Apdraud Eiropas pamatvērtības 6

Eiroparlamenta deputāti Gunnars Hokmarks (Zviedrija), Tunne Kelams (Igaunija), Krišjānis Kariņš (Latvija) un Gabrieļus Landsberģis (Lietuva) izdevumā “EUobserver” publicējuši atklātu vēstuli, pievēršot uzmanību eiropeisko vērtību apdraudējumam no dažādām pusēm, tajā skaitā islāmistu teroristiem un Krievijas agresijas Ukrainā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Pirms dažām nedēļām, kad pasaules uzmanība bija pievērsta drausmīgajiem teroristu uzbrukumiem Parīzē, kārtējo reizi uzliesmoja karadarbība Ukrainas austrumos.

Pašreizējā situācija ir skaidra: vairākās frontēs ir apdraudētas Eiropas pamatvērtības. Lai tie būtu islāmistu teroristi vai Krievijas agresīvie kari, ir ļoti svarīgi, lai mēs aizsargātu savas vērtības un intereses.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ukrainā Krievijas kontrolētie spēki joprojām lieto ieročus, tajā skaitā tankus un artilēriju, kam vajadzēja būt atvilktai no frontes līnijas. Ir acīm redzams, ka šo pārkāpumu gaismā nav īstais laiks atgriezties pie “biznesa kā parasti”. Protams, neviens nedotu priekšroku pašreizējai situācijai, bet gan savstarpējas cieņas, miera un sadarbības sistēmai.

Taču vispirms un pirmām kārtām Krievijai ir jāatjauno uzticība, ko sagrāvis prezidents Vladimirs Putins, jāizbeidz Maskavas politika padomju laika ietekmes sfēru atjaunošanā un pilnībā jāievēro starptautiskie likumi un vienošanās.

17. novembrī sociāldemokrātu grupa Eiroparlamentā rīkoja konferenci “Krīze Eiropā – Helsinku Nobeiguma aktam 40 gadi”. Programmā bija sadaļa “ES – Krievija: Atjaunojot kopēju atbildību par Eiropas drošību”. Uzaicināto vidū bija divi ievērojami Krievijas Valsts domes deputāti – Aleksejs Puškovs un Konstantins Kosačovs, kā arī Kremļa padomnieks Mihails Fedotovs.

Visiem brīvības un demokrātijas draugiem ideja par Helsinku Nobeiguma akta gadskārtas svinēšanu, uzaicinot pārstāvjus no valsts, kas pārkāpusi Helsinku drošības un sadarbības sistēmas pamatus, ir absurda. Tikai pēc 17 Eiroparlamenta deputātu protesta saņemšanas EP prezidents Martins Šulcs un ārlietu pārstāve Federika Mogerīni lēma nepiedalīties.

Pēc dažām dienām kļuva zināms, ka EK prezidents Žans Klods Junkers vēstulē Kremlim izteicis savu vēlēšanos atgriezties pie “biznesa kā parasti” ar Krieviju, piebilstot, ka viņš varētu “garantēt [Krievijas valdībai], ka Eiropas Komisija būs palīdzīgs partneris šajā procesā”.

Mēs atkal atkārtojam, ka arī mēs vēlamies miermīlīgu un labu kaimiņattiecību atjaunošanu. Taču vispirms Krievijas valdībai jāuzņemas atbildība par tās darbībām un jāsniedz uzticamas garantijas, ka tā vēlas atsākt cienīt starptautiskās tiesības, ieskaitot nelikumīgi anektētās Krimas pussalas atdošanu Ukrainai.

Reklāma
Reklāma

Mēs pilnībā atbalstām nostāju, ko ieņēmis Eiropas Parlaments un EK, ka Krievijai jāpilda Minskas vienošanās, jāizbeidz tās iebrukums Ukrainā un jāļauj šai valstij brīvi izlemt savu likteni. ES būtiska atbildība ir vadīt virzību uz taisnīguma, miera un stabilitātes atjaunošanu Eiropā.

2015. gada jūnijā Eiroparlaments lēma, ka nevar būt atgriešanās pie “biznesa kā parasti”, kamēr Krievija neievēro savas saistības cienīt eiropeisko kārtību.

Eiropa ir sasniegusi punktu, kur ES vienotību apdraud dažādi spēki, mēģinot sagraut brīvību un demokrātiju.

Teroristu veiktās masu slepkavības Parīzē un drošības ierobežojumi Briselē novembra beigās nevar tikt vērtēti atsevišķi no Krievijas turpinošās agresijas pret Ukrainu un Krievijas kaimiņvalstu biedēšanas.

Ja ES neatbalsta Ukrainas tautu tās cīņā par brīvību un labklājību, tā ne tikai nodod Ukrainas tautas ticību mums, bet arī tās pamatvērtības, ko ES vajadzētu aizstāvēt.

Mēs nevaram nodoties biznesam kā parasti, kamēr bizness nav kā parasts.

Tulkoja Valdis Bērziņš