Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. janvāris, 2014
Drukāt

7 jautājumi un atbildes par prostatu (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Šis īpašais, tikai vīriešiem esošais dziedzeris mēdz sagādāt īpašas un nereti arī bīstamas problēmas.

Prostata ir neliels, kastaņveidīgs aptuveni 40 gramus smags vīriešu dziedzeris, kas atrodas mazajā iegurnī zem urīnpūšļa kakliņa un aptver urīnizvadkanāla sākumdaļu.

Tā veido sekrētu, kas sajaucas ar sēklas šķidrumu un veicina spermatozoīdu kustīgumu.

1. Kāpēc jau izārstēts priekšdziedzera iekaisums mēdz atkārtoties? 


Prostatītu izraisa galvenokārt baktērijas, kas tajā nonāk no urīnizvadkanāla vai infekcijas perēkļiem citos orgānos. Parasti šie mikroorganismi urinējot tiek izskaloti no ķermeņa, bet, ja urīna daudzums kāda iemesla dēļ, piemēram, stipri svīstot vai pārāk maz dzerot šķidrumu, mazinās, ja organisma aizsargspējas ir novājinātas vai baktērijas – ļoti agresīvas, tās var savairoties un nokļūt arī priekšdziedzerī.

Par akūtu iekaisumu liecina bieža, neatliekama, dedzinoši sāpīga urinācija, sāpes starpenē un vēdera lejasdaļā. Iekaisuma izraisītā audu tūska, spiežot uz urīnizvadkanālu, var apgrūtināt čurāšanu.

Lielākoties prostatīts noris viegli, taču izārstēties ne vienmēr ir vienkārši. Jādzer daudz šķidruma, kas veicina urīnceļu skalošanu. Lai pilnīgi iznīcinātu mikroorganismus, jālieto antibiotikas.

Ja, akūtajiem simptomiem aprimstot, pārtrauc ārstēties, iekaisums var atsākties, pat kļūt hronisks. Tad simptomi parasti ir vājāk izteikti.

Lai diagnosticētu prostatītu


Veic digitāli rektālu izmeklēšanu.

Laboratoriski pārbauda prostatas sekrētu.

2. Vai tie, kuriem šis dziedzeris izoperēts tāpēc, ka bijis 
labdabīgi palielināts, var justies pasargāti 
no prostatas vēža?


Ne vienmēr. Hiperplāzijas jeb palielināšanās dēļ priekšdziedzeri neizņem pilnībā. Palikušajos audos var veidoties audzējs.

Labdabīga prostatas hiperplāzija lielākoties notiek pēc 40 gadu vecuma. Par to liecina tipiskās sūdzības – palielinātajam dziedzerim nospiežot urīnkanālu, pavājinās urīna strūkla, grūtāk čurāt, tas jādara ilgāk. Izmaiņas noris lēnām, tāpēc sākumā sūdzības bieži vien nepamana vai arī pie tām pierod. Ar laiku simptomi saasinās, uz tualeti jāiet biežāk, īpaši naktī. Tā kā pūslis pilnībā neiztukšojas, tur palikušais tā dēvētais atlieku urīns var izraisīt sastrēgumu augšējos urīnceļos un nierēs, bojāt tās.

Tomēr ne vienmēr palielinātais dziedzeris jāoperē.

Ja nepieciešams, jālieto zāles, kas atvieglo simptomus, aptur tālāku hiperplāziju un samazina prostatas izmēru (piemērotāko rīcību ieteiks ārsts).

Lai diagnosticētu labdabīgu prostatas palielināšanos


Veic digitāli rektālu dziedzera izmeklēšanu.

Ultrasonogrāfiski izvērtē dziedzera izmērus un formu.

Ar īpašu ierīci izmēra urīna strūklas ātrumu, ar ultraskaņu nosaka atlieku urīna daudzumu.

3. Vai ļaundabīgas izmaiņas priekšdziedzerī iedzimst?


Tās var būt ģenētiski pārmantotas. Tiem vīriešiem, kuru ģimenē kādam – vectēvam, tēvam vai brālim – bijis prostatas vēzis, risks saslimt ar to ir lielāks. Tas nav iemesls nolemtībai, taču vieglprātīga attieksme ir nevietā! Ar lielāku bīstamību jārēķinās. Tas nozīmē, ka pie ģimenes ārsta vai urologa uz nepieciešamajām veselības pārbaudēm regulāri – reizi gadā – jādodas, sasniedzot jau 45 gadu vecumu.

4. Par vēzi mēdz 
domāt – jo agrāk izoperēs vai citādi ārstēs, jo labāk. Vai tas attiecas arī uz priekšdziedzera audzēju?


Šis vēzis lielākoties attīstās lēni, bieži ir iekapsulējies un neizraisa nekādus simptomus gadiem ilgi. Pēc 60 gadu vecuma to konstatē aptuveni trešdaļai vīriešu, pēc 70 gadiem – jau 40 procentiem, bet deviņdesmitgadīgiem kungiem audzēja šūnas priekšdziedzerī atrod gandrīz visiem.

Jo vēlāk audzējs rodas, jo risks tā dēļ mirt mazinās – tā kā tas attīstās tik pakāpeniski, lielus veselības traucējumus neizraisa.

Tomēr, ja ļaundabīgais process sācies, regulāri jādodas pie ārsta. Ārstēšana jāsāk, ja audzējs aktivējas.

Priekšdziedzera vēzi atklājot laikus, ir labas izredzes to izārstēt vai, uzmanot tā uzvedību un veicot terapiju, ilgstoši kontrolēt slimības gaitu un nodzīvot vēl ilgus gadus. Tad vīrietis no dzīves aiziet vecuma vai kādas citas kaites dēļ, nevis mirst no prostatas vēža.

Taču pērn no priekšdziedzera vēža Latvijā mira pacients, kurš nebija sasniedzis pat 
40 gadus. Vecuma grupā 
līdz 59 gadiem tas prasīja 
vēl 18 vīriešu dzīvības.

Tā kā slimības sākumposms noris diezgan nemanāmi, ir svarīgi prostatu pārbaudīt profilaktiski.

Lai diagnosticētu 
prostatas vēzi


Veic bioķīmisku analīzi, ņemot asinis no vēnas un nosakot tajās prostatas specifisko antigēnu (PSA). Uz šo izmeklējumu norīko ģimenes ārsts.

No 50 gadu vecuma PSA līmenis jāpārbauda reizi gadā, ja ir paaugstināts ģenētisks risks – no 45 gadu vecuma. Eiropas Urologu asociācija iesaka pirmoreiz veikt šo pārbaudi, kad sasniegts 40 gadu vecums.

PSA rādītājam pārsniedzot normu – 2,5 nanogramus mililitrā asiņu –, jādodas pie urologa vai ģimenes ārsta. Diagnozes precizēšanai jāveic vēl citi izmeklējumi.

Ja PSA līmenis asinīs paaugstināts, priekšdziedzeri izmeklē ultrasonogrāfiski, papildus veic biopsiju, ar speciālu adatu paņemot dziedzera audus mikroskopiskai izpētei.

Veic digitāli rektālu dziedzera izmeklēšanu.

5. Kas īsti ir prostatas specifiskais antigēns?


Tā ir imūnreaktīva viela, kas veidojas tikai prostatas audos. Tās daudzuma palielināšanos asinīs veicina ne tikai šā dziedzera vēzis, arī prostatas labdabīga palielināšanās un tās bakteriāls iekaisums – prostatīts. Uzmanīgam jākļūst, kad PSA līmenis pārsniedz 4 nanogramus mililitrā asiņu vai paaugstinās strauji.

6. Kā muguras sāpes 
var būt saistītas ar prostatas vēzi?


Vēzis nesāp, tāpēc bieži vien tiek ielaists. Tā notiek arī ar prostatas ļaundabīgo audzēju. Sāpēm mugurā vai gūžās var būt daudz iemeslu. Bieži vien pacients izmēģina visādus līdzekļus to novēršanai, arī ārsts sūdzības dažkārt nesaista ar problēmām priekšdziedzerī. Tā tiek zaudēts laiks – ja priekšdziedzera audzēja dēļ jau sāp mugura vai iegurnis, tas liecina, ka izveidojušās metastāzes kaulos.

Tāpēc, ja ir neskaidra iemesla sāpes mugurā, citu izmeklējumu vidū jāveic priekšdziedzera diagnostika un noteikti jāpārbauda arī PSA līmenis.

7. Speciālisti atzīst, ka priekšdziedzera vēzis ir attīstītas sabiedrības slimība, visaugstākā saslimstība ar to ir ASV un Zviedrijā. Latvijā dzīves līmenis ir daudz zemāks, tomēr šī slimība izplatīta. Kāpēc tā?


Statistika liecina, ka prostatas vēzis skar caurmērā 15 procentus vīriešu. Citviet pasaulē tas ir visizplatītākais audzējs vīriešiem, bet Latvijā – otrajā vietā aiz plaušu vēža. Pērn tas diagnosticēts vēl 1039 pacientiem. Pie mums ļoti daudz vīriešu smēķē, tāpēc plaušu audzējs ir līderis.

Iespējams, zināma loma ir ģenētiskiem faktoriem, varbūt ietekmē uzturs, citi līdz galam neizzināti apstākļi.

Taču vēl vairāk jāuztraucas par pieaugošo mirstību no prostatas vēža. 2012. gadā Latvijā no šīs slimības, ko iespējams izārstēt, miruši 394 vīrieši. Galvenokārt tāpēc, ka pie mums šo vēzi atklāj daudz vēlīnāk nekā Rietumeiropā vai ASV. Vīrieši bieži vien ir kūtri doties pie ārsta, nevērīgi izturas pret veselību. Pat ja ir kādas sūdzības – nogaida cerībā, ka pāries tāpat, bez ārstēšanas, vai arī baidās uzzināt diagnozi.

 

366_C_logo1

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Interesanti, kas ir šo apgalvojumu autors? Prostatas VĒZIS visiem vīriešiem pēc 60 g vecuma? Tur kāds anv galvu saspiedis?

Draugiem Facebook Twitter Google+