Melānijas Vanagas lomas atveidotājas šveiciešu aktrises Sabīnes Timoteo akcenta klātbūtne neparastā veidā pastiprina sajūtu par varones atrašanos svešos, sev neierastos apstākļos. Savukārt Melānijas dēla iemiesotājam, filmā Ludzas ģimnāzijas 10. klases skolniekam Edvīnam Mekšam filmā izjustais nu palīdz vēstures stundās.
Melānijas Vanagas lomas atveidotājas šveiciešu aktrises Sabīnes Timoteo akcenta klātbūtne neparastā veidā pastiprina sajūtu par varones atrašanos svešos, sev neierastos apstākļos. Savukārt Melānijas dēla iemiesotājam, filmā Ludzas ģimnāzijas 10. klases skolniekam Edvīnam Mekšam filmā izjustais nu palīdz vēstures stundās.
Publicitātes (Agneses Zeltiņas) foto

“Melānijas hronikas” pirmizrāde Krievijā – pārpildītā zālē 13

Pilnā skatītāju zālē pirmizrādi Krievijā vakar piedzīvojusi režisora Viestura Kairiša filma “Melānijas hronika”, ar kuru tika atklāts Baltijas valstu kinofestivāls Sanktpēterburgā, ziņo LSM.lv.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Lasīt citas ziņas

Latvija, Lietuva un Igaunija, gatavojoties simtgades svinībām, kaimiņvalstī demonstrē savas labākās filmas. Latviju festivālā pārstāv Ināras Kolmanes dokumentālā filma “Ručs un Norie” un Viestura Kairiša spēlfilma “Melānijas hronika”, kas vēsta par visu trīs Baltijas valstu traģiskajām vēstures lappusēm. Tā kā vienas latviešu ģimenes stāsts apvieno gan latviešus, gan lietuviešus, gan igauņus, tieši tā izvēlēta par festivāla atklāšanas filmu.

Režisors LTV Sanktpēterburgā atzina, ka Krievijā šobrīd ir ļoti sarežģīti taisīt filmas par šādu tematu. “Krievijai ir ļoti selektīvs skatījums uz vēsturi. Kad es filmu iecerēju, man bija doma filmēt Sibīrijā, un mēs mēģinājām uzrunāt dažas kompānijas, kurām ir tāda sadarbība. Viņi teica – “Ar šādiem projektiem, lūdzu, nenāciet! Pie mums tādiem nauda netiek dota”,” LTV atzina Kairišs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Deportāciju temats ir viens no galvenajiem latviešu vēsturiskās atmiņas stūrakmeņiem, bet Krievija joprojām netic, ka tās tiešām notikušas – tā Kairišs.

Taču festivāla atklāšanas vakarā zālē nav bijis, kur adatai nokrist, turklāt pēc filmas skatītāji palikuši diskutēt ar autoru.

Daļai skatītāju filma šķitusi nedaudz vienpusīga, bet citiem aptaujātajiem, tieši pretēji, tā likusi atcerēties vēstures otru pusi un parādījusi tā laika dzīvi kopumā.

Kairišs patlaban strādā pie jaunās spēlfilmas “Pilsēta pie upes” – arī tā vēstīs par Otrā pasaules kara laiku, taču būs uzņemta Kairišam jaunā žanrā – traģikomēdijas stilistikā. Režisors atklāj, ka tas būs vientiesīga cilvēka skatījums uz vēsturisko notikumu virkni Latvijas teritorijā, sākot ar Ulmaņa laikiem.