Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. septembris, 2015
Drukāt

8 jautājumi par Ārstniecības riska fondu

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
UZZIŅA

Ārstniecības riska fonds sāka darboties 2013. gada 25. oktobrī.Kopš fonda izveides saņemts 151 pacienta iesniegums par atlīdzības izmaksāšanu. Iesniegumos minētas dažādas medicīnas jomas, piemēram, traumatoloģija, neiroloģija, ķirurģija, ginekoloģija un dzemdību palīdzība.

Nacionālais veselības dienests pieņēmis lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu 17 213 177,43 eiro kopsummā.

Lielākā vienam pacientam izmaksātā summa bija 35 572,50 eiro, bet vidēji vienam pacientam izmaksāts 12 500 eiro.

Ja ārstēšanās laikā gadījušās ķibeles, kas vēl vairāk sabojājušas veselību, pacientam nav jādodas uz tiesu, lai pierādītu savu taisnību un saņemtu materiālu kompensāciju. Šos jautājumus daudz ērtāk un ātrāk var risināt ar Ārstniecības riska fonda starpniecību.

 1. Kas ir Ārstniecības riska fonds?

Ārstniecības riska fonda mērķis ir sniegt pacientam iespēju aizstāvēt savas tiesības un vienkāršotā veidā, nevēršoties tiesā, saņemt atlīdzību par ārstniecības procesa laikā veselībai (arī dzīvībai) nodarīto kaitējumu, kas kompensētu veselības zaudējumu vai iztērētos līdzekļus veselības uzlabošanai pēc kaitējuma nodarīšanas. Ārstiem un citām ārstniecības personām fonds palīdz nodrošināties pret iespējamo risku saistībā ar viņu profesionālo darbību.

2. Cik liels patlaban ir fonda uzkrājums? Kas to veido?

Ārstniecības riska fondā 2015. gada 29. aprīlī bija vairāk nekā divi miljoni eiro. Tos veido ārstniecības riska maksājumi un regresa kārtībā atgūtie fonda līdzekļi.

Naudu iemaksā ārstniecības iestādes atbilstīgi Nacionālā veselības dienesta sagatavotajam rēķinam. Tas tiek nosūtīts visām ārstniecības iestādēm, kuras reģistrētas Ārstniecības iestāžu reģistrā un kurās ir nodarbinātas ārstniecības personas. Katrai iestādei riska maksājums tiek aprēķināts saskaņā ar noteiktu formulu atbilstīgi tur praktizējošo mediķu specialitāšu skaitam un specialitāšu sadalījumam riska grupās (tādu pavisam ir sešas). Pirmajai riska grupai tiek piemērots visaugstākais koeficients 10, kas nozīmē arī lielāku ārstniecības riska iemaksu. Šajā grupā iekļautas ārstniecības personas ar ļoti augstu profesionālās darbības riska pakāpi, piemēram, neiroķirurgi, ķirurgi, flebologi, dzemdību speciālisti, katastrofu medicīnas ārsti. Sestajā riska grupā, kam tiek piemērots viszemākais koeficients 0,5, ietilpst mediķi, kuriem ir ļoti mazs risks nodarīt ievērojamu kaitējumu pacienta veselībai, piemēram, zobu higiēnisti, masieri, uztura speciālisti un mākslas terapeiti, bet ģimenes ārsts, tāpat kā endokrinologs, kardiologs un neirologs, iekļauts trešajā riska grupā.

3. Vai uzkrājumu drīkst izmantot arī citiem mērķiem?

Ārstniecības riska fonda līdzekļus drīkst izlietot tikai pacientu prasījumu apmierināšanai par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumiem. Fonda līdzekļu atlikumu izmaksā pacientu atlīdzībai nākamajos gados.

4. Kādos gadījumos pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību? Vai uz to var pretendēt arī viņa tuvinieki?

Saskaņā ar Pacientu tiesību likumu pacientam vai viņa tiesību pārņēmējam (mantiniekam) ir tiesības uz atlīdzību par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā, kā arī par izdevumiem, ja ārstniecība bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.

Tiesības uz atlīdzību nav atkarīgas no tā, vai ārstniecības iestāde veikusi ārstniecības riska maksājuma iemaksu, vai tā ir valsts, pašvaldības vai privātā ārstniecības iestāde, vai pacientam sniegti valsts apmaksātie vai maksas veselības aprūpes pakalpojumi.

Pacienta nāves gadījumā atlīdzību izmaksā viņa mantiniekam proporcionāli mantojuma daļai, ja ir iesniegts atlīdzības prasījuma iesniegums un mantojuma apliecība, kas apliecina tiesības uz visu mantojumu vai noteiktu tā daļu.

5. Uz cik lielu atlīdzību pacients var pretendēt? Kā tā tiek aprēķināta?

Atlīdzības apmērs nav atkarīgs no pacienta vēlmēm vai ārstniecības iestādes veiktās iemaksas Ārstniecības riska fondā. Vienīgais kritējs – cik liels kaitējums (procentos) nodarīts veselībai. To nosaka Veselības inspekcija, veicot ekspertīzi. Izmaksājamās atlīdzības apmērs ietver arī kompensāciju par morālo kaitējumu. Likumā ir noteikti atlīdzības griesti – vienam pacientam var izmaksāt ne vairāk kā 142 290 eiro par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu) un ne vairāk kā 28 460 eiro par ārstniecības izdevumiem.

Atlīdzība tiek izmaksāta kopš 2014. gada 1. maija par kaitējumu, kas nodarīts ne agrāk par 2013. gada 25. oktobri.

6. Kā var pieteikties atlīdzības saņemšanai? Kādiem pierādījumiem (dokumentiem) jābūt pacienta rīcībā?

Atlīdzību iespējams pieprasīt, aizpildot un parakstot iesnieguma veidlapu, kas pieejama Nacionālā veselības dienesta mājaslapā internetā un ko iesniedz dienestā personīgi, pa pastu (adrese: Cēsu ielā 31, k-3, 6. ieeja, 4. stāvs) vai elektroniski, ja tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Ja pacients lūdz atlīdzināt arī ārstniecības izdevumus, jāaizpilda ārstniecības izdevumu deklarācijas veidlapa, kas tāpat atrodama NVD mājaslapā. Iesniegumā jānorāda informācija par ārstēšanās periodu, ārstniecības personu, ārstniecības iestādi, kā arī jāsniedz situācijas apraksts un informācija par pacientam nodarīto kaitējumu.

Iesniegumam jāpievieno ārstniecības izdevumus apliecinoši dokumenti, piemēram, čeki, kvītis vai rēķini par ārstniecības personas sniegtajām konsultācijām, medicīniskajām manipulācijām, diagnostiskiem un laboratoriskiem izmeklējumiem, zāļu un medicīnisko ierīču iegādi un medicīnisko rehabilitāciju, kā arī dokumenti, kas pamato sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus (ārstniecības iestādes izraksts–epikrīze vai ārsta speciālista (konsultanta) atzinums) un ar tiem saistītos ārstniecības izdevumus. Noteikti jāiesniedz vai vismaz jāuzrāda (ja tiek iesniegtas kopijas) maksājumus apliecinošo dokumentu oriģināli. Ja Ārstniecības riska fondā vēršas pacienta mantinieks, nepieciešama arī mantojuma apliecība. Ja atlīdzības prasījumu iesniedz pacienta pārstāvis, jāpievieno notariāli apliecināta pilnvara.

Saņemot iesniegumu, Nacionālais veselības dienests pārbauda, vai iesniegti visi nepieciešamie dokumenti un ievēroti Pacientu tiesību likumā noteiktie termiņi, proti, vai kaitējums pacientam nodarīts pēc 2013. gada 25. oktobra un iesniegums iesniegts ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas.

Pēc tam visi dokumenti tiek nosūtīti Veselības inspekcijai, kas veic ekspertīzi un sniedz atzinumu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+