86% vecāku māca bērniem identificēt drošības riskus 0
Lielākā daļa jeb 86% vecāku māca saviem bērniem identificēt drošības riskus un to, kā no tiem izvairīties, liecina mobilo sakaru operatora “Bite Latvija” un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” veiktās aptaujas dati.
Lielākais vairums jeb 90% Latvijas vecāku atzina, ka ir saskārušies ar situācijām, kad nezina, kur atrodas viņu atvases, jo ar viņām nav iespējams sazināties. Domājot par bērnu drošību, vecākus visvairāk, uztrauc svešinieku radīti apdraudējumi, bērnu pārgalvīgie lēmumi, kas vairumā gadījumu saistīti ar noteikumu neievērošanu, un noklīšana sabiedriskās vietās.
Savukārt teju 70% respondentu norādīja, ka māca atvasēm, kur un kā vērsties pēc palīdzības dažādās situācijās, piemēram, zvanīt 112, uzrunāt garāmgājējus u.tml.
Aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse jeb 60% aptaujāto vecāku atzīst, ka justos drošāk, ja vienmēr zinātu, kur konkrētajā brīdī atrodas viņu atvases.
“Bite Latvija” mārketinga direktore Diāna Šmite sacīja, ka pasaule kļūst aizvien dinamiskāka, tāpēc drošības risku kļūst vairāk, attiecīgi ar preventīvu bērnu izglītošanu vairs nepietiek. “Domājot par bērnu drošību, ir jāmeklē kompleksi risinājumi. Šeit var lieti noderēt mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, bērnu drošības pulksteņi, atslēgu piekariņi un mobilās aplikācijas, kurās iestrādāta izsekošanas funkcionalitāte, tāpēc atvases ikdienas gaitām var sekot attālināti. Šādus risinājumus bērnu pieskatīšanai izmanto katrs ceturtais aptaujātais, bet 49% vecāku atzīst, ka labprāt tās izmēģinātu,” teica Šmite.
Bērnu psihologi norāda, ka bērniem vecumā no pieciem līdz 10 gadiem raksturīga vēlme ne tikai uzzināt ko jaunu, bet arī pašiem visu izmēģināt un piedzīvot. Viņi uzsvēra, ka bērnu uzvedība ne vienmēr ir vienkārši prognozējama, turklāt viņi savas rīcības sekas sāk apzināties tikai ap septiņu gadu vecumu – šī prasme pilnveidojas soli pa solim, cilvēkam pieaugot. Līdz tam bērni ir viegli ietekmējami, tāpēc viņiem nepieciešama pastiprināta uzraudzība.
Bērnu psiholoģe Inese Elsiņa skaidroja, ka vecāki bieži aizmirst, ka bērni nav mazi pieaugušie.” Viņu domāšana un uzvedība dažādos vecumposmos atšķiras, taču to lielā mērā ietekmē vecāku attieksme, kā arī vienaudži. Piemēram, bērns, kurš ikdienā saņem maz uzmanības – kuru maz slavē, bet strostē regulāri, drīzāk pakļausies cilvēkiem, kuri viņu slavē, uzmundrina nekā bērns, kurš ikdienā saņem atzinību un uzmanību pietiekami,” sacīja Elsiņa.
Eksperti norādīja, ka, runājot par drošību, ir jāatceras, ka bērni dažādas lietas vislabāk apgūst caur praksi, nevis teoriju, tostarp spēlējot spēles un pildot uzdevumus. Tāpēc vecākiem ikdienā ir jārāda atvasēm savs pozitīvais piemērs, braucot ar riteni, vienmēr jālieto ķivere, iela jāšķērso tikai tam paredzētajās vietās, ar vērtīgām lietām nav jālielās publiski u.tml.
Tāpat eksperti atzīmēja, la īpaši efektīvi ir reāli piemēri par to, kādas sekas var būt tai vai citai rīcībai dažādās situācijās. Tajā pašā laikā nav vēlams izmantot iebiedēšanas politiku, jo ar to var panākt pretēju efektu.
Valsts policijas satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzsvēra, ka daudzi vecāki pieļauj kļūdu, draudot bērniem situācijās, kad viņi neklausa, ar policistu, kurš atnāks un aizvedīs bērnu prom. “Bērniem ir jāmāca, ka policists ir draugs un palīgs, kuram var un vajag uzticēties, lai, nokļūstot bīstamās situācijās, viņi nebaidās vērsties pie likumsargiem un lūgt palīdzību,” sacīja Krapsis.
“Nav tādas receptes bērnu drošībai, kas derētu visiem. Tāpēc vecāki nedrīkst paļauties uz to, ka visus aktuālos drošības jautājumus bērniem iemācīs skolā. Arī viņiem pašiem ir jāstāsta atvasēm, kā pareizi šķērsot ielu un kāpēc braucot ar riteni ir jālieto ķivere, kā droši pavadīt brīvo laiku u.tml. Papildu drošībai noteikti ir vērts izmantot arī mūsdienu tehnoloģijas, kas sniedz gana plašas iespējas, lai vecāki, domājot par bērnu drošību, justos daudz mierīgāk,” papildināja Valsts policijas satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks.
Aptauja veikta sadarbībā ar “Norstat Latvija” 2018.gada jūnijā, aptaujājot 515 Latvijas iedzīvotājus, kuriem ir bērni vecumā no pieciem līdz 10 gadiem.
Kā vēstīts, “Bite Latvija” dibināts 2005.gada maijā, un tā pamatkapitāls ir 99,085 miljoni eiro. Pērn uzņēmums strādāja ar 92,9 miljonu eiro konsolidētu apgrozījumu, kas ir par 17% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tīrā peļņa bija astoņi miljoni eiro.
“Bite Latvija” 100% kapitāldaļas pieder “Bite Lietuva UAB”, kas ir starptautiskās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas “Providence Equity Partners” uzņēmums.
