Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

9. maiju svin individuāli

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Valstī nepieciešams izstrādāt vienotu valstiskās audzināšanas pro-grammu un arī piešķirt atbilstošu finansējumu tās īstenošanai. Tā secinājis Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), kas pēc savas iniciatīvas 276 skolās veicis analītisko izpēti “Kultūras un audzināšanas pasākumi vispārējās izglītības iestādēs un izglītojamo un vecāku iesaiste vispārējās izglītības iestādes pārvaldīšanā”.

 

Izpētes gaitā anonīmi anketēti teju desmit tūkstoši 7., 8. un 11. klašu skolēnu. Anketas aizpildīja arī vairāk nekā 6000 skolēnu vecāki. Intervēti 202 skolu direktori, 14 direktora vietnieki un 362 skolotāji. Izpētē dienests centās noskaidrot, kā skolas īsteno audzināšanas un kultūras pasākumus. Par izpētes rezultātiem vakar tika informēta arī Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija.

Lūgti minēt skolā rīkotos nozīmīgākos pasākumus, skolēni vispirms nosaukuši Ziemassvētkus un tikai tad Latvijas valsts svētkus, savukārt skolu direktori un skolotāji pirmajā vietā likuši tieši ar valsts svētkiem saistītos pasākumus. No anketām var secināt, ka valsts svētku atzīmēšana latviešu un mazākumtautību skolās noris līdzīgi. Arī krievu skolēni dodas, piemēram, uz Kara muzeju vai Brīvības pieminekli.

IKVD vēlējās arī noskaidrot, kāda attieksme krievu skolās ir pret 9. maija atzīmēšanu.

“Ne dokumentu pārbaude, ne intervijas neliecināja, ka kādā skolā tiktu svinēts 9. maijs kā svētki. Anketās gan daļa skolēnu atzina, ka mēdz individuāli doties uz svinībām pie Uzvaras pieminekļa. Kāds direktors arī neslēpa, ka bērniem tiek stāstīts, kā šajās svinībās vajadzētu uzvesties,” stāstīja IKVD vadītāja Inita Juhņēviča.

Valsts pieļauj, ka skolā var būt līdz sešām audzināšanas stundām nedēļā, kurās laiku vajadzētu veltīt arī patriotiskai un valstiskai audzināšanai, taču 95,5% gadījumu notiek tikai viena audzināšanas stunda nedēļā. Turklāt atklājušās interesantas nesakritības skolēnu un skolotāju atbildēs par to, kas tad šajās stundās tiek darīts. Pedagogi apgalvoja, ka audzināšanas stundās runā par patriotismu, savukārt skolēni – ka stundās apspriež drošību, uzvedību, skolas pasākumus un sekmes. “Kas tad patiesībā notiek šajās audzināšanas stundās?” vaicāja I. Juhņēviča. No anketām secināts, ka bērni gan ir savas pilsētas un novada patrioti, bet valsts patrioti lielākoties nav. Skolās notiek aktīva pilsoniskā audzināšana – bērniem māca, kā aizstāvēt savas tiesības, kāpēc jābūt politiski aktīviem, bet patriotiskā audzināšana paliek katra pedagoga paša ziņā.

Patlaban Valsts izglītības satura centrs (VISC) tikai sniedz skolām metodiskos norādījumus par tēmām, kas būtu jāpārrunā audzināšanas stundās. I. Juhņēviča secinājusi – ar to ir par maz, nepieciešama vienota valstiskās audzināšanas programma. Turklāt normatīvajos aktos būtu jānosaka, kā rīkoties, ja tā netiek ievērota.

VISC pārstāve Astra Aukšmuksta atgādināja, ka Izglītības likumā jau ir noteikts, ka pedagogiem jāaudzina patrioti, bet “kā tikt līdz katram skolotājam un panākt, lai tas tiešām tiktu īstenots?”.

Deputāti piekrita, ka programma nepieciešama. Apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) teica, ka viņš un kolēģi jau iepriekš pauduši, ka nepieciešama šāda programma. Labi, ka nu arī Izglītības un zinātnes ministrijas un tai pakļauto iestāžu pārstāvji to atzīst.

Jau patlaban internetā atrodama NA izveidota, bet Valstiskās audzināšanas apakškomisijas iniciēta mājas lapa “www.audzinasana.lv”, kurā katrs var izteikt viedokli par to, kā veicināt jaunatnes patriotismu un nacionālo identitāti, kādas filmas būtu jārāda skolēniem, kādas tradīcijas būtu jāievieš skolās un tamlīdzīgi.

Apkopotie viedokļi tiks nodoti IZM, lai tā tālāk strādā pie 
valstiskās audzināšanas programmas veidošanas.

Cita starpā anketā skolēniem arī lūdza nosaukt visvairāk mīlētos un nemīlētos mācību priekšmetus. Izrādījās, ka skolēniem vislabāk patīk sporta, matemātikas un vēstures stundas, taču visnetīkamākā ir matemātika. Mācību priekšmetu antitopa 2. vietā ir krievu valoda, bet 4. vietā – latviešu valoda. I. Juhņēviča uzsvēra: anketēšana parādīja, ka latviešu bērniem nepatīk mācīties latviešu valodu, savukārt krievu bērniem – krievu valodu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+