Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
27. februāris, 2012
Drukāt

66,3% aptaujāto nedomā, ka viņiem jāsniedz nulles deklarācija

kaktins_leta

Kopumā 15,6% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem būs jāiesniedz tā dēvētā nulles deklarācija, bet 66,3% domā, ka viņiem tas nebūs jādara, secināts sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā par to, cik informēti iedzīvotāji ir par sākumdeklarēšanos.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš šodien žurnālistus informēja, ka kopumā laikā no 15.februāra līdz 21.februārim internetā aptaujāti 1005 respondenti.

Šajā aptaujā 18,1% atbildējuši, ka ir grūti pateikt, vai viņiem būtu jāiesniedz nulles deklarācija. Kaktiņa vērtējumā, tas esot ļoti liels procents. Katrs piektais respondents nebija ticis skaidrībā, vai viņam būs deklarācija jāiesniedz.

Viņš arī atzina, ka pēc aptaujas datiem iespējams pieņemt, ka liela daļa no tiem iedzīvotājiem, kuri uzskata, ka viņiem nulles deklarācija nav jāsniedz, tas tomēr ir jādara. Šādu secinājumu iespējams izdarīt, apkopojot respondentu atbildes uz dažādiem pētnieku izstrādātajiem testa uzdevumiem par sākumdeklarēšanos.

SKDS aptaujas dati liecina, ka gados jaunākie biežāk nezināja, kas un kā viņiem jādara, bet, pieaugot vecumam, šo iedzīvotāju īpatsvars samazinās, bet samazinās arī to īpatsvars, kas domā, ka viņiem jāiesniedz, un palielinās to personu īpatsvars, kas domā, ka viņiem būs jāiesniedz deklarācija.

Nav lielas atšķirības starp latviski un krieviski runājošajiem, mazliet biežāk krieviski runājošie nebija skaidrībā par to, kas un kā viņiem jādara.

Cilvēki ar augstāku ienākumu līmeni atzina, ka viņi domā, ka būs jāiesniedz deklarācija. No aptuveni 20% turīgāko Latvijas iedzīvotāju tikai katrs trešais domājis, ka viņam būs jāiesniedz deklarācija, bet katrs piektais nebija drošs, ka viņam tas būs jādara. Pierīgā dzīvojošie bija visvairāk pārliecināti, ka viņiem deklarācijas būs jāsniedz. Reģionu griezumā – lauku iedzīvotāji mazliet biežāk gatavojās deklarāciju iesniegt, atzīmēja Kaktiņš.

Skaidrība par to, kas un kā iedzīvotājiem tehniski būs jādara, deklarāciju iesniedzot, bija tikai aptuveni 48% no tiem respondentiem, kas bija pilnīgi vai daļēji pārliecināti, ka viņiem deklarācija jāsniedz, bet tikai 14% bija pilnīgā skaidrībā par to.

To respondentu grupai, kas nezināja, vai viņiem deklarācija jāsniedz, tikai 9% bija vairāk vai mazāk skaidras, kas un kā jādara, bet 87% nebija nekādas skaidrības par to, kas jādara, ja pēkšņi izrādīsies, ka viņiem deklarācija tomēr jāiesniedz.

Divas trešdaļas respondentu atzinušas, ka viņiem ir nekustamie īpašumi vai zeme, gandrīz puse respondentu atzinuši, ka viņiem ir nenokārtotas kredītsaistības, katrs piektais atzinis, ka viņam ir hipotekārais kredīts, 5% aptaujāto atzinuši, ka viņiem pieder vērtspapīri, tikai 16% bija tādu, kas atzina, ka viņiem nekas no minētā nepieder. Procenti gan varētu būt mazāki, ja šī nebūtu interneta aptauja, atzīmēja Kaktiņš.

“Nav tā, ka esam pilnīgi un galīgi pliki un nabagi,” rezumējot aptaujas datus, komentēja Kaktiņš.

Līdzīga situācija bijusi arī to aptaujāto lokā, kas atzinuši, ka viņi domā, ka viņiem nebūs jāiesniedz deklarācija, piebilda Kaktiņš.

Kaktiņš arī uzsvēra, ka tāda mēroga pasākums kā sākumdeklarāciju iesniegšana būs ļoti nopietns pārbaudījums Valsts ieņēmuma dienesta (VID) kapacitātei, ņemot vērā tendenci, ka par deklarāciju iesniegšanu cilvēki sāk interesēties īsi pirms iesniegšanas beigu termiņa. Līdz ar to arī VID slodze tieši šajā laikā ievērojami pieaugs.

SKDS direktors izteica skepsi par to, ka VID varēs apkalpot visus cilvēkus un sniegt viņiem konsultācijas klātienē, tāpēc iedzīvotājiem jau šobrīd būtu jādomā un jāsāk par to interesēties. Arī VID pārstāve Dace Pelēkā žurnālistiem apliecināja, ka pēdējās dienās interesentu skaits dubultojas.

Pelēkā atgādināja kritērijus, pēc kādiem jāskatās, vai cilvēkam ir vai nav jāiesniedz deklarācija, savukārt Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Karīna Korna aicināja pašiem iedzīvotājiem izlasīt likumu, apskatīt deklarācijas formu un tad, rodoties specifiskiem jautājumiem, zvanīt uz VID un par tiem interesēties.

Divas dienas par sākumdeklarēšanos un ar to saistītiem jautājumiem Notāru dienu laikā konsultācijas sniegs arī 117 notāri visā Latvijā. Notārus apmācījuši VID darbinieki.

Kā ziņots, “Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums” jeb tā sauktais Sākumdeklarēšanās likums paredz iespēju legalizēt ienākumus tiem, kuru skaidrās naudas līdzekļi pārsniedz 10 000 latu, un amatpersonām, kuru uzkrājumi pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+