Viedokļi
Feļetoni

Egils Līcītis: 9000 bises NATO 16

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Foto – Zane Bitere/LETA

Kara resora pavēlnieks, aizsardzības ministrs, mūsu Marss Bergmanis iepūtis medību ragā un vienā rāvienā piepulcējis papildu 9000 divstobrenes valsts militārās pretestības ugunsspēka palielināšanā. Regulārā armija divkāršota, profesionālajiem karavīriem un zemessargiem pievienojot “zaļo armiju”, Latvijas medniekus. Grūti teikt, vai mūsu NATO partneri nesmīkņās par jaktsmeņu iekļaušanu kolektīvās drošības sistēmā un vai par Bergmaņa novatorismu nerauc pieri Baltijas kaimiņzemēs, kur valstīs, pie kuru robežām plešas Krievija, pastāvīgi cenšas nodrošināties ar jaunkareivju iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā un bruņoto spēku tehnisko modernizāciju. Mūsu kara ministru nevajadzētu pamācīt, jo arī Latvija dara, ko var, lai stiprinātu aizsardzības spējas. Militārām vajadzībām dodam divas procentes budžeta līdzekļu, mūsu karavīri un zemessargi vairs nav baskājaini, tikai kaķenēm un vintenēm bruņoti, kā saka, pliku roku ņemami.

Bises būs trešā ieroču šķira karaspēkā, blakām armijas triecienspēkam, mehanizētajai brigādei un pirmklasīgi sagatavotiem zemessargu bataljoniem. No aizvēsturiskiem laikiem zināms, cik karadarbībā no svara ir tieši ieroču šķiru savienība un sadarbība, nevis paļaušanās tikai, piemēram, uz durkļiem un frontālu uzbrukumu. Tā pūniešu karapūļos, kuri pirms mūsu ēras devās pāri Alpiem pret romiešiem, Hannibala vadībā dienēja gan Baleāru salu lingotāji, gan numidiešu jātnieki, viegli un smagi bruņoti kājnieki un kaujas ziloņi, mūsdienu tanku priekšteči, kas radīja paniku un sajukumu un piespieda bēgt ienaidnieku ierindu. Arī mednieki ir ļoti sena profesija, taču pagājuši gadsimti, kopš pēdējoreiz piedalījušies militārās sadursmēs. Zvērkāvis, arī Vanagacs, īstajā vārdā Natenjels Bampo kalpoja angļu pusē koloniālajā karā pret frančiem Ziemeļ-amerikā, ar meistarisku šaušanu no flintītes noguldīdams prāvu daļu huronu un irokēzu palīgspēku.

Nav izslēgts, ka modernā kara vešanas metode ar jaktētāju militāro formējumu nodibināšanu ir pavērsiens stratēģijā un negaidīts pārsteigums ienaidnieka virspavēlniecībai. Civilistu, kas ostījuši pulveri, gatavība mobilizācijai X stundā ir virziens sabiedriskās morāles celšanai un totālās pretošanās sistēmas veidošanai, kad karā aiziet visi puslīdz derīgie, stobrus celt spējīgie abu dzimumu iedzīvotāji.

Stiprinot pagaidām šķirbaino, maza dzīvā spēka balstīto noturēšanas līniju, 9000 bises būs labi palīgi, kamēr ierodas sabiedrotie amerikāņi un angļi. Bukubendes ir disciplinēti, klausa pavēlēm, neapturami cīņā par galvas kausu un ādu trofejām, prot garšīgi izcept nogalinātā medījuma aknas. Jau tas izklausās biedējoši jebkādam agresoram, zaļam cilvēciņam, kas uzdrošināsies spert zābakotu kāju pāri Zilupei. Šāvēji – ne pūkas, ne spalvas, bet uz 1000 metriem nocels vāveri no zara. Mednieki teicami pazīst mežu, izseko un slapstās kā indiāņi, kaujas taktikā pretinieku ņem uz grauda no slēpņa, no torņa un uz gaidi. Prot likt cilpas, maskēt lamatas un rakt vilku bedres, kur gūstā iekristu ne tikai zaldāti un oficieri, bet arī lempīgs ģenerālis ar ūsām un kārpu uz deguna. Tie ir vīri, kam ir iekšā un kas ne ar tādiem vien makāniem tikuši galā. Atšķirībā no tranšeju karotājiem, kuri māk šaut pa lienošiem un horizontāli stāvus nākošiem mērķiem, mednieki ir prasmīgi strēlnieki trāpīt no gaisa uzbrūkošiem. Līdz ar to gaisa desantēšanās operācija mūsu teritorijā ir pilnīgi bezjēdzīga, jo parašūtistus tālšāvēji vanagači nokniebs kā ūdensputnus pīļu sezonas atklāšanā, krietni izretinot cietzemi sasniegušu izpletņlēcēju rindas.

Mednieku klubos ir Volhovā dienējušie ar pieredzi un izturīga jaunatne labā fiziskajā, un visi kā viens – ar ārkārtējām izdzīvošanas prasmēm mežā. Laužot pa maizes gabalam, uzdzerot strauta ūdeni, pārtiekot tikai no mellenēm un brūklenēm, aļņa gaļas konserviem un mežacūkas dūmu desām, vīri var pavadīt biezoknī un ienaidnieka aizmugurē nedēļām, mēnešiem ilgi. Draņķīgi, bet vienīgais, uz ko mednieki nav uztrenēti un pieraduši, ka viņiem šauj pretī. Bet tā ir poligonā apmācāma lieta.

Bergmanis nav atklājis visus kara noslēpumus. Nākamais ķēdes posms ir malu mednieku iesaistīšana aizsardzības nostiprināšanā. Brakonjēru arī esot tūkstošiem, un visi izveicīgāki un nenotveramāki par ņinzjām.

LA.lv