Kokteilis
Ceļo

7 stundās apkārt pasaulei “Expo 2017” Astanā 0


Austriešu paviljons darbojas kā jaudīga cilvēkmašīna, kurā katrs apmeklētājs ar savu spēku var iegriezt ratu riteni ne tikai ar Alpu kalniem un govīm, bet arī muskuļoto un tautas tērpā ģērbto Arnoldu Švarcenegeru, kā arī izmēģināt citus aparātus, kurus vieno sauklis “Nākotnes enerģija esi tu!”
Austriešu paviljons darbojas kā jaudīga cilvēkmašīna, kurā katrs apmeklētājs ar savu spēku var iegriezt ratu riteni ne tikai ar Alpu kalniem un govīm, bet arī muskuļoto un tautas tērpā ģērbto Arnoldu Švarcenegeru, kā arī izmēģināt citus aparātus, kurus vieno sauklis “Nākotnes enerģija esi tu!”
Foto – Ilze Pētersone

Divdesmit piecus hektārus plašo teritoriju Astanā, kur kopš 10. jūnija izrādās “Expo 2017” paviljoni, pirms trim gadiem apjoza tikai sēta ar daudzsološām bildēm un uzrakstiem. Redzēju tos pati savām acīm, taču tajā brīdī pat nenāca prātā, ka Kazahstānas galvaspilsētā sanāks pabūt vēlreiz un pārliecināties, ka kazahiem “solīts makā krīt”. Pasaules izstādē ar tematu “Nākotnes enerģija” līdzās vairāk nekā 100 valstu ekspozīcijām šoreiz apskatāma arī Latvijas un – saņem uzslavas.

 

Kazahu lielummānija – arī “Expo”

Pēc ceļojuma toreiz jau rakstīju “Mājas Viesī” par Astanas zili zaļiem brīnumiem – pasaulē lielāko telti tirdzniecībai, milzīgo stikla piramīdu tautu draudzības saietiem, grandiozāko mošeju Vidusāzijas reģionā, kurā satilpst pieci tūkstoši Allāha pielūdzēju, marmorā un zeltā darināto operas namu ar zāli 1250 skatītājiem, prezidenta pili, kas kvadrātmetros pārspēj pašu ASV Balto namu, un vēl neskaitāmiem debesskrāpjiem, piepildītiem ar birojiem un dzīvokļiem.

Arī “Expo 2017” pasākumā Kazahstānas galvaspilsēta izceļas ar mērogiem. Savu paviljonu tā uzbūvējusi kā pasaulē lielāko sfērisko celtni astoņu stāvu augstumā un 80 metru diametrā, ap kuru tad arī griežas visa izstādes kustība, jo kazahu stikla bumba atrodas pašā teritorijas plānojuma centrā. Uz celtnes jumta izvietoti vēja ģeneratori – kā jau pienākas nākotnes enerģijai veltītā pasākumā.

Ar ambiciozā projekta celtniecību gan nav veicies tik gludi, kā gribētos, – 2015. gada vasarā korupcijā pieķēra “Expo 2017” organizācijas komitejas izpilddirektoru Talgatu Jemergijevu, viņa vietā stājās Astanas mērs Adilbeks Zaksibekovs, taču darbus, kā plānots, 2016. gada rudenī neizdevās pabeigt. Kad līdz pasākuma atklāšanai bija atlikušas trīs nedēļas, ne vienam vien radušās šaubas par veiksmīgu celtniecības finālu. Latvijas paviljona direktors Ansis Egle, kurš Astanā ieradās precīzi 20. maijā, atceras, ka pašu ekspozīcija bijusi pilnībā gatava, taču par Kazah-stānu nodomājuši – nav reāli! “Tomēr viņi pabeidza, jo tas bija valsts prestiža jautājums,” piebilst Egle. Cipari par finanšu ieguldījumiem Kazahstānas tengēs rēķināmi vairākos miljardos.

 

Zvaigžņu lietus

“Iespaidīgs, pārsteidzošs un maģisks paviljons. Izstāde paliks atmiņā kā viena no dižākajām “Expo” vēsturē,” stikla bumbas viesu grāmatā ierakstījis pasaulslavenais spāņu tenors, diriģents un jauno talantu atklājējs Plasido Domingo, kurš Astanā bija ieradies, lai vadītu starptautiskā jauno operdziedātāju konkursa “Operalia” žūriju un vēlāk arī pats kāptu uz jau pieminētā opernama skatuves Žermona lomā “Traviatas” iestudējumā.

Kazahi gādā, lai slavenību “Expo” laikā netrūktu. Starptautiskajā Eirāzijas filmu festivālā, kas galvaspilsētā norisinājās jūlija beigās, piedalījās arī kino megazvaigznes Nikolass Keidžs un Džons Malkovičs.

Pēc senas kazahu tradīcijas ciemiņiem dāvināti smalki šūdināti halāti, taču amerikānis Keidžs dāsno velti, iespējams, karstuma un laika starpības dēļ uzņēmis pagalam samulsis. Toties Plasido Domingo kā jau dienvidnieks par dāvanu izrādījis patiesu sajūsmu.

Ar iespaidīgu ārzemju, kā arī pašmāju viesu skaitu Astanas “Expo” gan nevar lepoties. Līdz noslēgumam 10. septembrī no sākotnēji plānotajiem diviem līdz pieciem miljoniem apmeklētāju, visticamāk, izdosies sasniegt mazāko ciparu un arī tad lielākā daļa būs vietējo ļaužu. Augustā, kad kazahiem vairāk brīvdienu, ciemiņu skaits esot krietni pieaudzis.

 

Mūsējos slavē

“Mūsu paviljonam klājas arvien labāk,” uz jautājumu par Latvijas ekspozīcijas panākumiem Astanā atbild Ansis Egle. Apmeklētāju plāns pildoties – nu jau ik dienu Latvijai atvēlētajā telpā – tā atrodas netālu no centrālās ēkas – ienāk ap diviem tūkstošiem ļaužu, kas ļaus līdz “Expo” noslēgumam pat pārsniegt uz iepriekšējo izstāžu pieredzi balstīto 90 tūkstošu cilvēku prognozi.

Pretstatā rīkotāju un daudzu citu dalībvalstu “Expo” tēriņiem Latvijas izmaksas 800 tūkstošu eiro apmērā var uzskatīt par pieticīgām, norāda A. Egle, taču rezultātu “uz visa tā fona un pret to naudu, ko esam iztērējuši” viņš vērtē par pietiekami efektīvu. “Atradām veidu, kā stāstu par Latviju izstāstīt vienkārši un saprotami, lai katram viss top skaidrs.” Ar lepnumu viņš piemin citu valstu pieredzējušo kolēģu novērtējumu: “Šveices paviljona arhitekti mūsējo atzina galvas tiesu pārāku par citiem, to pašu teica arī cilvēki no Apvienoto Arābu Emirātiem, kas ir redzējuši pēdējo 30 gadu “Expo” un var tos salīdzināt.”

 

Galerijas nosaukums


Ar viesstrādniekiem nav aršana

Par vienu no mūsu paviljona veiksmes faktoriem direktors nosauc brīnišķīgo 19 darbinieku komandu, kas lielākoties ieradušies no Latvijas pēc pamatīga atlases konkursa. Egle stāsta, ka daudzās ekspozīcijās tiek piesaistīti vietējie ļaudis, taču jau no pieredzes Šanhajas “Expo 2010” viņam bijis skaidrs, ka valsts jāpārstāv pašu cilvēkiem. “Ko tu vari ķīnietim vai, piemēram, kā šeit kazaham palūgt, lai pastāsta par Latviju, kurā viņš ne reizi nav bijis?”

Konkurenci izturējis arī Rīgas Tehniskās universitātes ceturtā kursa students Mihails Potihonins, kas paviljonā strādā kā viens no brīvprātīgajiem. Visai bieži viņam nākas atbildēt uz apmeklētāju jautājumu, vai dzīvot Latvijā ir droši pat tad, ja neprot latviešu valodu, kas parādot, ka Krievijas propaganda “strādā” arī Kazahstānā. Pašu kazahu attieksme pret “Expo”, kā novērojis Mihails, kuram bijusi izdevība pagājušajā gadā četrus mēnešus šeit studēt Eirāzijas nacionālajā universitātē, esot atšķirīga – daļa ar pasaules līmeņa pasākumu savā galvaspilsētā lepojas, citus sarūgtina tā milzīgais un necaurspīdīgais budžets.

 

Vai uzdevums izpildīts?

Vai izdevies izpildīt pašu galveno uzdevumu – rast jaunus sadarbības partnerus uzņēmējdarbībā, kam Astanas “Expo” likts īpašs uzsvars, – rādīšot laiks, spriež mūsu paviljona direktors. Pēc tikšanās reizēm, kas noti-kušas dažādos līmeņos starp izglītības iestādēm, tranzīta, celtniecības un enerģētikas biznesa pārstāvjiem, parakstīti daudzi sadarbības memorandi, un tas jau norādot, ka sperts solis uz priekšu. Viņš uzskata, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras iesaistīšanās pasākumā iedevusi Latvijas dalībai pareizo virzību. “Nākamajā “Expo”, kas notiks Dubaijā, vēl vairāk jāaktivizējas, lai varam pasaulē konkurēt ar savām idejām, precēm un pakalpojumiem,” ir pārliecināts Egle un piebilst, ka uz pasaules izstādēm noteikti jāved arī strauji augošie jaunuzņēmumi, kas Astanā mūsējiem izpalika. Piemēram, šveicieši atveduši jaunuzņēmumu inku-batoru “Swissnex”, kam meklēja partnerus, kas būtu gatavi piedalīties konkrētu risinājumu izpētē. “Tās ir iespējas, kuras konkrētajā situācijā neesam izmantojuši,” viņš norāda.

 

Igauņi “Expo” ignorē, lietuviešiem – lāzeri

Netālu no Latvijas paviljona atrodas lietuvieši – būtu grēks neapskatīt kaimiņu ekspozīciju, kuru Egle ar profesionāļa aci vērtē kā interesantu, ar labu arhitektūru un dinamisku vidi. “Plus viņiem ir laba ēdnīca, uz kuru daudzi no mums iet ēst,” viņš smaidot piebilst.

Par ēstuvi – taisnība, ekspozīcija – pārsteigums, jo izrādās, ka katrs desmitais izmantotais lāzers pasaulē izgatavots Lietuvā. Lietuviešu ražojumus savās zinātniskajās laboratorijās liek lietā arī tādas slavenas mācību iestādes kā Hārvarda un Stenfordas universitāte, stāsta paviljona gide Diāna Manzurinaite.

Vēl viens pārsteigums – Astanā nav pārstāvēta Igaunija, tiesa, tā nav vienīgā valsts, kuras karogu neredz plīvojam pie kāda no paviljoniem. No vairāk nekā 200 pasaules valstīm šeit sevi izrāda nedaudz vairāk par simtu.

Par igauņiem zina stāstīt Latvijas paviljona direktors – pēc Milānas izstādes viņi nosprieduši, ka neredzot jēgu piedalīties kazahu rīkotajā pasākumā, taču šāda taktika viņam nešķiet pareiza. “Esmu pilnīgi pārliecināts, ka “Expo” ir jēga piedalīties. Ja pats par sevi nerunāsi, par tevi neviens neuzzinās un citi aizņems tavu vietu.”

Lai gan ziemeļu kaimiņus Astanā nesastapt, viņu radošais gars te ir jūtams – Igaunijas speciālisti iekārtojuši Gruzijas paviljonu.

 

Ja datoru par daudz

Kas pabijis kādā no pasaules izstādēm, saprot, ka izstaigāt visus paviljonus ir gandrīz neiespējami, vēl jo vairāk, ja apskatei dotas tikai septiņas stundas. Astanā prāts top pārslogots jau pēc stikla bumbas pāris stāviem. Jāpiekrīt A. Eglem, ka mājiniekiem atzīstami izdevies atspoguļot kosmosa tematu – viņu teritorijā Baikonuras pilsētā joprojām darbojas pasaulē lielākā kosmosa kuģu palaišanas stacija. Pārējie stāvi saplūst ekrānu ņirbā, kuros tomēr izdodas noķert vēstījumu: Kazahstāna vēlas kļūt par vienu no 30 pasaules visattīstītākajām valstīm, kas spējušas nonākt līdz “gaišai, ekoloģiski stabilai nākotnei”.

Arī daudzu citu valstu paviljonos informācijas tehnoloģiju izmantošana situsi augstu vilni, taču, kā atzīst Egle, bieži vien aiz tām pazūd pats vēstījums un domas skaidrība. “Aptuveni trešā daļa savās ekspozīcijās informāciju attēlo uz ekrāna, daži, piemēram, Japāna, izmanto pat “ekseļus” un “poverpointus” un tad rodas jautājums – kas pēc visa tā paliek cilvēka atmiņā?”

Par savu favorītu Nr. 1 Latvijas paviljona direktors nosauc Lielbritānijas ekspozīciju. Ap pieciem miljoniem mārciņu vērto izstādi projektējis pasaulē atzīts arhitekts Asifs Kāns. “Konceptuāli tīrs, askētisks darbs bez liekiem grabuļiem,” novērtē Egle. Apbrīnas vērta ir no skārienjutīgiem gaismas sensoriem konstruētā kazahu jurta, kuru apjož 360 grādu panorāmas ekrāns ar izciliem dabas skatiem. Kā nākotnes enerģijas materiālu briti piedāvā divu Mančestras universitātes zinātnieku 2004. gadā atklāto grafēnu, kuram 2010. gadā tika piešķirta Nobela prēmija. Ekspozīcija rāda, ko tikai ar šo brīnummateriālu nevar paveikt, tikai viena bēda – pagaidām tā iegūšana ir sarežģīts un dārgs process. Tiesa, lampiņas ar grafēna pārklātu kvēldiegu par apmēram 10 eiro jau varot iegādāties tiešsaistē, skaidro paviljona gide.

Kad gribas vairāk prieka un kustības, jāapciemo austrieši, kas no riteņiem, šūpolēm, pedāļiem un citiem rīkiem radījuši īstu enerģijas “feijerverku”, ko vainagojuši ar saukli “Nākotnes enerģija esi tu!”. Pie tā arī paliekam.

Par finansiālu atbalstu ceļojumam pateicos Vairai Paeglei un Dikļu pils saimniekiem.

 

 

Uzziņa

Astanas “Expo 2017” notiek līdz šā gada 10. septembrim.

Uz Kazahstānas galvaspilsētu var nokļūt ar aviosatiksmi.

Vīza ceļojumam līdz 30 dienām nav nepieciešama.

Kazahstānas naudas vienība ir tenge (KZT), 1 KZT = 0,00256 EUR.

Vienas dienas izstādes “Expo 2017” biļete maksā 4000 tenges jeb 10,24 eiro.

Ekspozīciju darbinieki runā angļu un krievu valodā.

Braucot sabiedriskajā transportā, biļetes pārdod kasiere vai šoferis. Viena biļete var maksāt 90 tenges jeb aptuveni 24 santīmus.

Pusdienas labā ēdnīcā var izmaksāt ap 2000 tengēm jeb 5 eiro.

LA.lv