Latvijas Kara muzejā sarīkota izstāde “Diena, kad vīri raudāja”, kur dažādas fotogrāfijas un citi dokumenti vēsta par kara beigu periodu Vācijā un Latvijā (Kurzemē).
Latvijas Kara muzejā sarīkota izstāde “Diena, kad vīri raudāja”, kur dažādas fotogrāfijas un citi dokumenti vēsta par kara beigu periodu Vācijā un Latvijā (Kurzemē).
Publicitātes foto

9. maija mīts iezīmē “ienaidniekus” 15

Nacistiskās Vācijas kapitulēšana un Otrā pasaules kara beigas Latvijai nozīmēja tikai viena ļaunumu nomaiņu ar otru, jo valstiskums atjaunots netika un sarkanās armijas cīņa pret nacismu Baltijas gadījumā vienlaikus bija cīņa arī par staļiniskās PSRS varas atgriešanos, par atkārtotu Baltijas okupāciju un iekļaušanu PSRS, vakar Latvijas Kara muzejā sarīkotajā diskusijā “9. maijs – vēsture, politika, propaganda? Kāpēc vēsture ir arī šodiena?” atzīmēja Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto
VIDEO. Artuss Kaimiņš savā raidījumā pamatīgi nokaitina LTV leģendu Andreju Volmāru, kurš pamet sarunu pusratā
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
Lasīt citas ziņas

Uz diskusiju tā rīkotāji bija pulcējuši gan pašmāju, gan Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas vēsturniekus un politologus. Viņu uzstāšanās tā vai citādi bija veltītas 9. maija jēgai un nozīmei Krievijā un Baltijas valstīs, ņemot vērā, ka šie Krievijas svētki kļuvuši par spēcīgu Maskavas “maigās varas” instrumentu.

Tradīcijas, kā Krievijā tiek svinēta Uzvaras diena, šobrīd atšķiras no padomju gados ierastajām. Tās gadu gaitā mainās, un kopš 2000. gada var vērot, kā veidojas jauni svinēšanas paradumi, kuru galvenais elements ir karaspēka parāde. Tā ar katru gadu kļūst aizvien grandiozāka, atzīmēja Kara muzeja vēsturnieks Valdis Kuzmins. Pēc Kuzmina domām, šobrīd pat vairs nav svarīgi, kad Uzvaras diena tiek atzīmēta – 8. vai 9. maijā, jo galvenais ir piepildījums, vai tā ir piemiņas diena vai kas līdzīgs Krievijas neatkarības dienas svētkiem (Latvijas 18. novembrim atbilstošu valstisku svētku Krievijai nemaz nav). “Uzvarētāja mīta pastāvēšana, ļoti iespējams, stiprina Latvijas krievu identitāti, tomēr vienlaikus tas nekādi neveicina viņu sapratni ar latviešiem un piederību Latvijas valstij,” atzīmēja Okupācijas muzeja pārstāvis Neiburgs. Vienojošs faktors būtu patiesa vēlme izprast, kas noticis ar viņu valsti Otrajā pasaules karā. Savukārt Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors kā būtisku minēja desovjetizācijas procesa trūkumu Krievijā; tiek atjaunoti padomju laika simboli, bet vēsture kļuvusi par svarīgu elementu Krievijas identitātes konstruēšanā: “Vēstures mīts palīdz izdarīt skaidru dalījumu starp “mums” un “viņi” (..) Ienaidnieka marķēšanā vēsture ir izdevīgs elements.” Bīstamākais, ka šī identitātes konstruēšana iet pāri robežām un to, kas cilvēku apziņā konstruēts ar mītiem un emocijām, ļoti grūti dekonstruēt ar racionāliem argumentiem. Tam vajadzīgs ilgs laiks, bet Krievijas mērķis ir uzturēt Latvijas sabiedrības sašķeltību, uzsvēra Kudors.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.