Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
13. aprīlis, 2016
Drukāt

74% uzņēmēju saskārušies ar ļaunprātīgu maksātnespējas procesa izmantošanu (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Lielākā daļa jeb 77% uzņēmēju uzskata, ka maksātnespējas procesi Latvijā netiek veikti godīgi un atklāti. Turklāt teju tikpat daudz (74%) uzņēmēju ir saskārušies ar ļaunprātīgu maksātnespējas procesa izmantošanu – liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aptauja, kas veikta Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte pētījuma ietvaros.

Visizplatītākie maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas veidi, ko novērojuši uzņēmumi, kas iesaistīti maksātnespējas procesā kā nodrošinātie vai nenodrošinātie kreditori, ir fiktīvu kreditoru radīšana un apgrūtināto aktīvu pārdošanas aizkavēšana, lai maksātnespējas administrators vai debitors tos varētu izmantot finanšu plūsmas radīšanai. Tāpat nereti kreditoriem nācies sastapties ar neizsekojamiem maksātnespējas procesa administratora darījumiem un rīcību, kā arī ar aizkavētu ieņēmumu, kas iegūti no pārdošanas, nodošanu kreditoriem.

“Maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi diemžēl liecina par sava veida tiesiskuma krīzi Latvijā. Investorus un uzņēmējus tas ne tikai atbaida un attur no uzņēmējdarbības uzsākšanas mūsu valstī, bet arī piespiež samazināt savas investīcijas vai apsvērt esošo ražotņu pārcelšanu uz ārvalstīm. Ja maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēma netiks būtiski pilnveidota, Latvijas tautsaimniecība ilgtermiņā cietīs zaudējumus, ko radīs pieaugošā neuzticība valsts tiesiskumam un iespēja ļaunprātīgi izmantot maksātnespējas procesu uzņēmumu savstarpējo līgumsaistību nepildīšanai,” norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

Maksātnespējas procesa ļaunprātīga izmantošana, ar ko nereti saskārušies uzņēmēji, kā arī fakts, ka vainīgajiem lielākoties nav ticis piemērots sods, jau pašlaik būtiski ietekmējis uzticēšanos ierēdņiem un iestādēm, kas uzrauga un kontrolē maksātnespējas procesa īstenošanu Latvijā. Norādot uz nepieciešamību būtiski uzlabot esošo maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmu, aptaujātie uzņēmēji uzticēšanos maksātnespējas administratoriem novērtējuši ar 3.73 ballēm no 10, savukārt Maksātnespējas administrācijai – ar 4.32. Tāpat lielākā daļa jeb 83% uzņēmēju atzinuši, ka netic tiesībsargājošo institūciju darbībai un šaubās par to, ka gadījumā, ja maksātnespējas procesā tiktu pārkāptas viņu tiesības, tās rīkotos, lai atjaunotu taisnīgumu.

Uzņēmēji norāda, ka šaubas par maksātnespējas procesu godprātīgu un nesavtīgu īstenošanu būtiski ietekmē uzņēmēju lēmumu pieņemšanas procesu. Lai izvairītos no dažādiem riskiem, kas varētu apdraudēt uzņēmējdarbību, uzņēmēji kritiski izvērtē gan debitorus, gan to pārstāvēto biznesa sektoru. Tāpat nereti tiek ieviesti papildu drošības pasākumi, un, ja darījums tiek noslēgts, pakalpojumiem un precēm tiek piemērotas augstākas cenas, kā arī tiek prasīta priekšapmaksa.

“Maksātnespējas procesu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi diemžēl negatīvi ietekmē ne tikai vietējos uzņēmumus, bet arī pazemina investīciju piesaistes potenciālu un ietekmē tautsaimniecību kopumā. Turklāt, apzinoties maksātnespējas procesu vēsturisko praksi, daļa uzņēmēju cenšas iespējamos riskus mazināt pašu spēkiem, kā rezultātā samazinās gan darījumu slēgšanas ātrums un darījumu skaits, gan pieaug darījuma izmaksas,” komentē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Lai gan sabiedrībā valda uzskats, ka maksātnespējas process lielākoties tiek ierosināts jauniem uzņēmumiem, kuri nespēj sekmīgi nostiprināt vietu tirgū, pētījuma rezultāti liecina, ka vidējais šo uzņēmumu vecums ir 9,1 gads. Lielākoties tie ir uzņēmumi, kas pārstāv mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības, būvniecības, ražošanas, loģistikas, nekustamā īpašuma vai viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas sektoru.

Visvairāk maksātnespējas procesu laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam ierosināti uzņēmumiem, kas ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību jeb SIA – 96%, tikai 4% maksātnespējas procesu ierosināti akciju sabiedrībām, individuālajiem komersantiem, zemnieku saimniecībām u.c.

Pētījums veikts 2015. gadā, analizējot 9 512 uzņēmumu maksātnespējas lietas, kā arī Maksātnespējas administrācijas, Lursoft, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī finanšu un nefinanšu institūciju dokumentus un datus.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. spilgts piemērs zemnieku apzagšanai,irLatvijas piena pārdošana Latrapam.Iznīcināja lielu lielu kooperatīvu.Zemnieki nav no maksātnespējas sākuma nav saņēmuši ne centa.Tur noteikti būtu jāsēž kādam cietumā.Nodokļi bija jāsamaksā,bet naudu neesam dabūjuši.Neticu,ka lauksaimniecības ministrs nebija lietas kursā,kas tur notiek(citādi tādos amatos nav jābūt).

  2. aplaupīšanas veids.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+