Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
23. novembris, 2015
Drukāt

Dailes teātrī šovakar “Spēlmaņu nakts” ceremonija

Foto - LETAFoto - LETA

Šovakar Dailes teātrī notiks gada balvas teātrī “Spēlmaņu nakts 2015” apbalvošanas ceremonija, kurai tiešraidē no plkst.21.15 varēs sekot līdzi Latvijas Televīzijas (LTV) 1.kanālā un Latvijas Radio 1 programmā.

Vakara gaitā tiks sumināti mūža balvas ieguvēji, kas šajā reizē ir tautā mīlētie Latvijas Nacionālā teātra grandi Uldis Dumpis un Ģirts Jakovļevs.

Tāpat vakara gaitā tiks noskaidroti balvu ieguvēji 17 nominācijās, kā arī tiks pasniegtas skatītāju simpātiju balvas un bērnu žūrijas specbalva. Arī šogad par “Gada izrādes” titulu cīnīsies visas izrādes, kuras izvirzītas kategorijās “Gada lielās formas izrāde”, “Gada mazās formas izrāde”, “Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem” un “Gada sasniegums laikmetīgajā dejā”.

2014./2015.gada sezonas jauniestudējumus noskatījās, izvērtēja un nominantus “Spēlmaņu nakts 2015” balvai izvirzīja žūrijas komisija piecu cilvēku sastāvā – teātra kritiķes Zane Radzobe, Ieva Rodiņa, Mārīte Gulbe, Undīne Adamaite un Maija Svarinska.

Uz balvu nominācijā “Gada lielās formas izrāde” pretendē režisores Lauras Grozas-Ķiberes izrāde “1984” Liepājas teātrī, režisora Vladislava Nastavševa izrāde “Cerību ezers” Jaunajā Rīgas teātrī (JRT), režisora Ruslana Kudašova izrāde “Fro” Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, režisora Sergeja Zemļanska izrāde “Indulis un Ārija” Liepājas teātrī un režisora Kirila Serebreņņikova izrāde “Raiņa sapņi” Latvijas Nacionālajā teātrī.

Kā gada mazās formas nozīmīgākais iestudējums nominēta režisora Elmāra Seņkova izrāde “Antigone” Nacionālajā teātrī, režisores Grozas-Ķiberes izrāde “Equus” Dailes teātrī, režisora Viestura Meikšāna izrāde “Māceklis” JRT, režisores Lucinas Sosnovskas izrāde “Pie mums viss kārtībā” Daugavpils teātrī, režisora Valtera Sīļa izrāde “Prāts” Nacionālajā teātrī un režisora Dmitrija Petrenko darbs “Visas viņas grāmatas” Dailes teātrī.

Nominācijā “Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem” nominēts režisores Leldes Kaupužas iestudējums “Bezgalīgo stāstu stāsts” Liepājas teātrī, režisora Ģirta Šoļa “Emīls un Berlīnes zēni” Latvijas Leļļu teātrī, režisores Zanes Kreicbergas “Jokdara Bustera pasaule” Zirgu pastā, režisora Oļega Šapošņikova “Leo – mazais lauva” Daugavpils teātrī, režisora Petrenko “Neglītais pīlēns” Latvijas Leļļu teātrī.

Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācija nominācijai “Gada sasniegums laikmetīgajā dejā” izvirzījusi Elīnas Gaitjukevičas, apvienības “Dejas anatomija” un muzikālās apvienības “Kaktiņš Stūrītis” izrādi “Atgriešanās, Olgas Žitluhinas izrādi “Es jums saku: dziediet!”, Elīnas Lutces un Kristas Dzudzilo iestudējumu “Korpuss”, apvienības “Dejas anatomija” izrādi “Mežonīgā triloģija”, Kristīnes Vismanes darbu “Noķer mani”, kā arī Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumu “Deja iziet pilsētā”, kuru organizējis Latvijas Jaunā teātra institūts.

Savukārt uz gada režisora godu pretendē Petrenko, Seņkovs, Serebreņikovs, Groza-Ķibere un Nastavševs. Petrenko balvai nominēts par izrādi “Visas viņas grāmatas” Dailes teātrī un “Neglītais pīlēns” Latvijas Leļļu teātrī, Seņkovs – par izrādi “Antigone” Nacionālajā teātrī, Serebreņņikovs – par izrādi “Raiņa sapņi” Nacionālajā teātrī, Groza-Ķibere – par “Equus” Dailes teātrī un “1984” Liepājas teātrī, bet Nastavševs – par izrādi “Cerību ezers” JRT.

Gada aktiera nominācijai izvirzīti Andris Keišs, Artūrs Skrastiņš, Dainis Grūbe, Gundars Grasbergs, Juris Žagars un Lauris Subatnieks. Savukārt gada aktrises nominācijai – Baiba Broka, Daiga Kažociņa, Guna Zariņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Jekaterina Frolova un Maija Doveika.

Keišs balvai izvirzīts kā Ostaps Benders izrādē “Divpadsmit krēsli”, Kalošins, Homutovs izrādē “Provinces anekdotes” un Viktors izrādē “Cerību ezers” JRT, Skrastiņš – kā Šarls Bovarī izrādē “Bovarī kundze” Dailes teātrī, Grūbe – kā Alans Strengs izrādē “Equus” un Mihaels izrādē “Visas viņas grāmatas” Dailes teātrī, Grasbergs – kā Kreons izrādē “Antigone” Nacionālajā teātrī, Žagars – kā Pāvels Fjodorovičs Protasovs izrādē “Saules bērni” un Frenks Strengs izrādē “Equus” Dailes teātrī, bet Subatnieks – kā Mārtins Daiserts izrādē “Equus” Dailes teātrī.

Broka balvai izvirzīta par Aspazijas lomu izrādē “Aspazija. Personīgi” un Matrjonu izrādē “Tumsas vara”, kā arī lomu izrādē “Divpadsmit krēsli” JRT. Kažociņa balvai nominēta par Vivjenas Bēringas lomu izrādē “Prāts” Nacionālajā teātrī, Zariņa – par Aņisju izrādē “Tumsas vara”, Nadeždu izrādē “Cerību ezers” un lomu izrādē “Divpadsmit krēsli” JRT, Ķuzule-Skrastiņa – par Navālu izrādē “Ugunsgrēki” un Felicitu izrādē “Bovarī kundze” Dailes teātrī, Frolova – par Fro izrādē “Fro” Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, bet Doveika – par Antigoni izrādē “Antigone” Nacionālajā teātrī.

Kā gada aktrise otrā plāna lomā uz “Spēlmaņu nakts” balvu pretendē Anete Berķe par Vizbulītes lomu izrādē “Indulis un Ārija”, Annu izrādē “Dērbijas vergi” un Veroniku izrādē “Zelta pods” Liepājas teātrī. Šajā kategorijā nominēta arī Dace Everss par Dori Kalniņu izrādē “Balle būs” Valmieras drāmas teātrī, Ieva Segliņa par Žannu izrādē “Ugunsgrēki” Dailes teātrī, kā arī Indra Briķe par Doru Strengu izrādē “Equus” un Mammu izrādē “Pusslepkava” Dailes teātrī. Balvai nominēta arī Lolita Cauka par lomām izrādē “Šis bērns”, “Raiņa sapņi” un “Šengenas zonas spožums un posts” Nacionālajā teātrī, kā arī Marija Bērziņa – Koris izrādē “Antigone” Nacionālajā teātrī.

Nominācijā “Gada aktieris otrā plāna lomā” nominēti Artis Robežnieks kā Boriss Nikolajevičs Čepurnojs izrādē “Saules bērni” Dailes teātrī, Gatis Maliks par O’Braienu izrādē “1984” un lomu izrādē “Mans Blasters ir izlādējies” Liepājas teātrī, kā arī Gints Andžāns kā Simons izrādē “Ugunsgrēki”, Tīrradnis un Jauns jātnieks izrādē “Equus” Dailes teātrī un Cēzars izrādē “Vakariņas ar Elvisu”. Balvai nominēts arī Ģirts Krūmiņš kā Rainis izrādē “Aspazija. Personīgi” un Akims izrādē “Tumsas vara” JRT, Jānis Āmanis par lomu izrādē “Šis bērns” Nacionālajā teātrī un Juris Bartkevičs par Čezviku izrādē “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” Dailes teātrī.

Savukārt balvai “Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks” izvirzītas Agnese Cīrule par Marianni izrādē “Vīnes meža stāsti” Nacionālajā teātrī, Alise Danovska par Aņutku izrādē “Tumsas vara” JRT, Jeļena Ņetjosina par Meitenes lomu izrādē “Pie mums viss kārtībā” un Aņutku izrādē “Tumšās alejas” Daugavpils teātrī. Uz balvu pretendēs arī Māris Kalve – par debiju scenogrāfijā izrādē “Zelta pods” Liepājas teātrī, kā arī Velta Emīlija Platupe par marionešu lellēm izrādē “Pasaka par Veco Nāvi” Ģertrūdes ielas teātrī.

Kā gada scenogrāfs balvai nominēti Andris Freibergs par izrādi “Nāves deja” Valmieras drāmas teātrī, Serebreņņikovs par izrādi “Raiņa sapņi” Nacionālajā teātrī, Lucina Sosnovska un Matejs Horažijs par izrādi “Pie mums viss kārtībā” Daugavpils teātrī, Mārtiņš Vilkārsis par izrādi “1984” Liepājas teātrī un Reinis Dzudzilo par izrādi “Vīlas” Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB).

Nominācijā “Gada kostīmu vai grima mākslinieks” uz balvu pretendē Ilze Vītoliņa par kostīmiem izrādē “Saules bērni” Dailes teātrī, “Zelta pods” un “1984” Liepājas teātrī, Inga Bermaka un Agnese Leilande par kostīmiem izrādē “Leo – mazais lauva” Daugavpils teātrī, kā arī Krista Dzudzilo par kostīmiem izrādē “Vīlas” LNO. Balvai nominēta Ivanda Šmite, Aiga Židova, Dita Ulmane, Ligita Puišele un Līva Drešere par grimu izrādē “Migla” Nacionālajā teātrī, kā arī Kristīne Jurjāne un Sarmīte Balode par tēlu vizuālo risinājumu izrādēs “Divpadsmit krēsli” un “Aspazija. Personīgi” JRT.

Gada gaismu un video mākslinieka statusam izvirzīti Igors Kapustins par gaismām izrādē “Raiņa sapņi” Nacionālajā teātrī, Mārtiņš Feldmanis par gaismām izrādē “Zelta pods” Liepājas teātrī, Oskars Pauliņš par gaismām izrādē “Antigone” Nacionālajā teātrī un “Vīlas” LNOB, Gints Gabrāns un Ineta Sipunova par video izrādē “Aspazija. Personīgi” JRT, Katrīna Neiburga par video izrādē “Maija un Paija” Valmieras Drāmas teātrī, kā arī Māris Kalve par video izrādē “Zelta pods” Liepājas teātrī un “Bāskervilu leģenda” Nacionālajā teātrī.

Savukārt balvas pretendenti nominācijā “Gada kustību mākslinieks” ir Inga Krasovska par darbu izrādē “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” Dailes teātrī, Inga Raudinga par darbu izrādē “Zelta pods” Liepājas teātrī un izrādē “Vīnes meža stāsti” Nacionālajā teātrī, Karls Sakss par darbu izrādē “Vaņa” Ģertrūdes ielas teātrī, Kārlis Božs par padarīto izrādē “Pērs Gints un sievietes” Smiļģa muzejā, kā arī Liene Grava par darbu izrādē “Equus” Dailes teātrī un “1984” Liepājas teātrī.

Latvijas Profesionālā baleta asociācija kategorijā “Gada sasniegums baleta mākslā” balvai izvirzījusi dejotājus no izrādes “Romei un Džuljeta” LNOB – Arturu Sokolovu par Romeo lomu, Raimondu Martinovu par Tibalta lomu, Alisi Prudāni par Kurtizānes un Kolumbīnes lomām, kā arī Evelīnu Godunovu par Džuljetas lomu. Šajā kategorijā balvai nominēta arī Elza Leimane par Raimondas lomas atveidojumu izrādē “Raimonda” LNOB.

Nominācijā “Gada mūzikas autors” balvai nominēts Andris Vilcāns par mūziku izrādei “Zelta pods” Liepājas teātrī, Edgars Mākens par mūziku izrādē “Antigone” Nacionālajā teātrī un “Nāves deja” Valmieras Drāmas teātrī, kā arī Jēkabs Nīmanis par kompozīcijām izrādēm “Blakts” un “Raiņa sapņi” Nacionālajā teātrī. Balvai nominēts arī Kārlis Auzāns, kurš sacerējis mūziku izrādei “1984” Liepājas teātrī, Pāvels Akimkins, kurš radījis mūziku izrādei “Indulis un Ārija” Liepājas teātrī, kā arī “Xylem Trio” par mūziku izrādei “Hanuma” Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.

Latvijas Dramaturgu ģilde nominācijā “Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (teksts, luga vai scenārijs)” kā nominantus balvai nosaukusi Agnesi Rutkēviču par izrādi “Svešie svētki” Daugavpils teātrī, Ievu Struku par iestudējumu “Raiņa sapņi” Nacionālajā teātrī, Inesi Zanderi par “Kartupeļu operu”, Ingu Ābeli par JRT izrādi “Aspazija. Personīgi”, kā arī Ludmilu Judinu par “Dērbijas vergiem” “Goda teātrī”.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+