Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
29. oktobris, 2013
Drukāt

9 jautājumi par slāpēm

Foto - Stock.XCHINGFoto - Stock.XCHING

Kurš gan nav dzirdējis par diviem litriem ūdens, ko ik dienas vajadzētu uzņemt, lai organismam netrūktu šķidruma un mēs justos labi. Taču viens dzer un dzer to, bet tāpat slāpst, kamēr cits izmalko knapi divas glāzes, bet slāpes nemana. 
Kāpēc rodas un ko slēpj slāpes?

 

Vai vienmēr, kad jūtam slāpes, organismam trūkst šķidruma?


Vajadzētu atšķirt, vai iemesls, kāpēc gribas padzerties, ir slāpes vai sausuma sajūta mutē.

Slāpju sajūtas impulss nāk no centrālās nervu sistēmas – tas nozīmē, ka organismam tiešām trūkst šķidruma.

Slāpes ir fizioloģisks organisma mehānisms, kas uztur līdzsvaru starp uzņemtā un izvadītā šķidruma daudzumu, bet ne tikai – arī starp šķidruma un minerālvielu daudzumu, tāpat šķidruma daudzumu šūnu iekšienē, starpšūnu šķidrumā un asinīs.

Kad šis optimālais balanss kāda iemesla dēļ ir izjaukts, mainās osmotiskais spiediens asinīs, un pirmās šo izmaiņu izraisītos impulsus uztver nieres – tajās ir īpaši receptori, kas uz to reaģē. Notiek vesela kaskāde ķīmisku reakciju, līdz signāls no receptoriem nierēs nonāk līdz centrālajai nervu sistēmai un slāpju centri galvas smadzenēs dod komandu uzņemt šķidrumu.

Taču bieži vien dzert gribas ne tāpēc, ka tiešām slāpst – tāpēc, ka ir sausa mute. Vai nu radusies kāda patoloģija, kuras dēļ mutē ir par maz siekalu, siekalu dziedzeri nedarbojas kā nākas, vai ir kādi citi kairinoši faktori, kas izraisa sausuma sajūtu vai dedzināšanu. Tāda var rasties, ja mutē atviļņa dēļ nonāk kuņģa skābe. Sausa mute var būt arī uztraukuma dēļ vai lietojot kādas zāles. Iedzerot pāris malkus, šī neīsto slāpju sajūta pāriet. Ja esam pa īstam izslāpuši, ir zaudēts šķidrums, ar to vien slāpes neremdēsim.

Ierasts uzskatīt, ka dzert vajag daudz, ka bieži vien to dara nepietiekami. Vai tiešām ir labi izdzert pat trīs vai četrus litrus ūdens dienā?


Starptautiskā asociācija, kas nodarbojas ar ūdens patēriņu, atzīst: sievietēm ieteicams dienā izdzert divus litrus, vīriešiem – divarpus litrus. Aptuveni šāds šķidruma daudzums diennakts laikā tiek izvadīts no organisma.

Pat ja nav īpaši karsts un aktīvi nedarbojamies, nemanāmi, pārlieku nesvīstot, caur ādu un arī caur plaušām, elpojot, zaudējam aptuveni puslitru šķidruma. Ja ārā ir tveice, smagi fiziski piepūlamies, svīšana pastiprinās, šķidruma zudums ir lielāks – un slāpes izteiktākas. Tad arī jādzer vairāk.

Bet vai visiem vienādi daudz? Vai 160 centimetrus garai sievietei ar svaru 48 kilogrami jāuzņem tikpat daudz šķidruma, cik tai, kuras augums ir 182 centimetri un svars 80 kilogrami, pat ja abas atrodas vienādos apstākļos? Kādam sviedru dziedzeru darbība ir aktīvāka, citam gausāka, viens ir emocionālāks, biežāk satraucas, otrs – mierīgāks, viņa veģetatīvā nervu sistēma ir līdzsvarotāka, bet arī tās reakcijas ietekmē svīšanu.

Tāpēc pašlaik ieteikumi šķidruma uzņemšanā kļūst individuālāki, rekomendē ņemt vērā ne tikai dzimumu, bet arī ķermeņa kompleksiju un citus aspektus.

Jo vairāk dzeram, jo vairāk svīstam – un atkal dzeram… Vai varam uzņemt par daudz šķidruma? 


Parastā ikdienas ritmā, ja nav lielas fiziskas slodzes, ja neēd pārlieku sāļu, pikantu ēdienu, izdzerot trīs četrus litrus šķidruma – arī tikai ūdeni –, radām lieku, pastiprinātu slodzi nierēm. Tas taču netiek izvadīts no organisma kā pa cauruli, nieres visu uzņemto vairākkārt filtrē.

Ar gadiem nieru filtrācijas ātrums mainās – novecojot tas dabiski palēninās. Šķidrums var nonākt starpšūnu telpā, veidoties audu tūska. Organismā nepārtraukti notiek šī balansēšanās, lai šūnās, starpšūnu telpā un asinīs uzturētu vienādu minerālvielu un ūdens līdzsvaru. Ja tas mainījies, ūdens pastiprināti virzās tur, kur sāļu koncentrācija lielāka – vai nu uz šūnām, vai starpšūnu telpu, vai asinsvadiem, bet tas nav labi nevienā gadījumā, jo traucē normālai fizioloģisko procesu norisei.

Pārāk liels uzņemtā šķidruma daudzums var radīt arī nevajadzīgu slodzi sirdij. Jo īpaši, ja ir sirds mazspēja, tā nejaudā pumpēt asinis ar tādu spēku, kā vajadzētu, un šķidrums līdz ar asinīm aizkavējas asinsvados, nonāk audos un veido tūsku.

Ja tā radusies, vajadzētu nevis ilgstoši nogaidīt vai paciest, bet gan jautāt ārstam, kā rīkoties.

Sirds slimniekam nevajadzētu daudz dzert, bet ja ir liekais svars un pastiprināti svīst un slāpst… Kā lai sev nekaitē?


Svīšanai ir ļoti daudz iemeslu – tā ir dabiska, kompensējoša norise, kas veic organisma termoregulāciju un palīdz atbrīvoties arī no liekā šķidruma. Satraukuma gadījumā, kad sviedru dziedzerus iedarbina veģetatīvā nervu sistēma, tā mazina nemieru.

Taču vienmēr jāpadomā, vai nav vēl kāds iemesls, kas izraisa slāpes – piemēram, vai nav sācies diabēts. Tāpēc vajadzētu noskaidrot, kāds ir cukura līmenis asinīs. To noregulējot, slāpes mazinās.

Šķidruma uzņemšana savā ziņā ir arī pašdisciplīnas jautājums. Iespējams, bieži dzer ne tik daudz slāpju dēļ – vairāk pieraduma dēļ, sevis nomierināšanai. Mēs taču esam zīdītāji, mazs bērns nomierinās, zīžot mātes pienu, pieaudzis cilvēks reizēm satraukumu un stresu neapzināti mazina ēdot un dzerot.

Varbūt izvēlas saldu šķidrumu, kas slāpes nemaz neremdē, toties veicina liekā svara krāšanos? Varbūt dzert gribas tāpēc, ka ēd pārāk sāļu, pikantu vai lielākoties sausu ēdienu? Mainot šos ieradumus, slāpju sajūtu un uzņemtā šķidruma daudzumu var mazināt.

Vai vislabākais dzēriens šķidruma balansa atjaunošanai vienmēr ir ūdens?


Slāpju remdēšanai – ūdens. Var dzert arī vieglu zāļu tēju, ja jāatjauno cukura līmenis asinīs – nedaudz saldināt to, tīkamākai garšai pievienot kādu ogu vai augļa šķēlīti, vai mazliet sulas.

Svaigi spiesta augļu vai dārzeņu sula ir veselīga, tomēr uzskatāma par ēdienu, nevis dzērienu.

To var pievienot ūdenim garšas labad, bet slāpju mazināšanai koncentrēta nederēs. Nemaz nerunājot par saldinātajiem gāzētajiem dzērieniem, kuros ir pārmērīgi daudz cukura, krāsvielu un citādu ķīmisku piedevu, kas organismam nevis palīdz, bet izraisa papildu slodzi un nereti pat kaitē, veicinot liekā svara krāšanos un – īpaši bērniem – provocējot alerģisku reakciju.

Ja zaudēts ļoti daudz šķidruma, kā caurejas un vemšanas gadījumā vai patoloģiski svīstot, lielas slodzes un karstuma dēļ, īpašos apstākļos – tuksnesī vai kalnos, svarīgi ne vien uzņemt šķidrumu, bet arī atjaunot minerālvielu balansu.

Tad jādzer sāļu šķīdums, ko pagatavo no aptiekā iegādāta Rehidrona pulvera vai litram ūdens pievienojot vienu tējkaroti sāls, pustējkaroti dzeramās sodas un četras tējkarotes cukura.

Kāpēc vienam vienmēr slāpst, kamēr citam līdzīgos apstākļos dzert negribas, pat jāpiespiežas, lai izdzertu vēlamo daudzumu?


Mēs vēl daudz ko par savu organismu, tā funkcionēšanu līdz galam nezinām. Acīmredzot daļa cilvēku uz šķidruma un minerālvielu balansa izmaiņām reaģē ļoti jutīgi, un, ja šķidruma ir kaut nedaudz par maz, nieres raida impulsu centrālajai nervu sistēmai, izraisot slāpju sajūtu un vajadzību padzerties. Savukārt citi nav tik jutīgi, viņiem šī signāla pārraide netiek ierosināta tik ātri un slāpes jūt mazāk. Varbūt viņiem slieksnis, kad nieres reaģē uz šķidruma daudzuma mazināšanos, ir augstāks.

Sava loma, iespējams, ir asinsspiedienam – ja tas ir zems, slāpes varētu būt mazākas nekā, ja augsts.

Ir arī medikamenti, kas, pazeminot asinsspiedienu, var mazināt slāpju sajūtu. Savukārt citiem tās pastiprinās kādas saslimšanas dēļ. To, cik izteikta ir slāpju sajūta, ietekmē ļoti daudzi faktori.

Ja ir nepamatotas slāpes, bieži jāiet uz tualeti, potītēs vai sejā veidojas tūska, vajadzētu konsultēties ar ārstu, jo šie simptomi var liecināt par kādu veselības problēmu, ko vērts sākt risināt pēc iespējas ātrāk.

Mēdz sacīt: vecam cilvēkam jāatgādina padzerties. Vai to var aizmirst?


Droši vien jāuzticas dabai, tam, kā tā iekārtojusi cilvēku. Acīmredzot ar gadiem sirds un nieru spēja nodrošināt šķidruma cirkulāciju organismā pasliktinās. Un arī impulsu raidīšana smadzenēm vājinās.

Pētījumos arvien biežāk tiek secināts, ka zāļu deva pacientam ir jāpiemēro ne tikai pēc izmeklējumu rezultātiem, bet daudz individuālāk, ņemot vērā vecumu, ķermeņa svaru un citus faktorus.

Iespējams, tāpat ir ar ūdens uzņemšanu – svarīgi, kāds ir cilvēka veselības stāvoklis, kā funkcionē viņa nieres un sirds, kādi ir ķermeņa parametri – augums, svars, vecums.

Taču veci cilvēki nereti tiešām aizmirst padzerties – tāpat kā neatceras, vai jau ēduši brokastis… Tāpēc par to ir jāatgādina.

Ūdens pudelīte vienmēr līdzi somā – tā ir apsveicama dzīvesstila iezīme?


Ūdeni dzert ir labi, tas uzlabo vielmaiņu, mazina izsalkuma sajūtu, palīdz regulēt svaru – bez tā nekas organismā nevar noritēt netraucēti. Bez ēdiena spējam izdzīvot mēnesi un ilgāk, neuzņemot šķidrumu – tikai dažas dienas.

Tomēr vērts padomāt, cik daudz patērējam pudelēs fasētu ūdeni, vai ar to negrēkojam pret dabu. Klusajā okeānā jau izveidojušās divas plastmasas salas, kas ir trīs Latviju lielumā.

Turklāt, ilgi stāvot plastmasas traukā, ar laiku tas kļūst par ūdeni ar plastmasas piedevu. Iepakojuma materiāla daļiņas nonāk arī ūdenī, bet tie ir organiski kancerogēni savienojumi un mākslīgi estrogēni.

Krāna ūdens pie mums ir pietiekami labs, savukārt, ja vēlas ikdienas patēriņam lietot avota ūdeni, vajadzētu tomēr to pārbaudīt – kādas minerālvielas satur, vai tās netiks uzņemtas par daudz, vai avota ūdenī nav kādi nevēlami ķīmiski piejaukumi.

Kas jāzina par slāpju remdētājiem


* Favorīts ir ūdens. Nepieciešams ikkatrai organisma šūnai un visu dzīvības procesu normālai norisei. Nesatur kalorijas, labi mazina slāpes. Labāk to dzert vēsu, nevis ledaini aukstu – pārāk liels temperatūras kontrasts var sasāpināt kaklu, arī pastiprināt svīšanu.\

*  Zāļu, zaļā vai melnā tēja satur antioksidantus, organismam noderīgas minerālvielas, iedarbojas tonizējoši. Cik stipru to gatavot, vai dzert atvēsinātu vai karstu – izvēle katra paša ziņā.

*  Saldinātie gāzētie dzērieni ir kaitīgākie, ar ko mēģina remdēt slāpes, jo to sastāvā ir ogļskābā gāze un cukurs. Ogļskābā gāze provocē gremošanas sulu izdali, skābina organisma iekšējo vidi un pastiprina gāzu rašanos zarnās. Tukšie, ātri izmantojamie ogļhidrāti veicina šķidruma aizturi organismā, palēnina vielmaiņu un veicina liekā svara veidošanos.

* Dabiska, svaigi spiesta sula ir šķidrs vitamīnu koncentrāts, uzskatāma par ēdienu, nevis dzērienu. Arī augļu sulu no pakas dzert bez ierobežojuma nav prātīgi – jo salda, intensīva garša slāpes īpaši neremdē, turklāt tajā gana daudz kaloriju.

* Izvēloties minerālūdeni, jāapsver, kā un kāpēc to lietosim. Ikdienas patēriņam var dzert parastos, tā dēvētos galda minerālūdeņus, nevis ārstnieciskos, kas daudz bagātīgāk satur dažādus minerālus savienojumus. Ja grib gūt dziedinošu efektu, jāzina, kāds no tiem konkrētajā situācijā piemērots. Turklāt sāļie minerālūdeņi, lai gan var noderēt minerālvielu balansa atjaunošanai, pret slāpēm tā nelīdz.

 

366_C_logo1

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+