Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
12. jūlijs, 2016
Drukāt

Akordeona spēles vēstniece pasaulē: Ksenija Sidorova

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Trešdien, 13. jūlijā, plkst. 20 uz Dzintaru koncertzāles skatuves Jūrmalas festivālā kāps publikas iemīļotā un starptautiski atzītā Lielbritānijā dzīvojošā Latvijas akordeoniste Ksenija Sidorova, lai atskaņotu slavenākās ārijas no Žorža Bizē operas “Karmena”, kā arī Astora Pjacollas, Ernesto Lekuonas skaņdarbus un Latīņamerikas tradicionālo mūziku.

Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā skolotā Ksenija Sidorova kļuvusi par akordeona spēles vēstnesi visā pasaulē. Viņas izsmalcinātais sniegums, emocionālā aizrautība un virtuozā meistarība dzirkstī gan kamermūzikas programmās, koncertējot ar pasaulē labi pazīstamiem dziedātājiem un instrumentālmūziķiem, gan solo uznācienos kopā ar simfoniskajiem orķestriem, gan radoši izteiksmīgajās soloprogrammās.

Taču akordeons talantīgās mākslinieces rokās nonācis gluži vai nejauši, stāsta Sidorova:
– … Mana vecmāmiņa, liela folkloras mīlētāja, dziedātāja, ar daudziem atzinības rakstiem apbalvota krievu literatūras un valodas skolotāja, reiz ielika man rokās sagrabējušu akordeonu ar daudziem trūkstošiem taustiņu, lai pamēģinu uzspēlēt kādu populāru dziesmiņu. Tikpat labi tas būtu varējis būt jebkurš cits instruments. Vecmāmuļa vienkārši sajuta manu talantu mūzikā. Tas viss notika Sibīrijā, kad man bija seši gadi.

– Instrumenta spēle esot kā mūziķa personības spogulis. Vai arī dzīvē esat aizrautīga, ugunīga, enerģētiku izstrāvojoša?
– Jā, man ir ļoti emocionāla dzīve. Varbūt arī tāpēc “Karmena” ir man vistuvākā tēma. Tāda Karmena dzīvē droši vien neeksistē, bet man liekas – katrā no mums ir sava karmena. Mani aizrāva viņas temperaments, kaut arī liktenis dramatisks, ceru, man tāds nebūs (pasmaida). Mans vīrs ir no Spānijas, un viņa draugi un ģimene domā, ka arī manī ir kaut kas no šīs dienvidu zemes…

– Bet jūsu dzīslās rīt sibīrietes asinis. Sibīrija latviešiem saistās ar kaut ko ļoti aukstu visādās nozīmēs.
– Jā, tur ir ļoti aukstas ziemas, bet arī ļoti karstas, svelmainas vasaras. Tāda esmu arī es – vai nu ļoti priecīga, vai arī ļoti… nepriecīga.

Pilno sarunu ar Kseniju Sidorovu lasiet 12. jūlija “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+