Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
7. aprīlis, 2016
Drukāt

Lūznavas muižas Kadriļu naktī varēs atgriezties pagājušā gadsimta sākuma ballē

Publicitātes fotoPublicitātes foto

3. maijā plkst. 20 Lūznavas muiža aicina atgriezties muižas atklāšanas laikā 20. gadsimta sākumā un Kadriļu naktī baudīt spožo augstāko aprindu saviesīgo dzīvi.

Ideja par Kadriļu nakti dzima, iedvesmojoties no Latvijas Universitātes folkloras deju kopas “Dandari” pērn organizētās Kadriļu balles Rīgā, pauda Lūznavas muižas kultūras projektu vadītāja Inga Drele.

Kadriļas ierādīs un dejot aicinās folkloras kopa “Dandari”, deju kopa “Dziga”, folkloras draugu kopa “Vīteri” (Rēzekne). Kadriļu balli vadīs “balles maršals”, kurš pieteiks dejas un izskaidros katras dejas izvešanas kārtību. Balles dalībnieki, tērpjoties Kadriļu naktij, aicināti ievērot 20. gadsimta sākuma modes tendences.

Kadriļa no 17. gadsimta beigām līdz 19. gadsimta beigām bija viena no pašām populārākajām balles dejām. Tajā piedalās pāra skaits dejotāju pāru – parasti četri –, kas nostājas četrstūrī viens otram pretī. Pirmsākumi rodami angļu “lauku” tipa dejās, vēlāk to pārveidoja un pilnveidoja Francijas deju skolotāji, tad deja pārgāja arī uz Vāciju un pamazām izplatījās daudzās Eiropas tautās.

Latvijā kadriļas pieskaitāmas pie senākajām latviešu tautas grupu dejām, kas pierakstītas 19. gadsimtā. Lielā šo deju izplatība, sevišķi Latgalē, norāda, ka šīs dejas bijušas ļoti iecienītas tautā, un jau 19. un 20. gadsimta mijā tās dejotas it visur – godos, ballēs, krogos un danču vakaros.

Lūznavas muiža no 1911.–1915. gadam (tajā laikā zināma kā Dlužņevas muiža) bija ievērojams kultūras centrs Latgalē. Slavena kā Kerbedzu ģimenes vasaras rezidence un mākslas un atpūtas centrs, uz kuru strādāt un atpūsties brauca gan pazīstami, gan jauni un talantīgi mūziķi, literāti, mākslinieki un tēlnieki.

Drele stāsta, ka balle turpinās jau sākto kadriļu dejošanas apguves un popularizēšanas procesu, veidojot deju pasākumu Lūznavas muižā atbilstoši 20. gadsimta sākuma saviesīgo pasākumu stilistikai, kā arī palīdzēs tuvāk iepazīt Kerbedzu dzimtas stāstu un atstāto kultūrvēsturisko mantojumu Latgalē.

Dalība pasākumā ir bez maksas, rīkotāji aicina iepriekš pieteikties muižā.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+