Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. oktobris, 2015
Drukāt

Zolitūdes traģēdijas dienā “Maxima” signalizācija atslēgta 37 reizes (Papildināts) (3)

LETALETA

Zolitūdes traģēdijas dienā lielveikalā “Maxima” signalizācija tika atslēgta 37 reizes, liecina LETA rīcībā esošās ziņas par Zolitūdes traģēdijas krimināllietu.

Ticis konstatēts, ka traģēdijas dienā 2013.gada 21.novembrī lielveikalā strādāja vecākais apsargs un divi uzraugi, kuri norādīja, ka pēc signalizācijas nostrādāšanas viņi vērsās ar jautājumu pie vecākā apsarga par to, ko atbildēt “Maxima” darbiniekiem un veikala apmeklētājiem saistībā ar trauksmes signalizāciju.

Vecākais apsargs esot norādījis, ka viss ir kārtībā un darbiniekiem ir jāturpina strādāt. Tika konstatēts, ka vecākais apsargs neveica veikala telpu apsekošanu, bet 24 minūšu laikā centās atslēgt skanošo signalizāciju un izslēgt balss izziņošanu par evakuāciju. Apsargs signalizāciju atslēdzis 37 reizes, neveicot cilvēku evakuāciju, ne reizi nepārbaudot telpas, no kurām nāca trauksmes signāls.

Tāpat tika konstatēts, ka lielveikala darbinieki nebija iepazīstināti ar rīcību gadījumos, ja no ugunsaizsardzības sistēmas pienāk trauksmes signāls, kā arī “Maxima” kā darba devējs, izveidojot darba aizsardzības vecākā speciālista amatu, uzlikusi pārāk daudz pienākumu vienam darbiniekam.

Kā aģentūrai LETA sacīja SIA “Maxima Latvija” pārstāvis Jānis Beseris, uzņēmums šo informāciju uzskata par spekulācijām, kas saistītas ar vēlmi nopludināt tiesvedības materiālus.

“Nav īsti skaidrs, no kurienes parādās šādas spekulācijas, bet var pieņemt, ka tās ir saistītas ar vēlmi tendenciozā veidā nopludināt tiesvedības materiālus. Vēlreiz jāuzsver, ka ugunsdzēsības signalizācija ir paredzēta tikai brīdināšanai par iespējamo ugunsgrēku un nekādā veidā nevar paredzēt ēkas sabrukšanu. To ir arī vairākkārt uzsvēruši eksperti,” uzsver Beseris.

Viņš skaidro, ka trauksmes signalizācijas un evakuācijas paziņojumi netika ignorēti – esot konstatēts, ka, atskanot signalizācijai plkst.16.21, darbinieki pārliecinājās, ka ēkā nav ugunsgrēka draudu. Konstatējot viltus trauksmi, atbilstoši noteiktajai kārtībai apsardzes darbinieki nekavējoties sazinājās ar ugunsdrošības signalizācijas apkalpojušā uzņēmuma pārstāvi, kurš, operatīvi ierodoties, arī apstiprināja, ka veikalā apziņošanas sistēma ir nostrādājusi, saņemot viltus trauksmes signālu no telpas ēkas pagrabstāvā.

Ņemot vērā viltus trauksmi, gaidot apkalpojošā uzņēmuma “Vesmann” pārstāvja ierašanos, “Maxima” veikala apsardzes darbinieki atbilstoši ugunsdrošības vadības pultī noteiktajām iespējām mēģināja atjaunot signalizācijas darbību normālā režīmā. Ierodieties notikuma vietā, “Vesmann” darbinieks atjaunoja signalizācijas darbību ēkā aptuveni plkst.17.05, izolējot tikai un vienīgi konkrēto zonu pagrabstāvā, kur secīgi veica arī pārbaudi. Savukārt veikals turpināja darbu normālā režīmā līdz pēkšņajam jumta iegruvumam, kas notika aptuveni plkst.17.44, klāsta Beseris.

Viņš uzsver, ka esot būtiski ņemt vērā, ka signalizācijas skanēšana traģēdijas dienā pēc ekspertīzes rezultātiem un sertificēta “Vesmann” darbinieka uzskatiem nav saistāma ar ēkas konstrukcijas izmaiņām un ēkas sabrukšanu. Tāpat Beseris atzīmē, ka likumu normas 2013.gada nogalē, kā arī patlaban vēl joprojām nenosaka rīcības kārtību, kādai jābūt, kad noskan ugunsdrošības signalizācija, bet ugunsgrēks konstatēts nav, kā tas tieši bijis konkrētajā gadījumā.

Kā ziņots, vakar Zolitūdes lielveikala “Maxima” traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprināja galaziņojumu, minot tajā arī politiski un morāli atbildīgās personas. Kā politiski un morāli atbildīgas personas galaziņojumā minētas: toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars (V) un Daniels Pavļuts, bijušie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss (V) un Juris Pūce (LA), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Vairāk nekā 80 lappušu garā galaziņojuma kopsavilkumā cita starpā norādīts, ka komisija, izvērtējusi Zolitūdes traģēdiju veicinošas nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā, secina, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie traģēdijas.

Jau ziņots, ka prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietu nodevusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesai. Apsūdzība celta deviņām personām.

Prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti – apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi.

Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.

Prokuratūra pavasarī piecas personas sauca pie kriminālatbildības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Toreiz arī trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniekam Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai – tika uzrādītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Nesen prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikalam “Maxima” Zolitūdē, dzīvību zaudēja 54 cilvēki.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. 99,99% , ka signāli atskanēja, kad konstrukciju izslīdēšanas dēļ
    trūka vadiņi, kuri savieno pulti ar devējiem.
    Normāli strāvas ķēdei jābūt slēgtai, ja pārtrūkst – atskan signalizācija.
    Pie griestiem esošos vadiņus saskatīt pagrūti…

  2. Kuri eksperti pateiks,kāpēc tik cītīgi strādāja signalizācija,ja nebija ugunsgrēka?

  3. VAINĪGA MAXIMA !!! Punkts !

    Ja nebūtu drakonisko norādījumu,
    kuri SPIEDA darbiniekus ignorēt
    signalizāciju, upuru būtu krietni mazāk !

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (6)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+