Mobilā versija
+19.6°C
Magda, Magone, Mērija, Magdalēna
Svētdiena, 23. jūlijs, 2017
4. jūlijs, 2017
Drukāt

Teātra sezona – bez provokācijām (1)

Kristapa Kalna fotoKristapa Kalna foto

Skats no Nacionālā teātra izrādes "Trīne".

“Spēlmaņu nakts” žūrija nākusi klajā ar nominantiem 18 kategorijā un žurnālistes Vitas Kraujas vadītajā diskusijā pie apaļā galda teātra kritiķi Valda Čakare, Edīte Tišheizere, Henriete Verhoustinska un žūrijas priekšsēdētājs, teātra kritiķis, laikraksta “Diena” žurnālists Atis Rozentāls pauda viedokli, ka sezona bijusi lēzena – bez krasi izteiktām neveiksmēm, taču arī bez spožiem jaunatklājumiem un provokācijām.

Henrieta Verhoustinska norāda, ka sezona bagāta kvalitatīviem iestudējumiem, bet mazāk dāsna revolucionāriem mēģinājumiem iziet ārpus gan tradicionālās teātra telpas, gan tematikas. “Katrā ziņā provokatīvu mēģinājumu pietrūkst. Tādi aizvadītajā sezonā bijuši vien divi, un abi man personiski liekas ļoti nozīmīgi. Tie ir Kirila Serebreņņikova iestudētā “Tuvā pilsēta” un Elmāra Seņkova režisētā “Trīne” Nacionālajā teātrī,” pauda kritiķe.

Arī Valda Čakare piekrīt, ka aizvadītā sezona bijusi lēzena, bez straujiem izrāvieniem: “Uzmanību piesaistošais ir jaunu teritoriju izpēte, ko es konkrēti redzu, piemēram, Mārča Lāča mēģinājumos apgūt gan šausmu estētiku, gan būvēt filozofisko teātri, gan atgriezties pie absurda, ar kuru tikt galā arī ir ārkārtīgi grūts uzdevums, un ar mainīgiem panākumiem pārsvarā nevalstisko jeb neatkarīgo teātru nišā tas arī tiek darīts. “Dramaturgu cehs” konsekventi papildinās, un tur parādās jauni vārdi.

Žūrijas priekšsēdētājs, salīdzinot ar atzīmju sistēmu skolā, pauda, ka “šajā sezonā būtu ļoti, ļoti daudz septītnieku, visnotaļ daudz astotnieku, bet man ir bail, ka es personiski ar tīru sirdi nevienu desmitnieku ielikt nevarētu atšķirībā no pagājušās sezonas, kad tomēr “Asins kāzām” dotu visus desmit punktus bez jebkādas šaubīšanās”.

Savukārt Edīte Tišheizere uzskata: varbūt tieši tādēļ nav izrāžu izcilību, ka bijis daudz meklējumu?

Kuras izrādes un kādēļ var pretendēt uz balvām “Spēlmaņu naktī”? Kuri individuālie sniegumi – režijā un aktieru spēlē – bijuši visspožākie? Kādas iezīmes aizvadītajā sezonā apstiprina nu jau pēdējo gadu tradicionālās tendences un kādas jaunas šķautnes atklājušās? To lasiet 4. jūlija “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la_vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI

Triju flīģeļu spēks. Saruna ar Sergeju, Andreju un Georgiju OsokiniemPēc nedēļas, 30. jūlijā, uz Dzintaru koncertzāles skatuves sastapsies "Trīs Osokini" – tēvs Sergejs, dēli Andrejs un Georgijs.
Draugiem Facebook Twitter Google+