Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
25. novembris, 2014
Drukāt

90 gadu darba jubileju svin Latviešu folkloras krātuve

Foto: LETAFoto: LETA

Dainu skapis savā jaunajā mājvietā Gaismas pilī.

Viena no vecākajām Latvijas zinātniskajām institūcijām – Latviešu folkloras krātuve – 2. decembrī plkst. 15 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē svinēs pastāvēšanas 90. jubileju, vēsta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (Lu LFMI).

Latviešu folkloras krātuve (LFK) ir Latvijas lielākā folkloras vākšanas, saglabāšanas, publicēšanas un izpētes institūcija, kuras pārziņā ir viens no Eiropā apjomīgākajiem folkloras arhīviem ar aptuveni trim miljoniem folkloras vienību. Pēc 51 Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) augstceltnē pavadīta gada LFK ar tās lielāko simbolisko vērtību – Krišjāņa Barona Dainu skapi – šoruden pārcēlās uz jauno Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku.

Svētkus ievadīs LFK vadītājas Ritas Treijas atskats LFK vēsturē. Pasākuma dalībniekus apsolījušies uzrunāt: LU rektors Mārcis Auziņš, LNB direktors Andris Vilks, LZA prezidents Ojārs Spārītis, LR IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa un LR KM Kultūrpolitikas ieviešanas departamenta direktore Jolanta Treile.

Jubilejas reizē LFK darbinieki iepazīstinās ar trim jaunākajiem sava darba rezultātiem.

Par kolektīvo monogrāfiju “Latviešu folkloristika starpkaru periodā” (607 lpp.) stāstīs tās sastādītāja un zinātniskā redaktore – LU LFMI direktore Dace Bula. Izmantojot bagāto LFK foto arhīvu, tapis albums “Folkloras vākšanas vēsture fotogrāfijās” (sastādītājs – LU LFMI pētnieks Aigars Lielbārdis). Savukārt LFK jaunais digitālais arhīvs garamantas.lv piedāvā ne tikai iespēju lasīt, skatīties un klausīties tautasdziesmas, teikas, pasakas, sakāmvārdus u. c., bet arī iepazīt folkloras materiālu kolekcijas kā unikālu nemateriālās kultūras vērtību, ko veidojušas un LFK iesūtījušas Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgas personības, daudzas Latvijas skolas, augstskolas un citas organizācijas.

Svētku sarīkojumu kuplinās postfolkloras kopa “Rikši”, būs arī LFMI un izdevniecības “Zinātne” grāmatu galds.

LFK dibināta 1924. gada 2. decembrī pie Izglītības ministrijas Pieminekļu valdes pēc skolotājas un folkloristes A. Bērzkalnes ierosmes. A. Bērzkalne kļuva par pirmo LFK vadītāju. 1945. gadā LFK nonāca LU pārziņā un tika pārdēvēta par Folkloras institūtu, kas 1946. gadā tika iekļauts LZA. 1950. gadā izveidoja LZA Etnogrāfijas un folkloras institūtu, ko sadalīja 1956. gadā, izveidojot Folkloras sektoru, vēlāk – Folkloras daļu Valodas un literatūras institūtā. 1992. gadā LFK atguva tās vēsturisko nosaukumu un kopš 1999. gada ir LU LFMI sastāvdaļa.

LFK pašlaik strādā 12 zinātņu doktori un notiek aktīva zinātniskā darbība. Turpina iznākt akadēmiskais izdevums Latviešu tautasdziesmas, grāmatu sērijas Novadu folklora un Folkloristikas bibliotēka, pētnieki piedalās projektos, konferencēs un publicē pētījumus institūta žurnālā “Letonica”, zinātniskos žurnālos, grāmatās un rakstu krājumos Latvijā un ārzemēs.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+