Pasaulē
Vēsture

Ģeniālā Einšteina slepenā privātā dzīve 5

Foto – Anda Krauze un ImageForum

Slepenais Einšteins

Ģeniālajam fiziķim Albertam Einšteinam bijušas vismaz desmit mīļākās, viņam labāk paticis čīgāt vijoli nekā lasīt garlaicīgas lekcijas universitātē, viņš nekad nav valkājis zeķes, viņa pirmajai sievai bijis pamatīgi jānopūlas, lai iemācītu viņu lietot zobu suku… Šīs un vēl citas Einšteina privātās dzīves detaļas kļuva zināmas pēc tam, kad nesen Jeruzalemes Ebreju universitātes arhīvs publiskoja viņa personisko saraksti.

Savulaik Einšteina adoptētā meita Margo kopumā aptuveni 3500 dažādas patēva vēstules uzdāvināja Jeruzalemes Ebreju universitātei, tiesa, ar vienu noteikumu – tās drīkst padarīt publiski pieejamas tikai 20 gadus pēc viņas nāves. Daudzi jautā – kāpēc tieši Ebreju universitāte? Iespējams, tāpēc, ka Einšteins bija viens no tās izveidotājiem un šai iestādei ziedojis ievērojamu daļu savas bibliotēkas grāmatu, tostarp arī dokumentus. Margo nomira 1986. gada 8. jūlijā, un universitāte ir izpildījusi norunu.

Einšteins daudz ceļojis, tāpēc tuviniekiem rakstījis katru dienu. Daudz vēstuļu adresēts tieši Margo. 1931. gada 8. maijā viņš pameitai raksta: “Es rakstu Tev, jo Tu esi vissaprātīgākais cilvēks ģimenē, un nabaga māte Elza (Einšteina otrā sieva un Margo māte) jau gluži satracināta. Tā ir taisnība, ka M. seko man uz Angliju un viņas uzmācība jau sāk pārkāpt visas robežas. Taču, pirmkārt, es faktiski nevarēju no tā izvairīties, otrkārt – kad atkal viņu ieraudzīšu, tad pateikšu, ka viņai acumirklī jāpazūd.”

Ar noslēpumaino “M” Einšteins domājis savu mīļāko Eteli Mihanovsku, kura bija 15 gadus jaunāka par viņu. Zinātnieks bieži sūdzējies sievai, ka teju visas sievietes viņam uzmācoties. Taču patiesībā viņš pats neesot laidis garām nevienus brunčus. Tieši šā iemesla dēļ viņš arī šķīries no pirmās sievas, bet ar otro – Elzu – tālab veidojās pastāvīgi konflikti, kaut arī Elza bija samierinājusies ar ģeniālā vīra dēkām. Kad viņš vakarā atveda kādu sievieti pie sevis uz mājām, viņa likās gulēt viena tā, it kā nekas sevišķs nebūtu noticis, bet no rīta ar smaidu uz lūpām jau vārīja vīram kafiju. Bet Einšteins vēstulē Margo raksta: “No visām dāmām man vistuvākā ir misis L., kura ir absolūti nekaitīga un kārtīga. Man nav svarīgi, ko ļaudis par mani runā, bet mātei un misis M. būs labāk, ja nekādi tomi, diki un geriji par viņu nebaumo…”

Kur palika Nobela prēmija

Citās vēstulēs stāstīts par Einšteina sakaru ar kādu Margaritu, Toniju, Estellu un citām. Viņš pats skaidrojis: “Visu šo dāmu vidū vienīgā, kurai esmu pieķēries, ir L., jo viņa ir absolūti vienkārša un jauka.” Tostarp joprojām atliek tikai minēt, kas tad bija šī noslēpumainā “L”?

Kādā 1921. gada vēstulē Einšteins atzīstas, ka arī viņa mīlestība uz zinātni bijusi pārejoša: “Ļoti drīz es noguršu no relativitātes teorijas. Pat tāda kaislība izgaist, ja sāc tai pievērst pārāk daudz uzmanības.” Bet visa mūža garumā nemainīga bija palikusi viņa mīlestība pret pameitu: “Nesen es nosapņoju, ka Margo arī izgājusi pie vīra. Es viņu mīlu tik stipri, it kā viņa būtu mana īstā meita, un, iespējams, pat varbūt vēl stiprāk.” Kādā vēstulē pašai Margo 1928. gadā viņš raksta: “Esmu laimīgs, ka Tu drīz atgriezīsies. Tādējādi mūsu midzenī atgriezīsies jaunā dzīvība. Es jūtos mazliet labāk, taču vēl jāpaiet ilgam laikam, kamēr atkal kļūšu par vecu lopu.”

Savā sarakstē Einšteins apstiprina sabiedrībā zināmo viedokli par sevi kā par cilvēku, kurš bijis visnotaļ tāls no “civilizētās sabiedrības”. 1933. gada 11. jūnijā viņš raksta no Oksfordas: “Mana uzturēšanās šeit tuvojas beigām. Tas bija labs laiks, es jau sāku pierast pie smokinga, tāpat kā savulaik pieradu pie zobu birstītes. Taču pat vissvinīgākajos mirkļos es biju bez zeķēm un savu civilizētības nepietiekamību slēpu augstos stulmu zābakos…” Šajā vēstulē Einšteins atgriežas pie strīdiņa ar Elzu par zobu birstītes lietošanu: viņš to uzskatīja par pilnīgi nevajadzīgu priekšmetu.

Sarakstē atklājas arī tas, kā Einšteins iztērējis savu Nobela prēmiju. Iepriekš visi domāja, ka viņš naudu noguldījis Šveices bankā uz pirmās sievas Milevas un viņas bērnu vārda. Taču, spriežot pēc vēstulēm, lielāko daļu prēmijas Einšteins investējis ASV, bet Lielās depresijas laikā to visu pazaudējis.

Ko zina arhīvu glabātāja

Einšteina arhīvu glabātāja Barbara Volfa presei stāsta: “Ar savu pirmo sievu Milevu Mariču Einšteins kopā mācījās augstskolā. Baumo, ka viņa esot īstā relativitātes teorijas autore. Taču tās ir blēņas. Viņa nebija tik talantīga, lai spētu veikt tāda mēroga atklājumu.”

Mariča laida pasaulē divus Einšteina dēlus – Eduardu un Hansu Albertu. Einšteins viņiem bija labs tēvs, viņi ļoti labi sapratās, bieži kopā pavadīja brīvdienas. Eduards bija ļoti apdāvināts zēns, ar izteiktām spējām valodniecībā, mūzikā. Viņš sarakstījis vismaz 300 dzejoļu un aforismu jau pusaudža vecumā. Lūk, viens viņa aforisms: “Vissliktākais liktenis ir tad, ja tev pašam nav nekāda likteņa un nevienam citam arī tu neesi liktenis.” Bet Eduardam bija tikai 21 gads, kad ārsti viņam konstatēja šizofrēniju. Viņš nokļuva psihiatriskajā slimnīcā un tur arī nomira. Einšteins to ļoti pārdzīvoja, bieži par to runājot savās vēstulēs. Viņš centās materiāli palīdzēt dēlu mātei, taču darīja to neregulāri un ne gluži pietiekamā apjomā, tādēļ dēliem un viņu mātei klājās ļoti grūti.

Pirmo reizi Einšteins apprecējās 1903. gadā 24 gadu vecumā. Viņa izredzētā tātad bija serbu matemātiķe Mileva Mariča. Viņi iepazinās Cīrihē, mācoties politehnikumā. Mileva palīdzēja Einšteinam zinātniskajā darbā, kļuva par trīs viņa bērnu māti. Pirmā bija meita Lizerle, kura piedzima vēl pirms vecāku kāzām. Viņas precīzs liktenis nav zināms. Viena versija vēsta, ka viņa ar skarlatīnu nomirusi jau ļoti agrā vecumā, cita – ka sākotnēji viņu audzinājuši Milevas vecāki, bet vēlāk viņu adoptējuši sveši ļaudis. Par Eduardu jau bilsts iepriekš. Bet vecākais dēls Hanss Alberts bija visnotaļ normāls, centīgs skolnieks, kurš kļuva par hidrauliskās inženierijas profesoru un strādāja Kalifornijas universitātē ASV.

Ar Einšteinu nodzīvojusi 16 gadus, Mileva pieprasīja šķiršanos, jo tomēr nespēja izturēt vīra regulārās mīlas dēkas. Elza Loventāla, viņa otrā sieva, bija viņa māsīca. Viņa bija trīs gadus vecāka par Einšteinu, un tās viņai arī bija otrās laulības, no pirmajām līdzi nāca divas meitas: vecākā Ilze, jaunākā Margo. Kopā ar Einšteinu Elza aizbrauca uz Ameriku, kur nodzīvoja līdz savai nāvei 1936. gadā.

Einšteins un padomju spiegotāji

1935. gadā Prinstonas universitātes administrācija, kurā Einšteins tolaik strādāja, pasūtīja izgatavot sava slavenā līdzstrādnieka reljefa portretu, uzticot to paveikt slavenam krievpadomju skulptoram Sergejam Koņenkovam, kurš tajā laikā kopā ar sievu Margaritu dzīvoja Ņujorkā. Tādā veidā Einšteins iepazinās ar savu kārtējo mīļāko. Pēc vairākiem gadiem KGB ģenerālis Pāvels Sudoplatovs savos memuāros rakstīs: “Skulptora Koņenkova sieva, pārbaudīts un uzticams mūsu aģents, satuvinājās ar fiziķiem Openheimeru un Einšteinu.” Pēdējais it kā esot piekritis sadarboties ar Koņenkovu…

Saistītie raksti

Tiesa, jēdziens “satuvinājās” citu nozīmi ieguva 1998. gadā, kad slavenajā izsolē Sotheby’s pārdošanai bija izliktas Einšteina vēstules Margaritai. Korespondenci, fotogrāfijas, Einšteina zīmējumu un pulksteni, ko viņš bija dāvinājis Margaritai, pārdeva par 250 tūkstošiem dolāru. Bet interesanti, ka vienā no šīm vēstulēm Einšteins atzīstas Margaritai mīlestībā, turklāt dara to dzejā:

“Divas nedēļas mocīju tevi,
Un tu rakstīji, ka tevi tas neapmierina,
Taču saproti jel – tāpat mani mocījušas citas
Ar bezgalīgiem stāstiem par sevi,
Tev neizrauties no ģimenes loka –
Tā ir mūsu kopīgā nelaime.
Cauri debesīm neatvairāmi
Un patiesi noraugās mūsu nākotne.
Galva dūc gluži kā bišu strops,
Un sirds un rokas ir kā bez spēka.”

Zināms, ka mīlnieku pēdējā tikšanās notikusi 1945. gada augustā.

LA.lv
LA
LA.lv
Pasaulē
VIDEO. Notingemā ar 11 kg smagu torti un koncertu svin Latvijas simtgadi
11 stundas
LE
LETA/LA.lv
Pasaulē
Leiboristi aicina Meju atsaukt saskaņoto “puscepto” Breksita vienošanos
13 stundas
LE
LETA
Pasaulē
“Breksita” vienošanās galvenie punkti: ko paredz iebraucējiem?
13 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

JL
Juris Lorencs
Latvijā
No vārda “nacionāls” nevajag kautrēties. Saruna ar profesori Maiju Kūli 1
Intervija 7 stundas
LE
LETA/LA.lv
Sports
Balinska skaisti vārti papildlaikā nodrošina “Dinamo” uzvaru Ņižņijnovgorodā
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
FOTO: Izraugās Rīgas galvenās egles
8 stundas
LA
LA.lv
Kultūra
FOTO: Sirsnīgā gaisotnē piedzīvota filmas “Saule brauca debesīs” pirmizrāde
Speciālreportāža 6 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Bordāna valdības projekts iesviests papīrgrozā 1
8 stundas