievus par urlām, ja paši neesam labāki.

  6. Varbūt pietiks te ņirgāties un izrādīt savu debīlismu! Valsts drošības nodrošinājums ir visu Latvijas
    pilsoņu pienākums, arī to, kuri te raksta komentārus. 10-20 lielas partizānu grupas pēc 2. pasaules kara vairāk nekā piecus gadus sekmīgi pretojās SA un iekšlietu karaspēka bataljoniem, kur operācijās piedalījās 500 un vairāk karavīru. Ne jau cilvēku skaits vienmēr izšķir kaujas iznākumu, gudrīši!

  7. nesapratu – pret ko 60 vīru lielā vienība sniegotā laukā grib aizstāvēt nelielas Latvijas pilsētas iedzīvotājus?

    • Aizsargāt pret zaļajiem (bez uzšuvēm) cilvēciņiem u.c., kas apdraud vai plāno apdraudēt Latvijas tautu un sabiedrotos. Arī pret iekšējiem nemierniekiem, kas apdraud valstiskumu, likumību, mieru un demokrātiju Latvijā.

  8. kuru “nelielu Latvijas pilsētu” taisās apsargāt ?
    Ādažus,Mārupi… ?
    Tur jau bijušajiem pskp ck “locekļiem” ir savi apsargi.
    Daudz labāk sagatavoti…

  9. 60 vīri ir “vērā ņemama kaujas vienība” kartupeļu talkā
    15 sotkās piemājas dārziņā 🙂

  10. Kas par pompu – 400 € mēnesī, kad nazis jau tuvu rīklei !!!
    (400×60=24 000; viena padomes “locekļa” mēnešalga) !!!

    • Drošība par viena prezervatīva cenu ! Vot, eta dāāā !
      Tā vietā,lai ņemtu Godmann pie mandelēm, lai fīrē
      atpakaļ zināmā bankā noslīcināto MILJARDU !

  11. valstij pa spēkam pacelt liekēžiem algas un
    nemaksāt NATO salīgtos 2% !!!
    Aizdomas,ka tas entuziasms ir tikai bezdarba
    dēļ un kāda konflikta gadījumā daudziem(>1 🙂 )
    papēži nozibēs krūmos(pateicībā par to minimālo
    algu) un man mute nevērsies viņus nosodīt…
    Tad 10-tiem tūkstošu algu saņemošie varēs atkauties
    ar pavārnīcām rokās paši(protams, ja jau nebūs
    nosvīduši savlaicīgi krūmos 🙂 )

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (43)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+