95% Latvijas iedzīvotāju prot vismaz vienu svešvalodu 1
Izteikts vairākums jeb 95% Latvijas iedzīvotāju papildus dzimtajai valodai prot vēl vismaz vienu svešvalodu, liecina pētījumu aģentūras “TNS” veiktais pētījums.
Savukārt vismaz divas valodas tādā līmenī, lai varētu sarunāties, prot vairāk nekā puse jeb 54% Latvijas iedzīvotāju, bet vismaz trīs valodas – 13% iedzīvotāju. Tikai 5% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka nezina nevienu svešvalodu.
“TNS” sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Dace Goško norāda, ka Latvijas iedzīvotāji svešvalodas zina būtiski vairāk nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Attiecīgi – vismaz vienu svešvalodu zina 54% eiropiešu, vismaz divas svešvalodas – 25% eiropiešu, vismaz 3 svešvalodas – 10% eiropiešu, savukārt nevienu svešvalodu nezina 46% Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu.
Pētījuma dati atklāja, ka lielākā daļa jeb 65% Latvijas iedzīvotāju svešvalodu zināšanas izmanto, skatoties filmas vai televīzijas pārraides, klausoties radio. Savas svešvalodu zināšanas saskarsmē ar draugiem izmanto 54% respondentu, bet darbā – tiešās sarunās un telefonsarunās – 42%. Turklāt 38% atzīst, ka svešvalodu zināšanas noder, izmantojot internetu, bet 27% – lasot grāmatas, laikrakstus vai žurnālus. Savukārt 15% Latvijas iedzīvotāju savas svešvalodu prasmes izmanto, pavadot atvaļinājumu ārvalstīs.
Desmitā daļa iedzīvotāju savas svešvalodu prasmes pielieto citā veidā, bet 4% iedzīvotāju norādījuši, ka nav nepieciešamības pielietot svešvalodu zināšanas.
Goško skaidro, ka Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū svešvalodu prasmes visbiežāk tiek pielietotas, pavadot atvaļinājumu ārzemēs, – attiecīgi puse eiropiešu svešvalodas izmanto, atrodoties atvaļinājumā ārzemēs. Tāpat salīdzinoši biežāk jeb 37% eiropiešu svešvalodu zināšanas izmanto, skatoties filmas vai televīzijas pārraides, klausoties radio, savukārt svešvalodas internetā izmanto 36%, bet saskarsmē ar draugiem – tikai par procentu mazāk.
Runājot par jaunu svešvalodu apgūšanu vai esošo valodas prasmju pilnveidošanu, Latvijas iedzīvotāji kā galvenos iemeslus, kas viņus pamudinātu apgūt svešvalodas, visbiežāk norāda bezmaksas apmācības. Tā norādījuši 42% aptaujāto. Ceturtdaļa gan norāda, ka to darītu, ja tādējādi izdotos iegūt amata paaugstinājumu un būtu labākas karjeras iespējas. 22% to darītu, lai būtu iespējas strādāt ārzemēs.
Teju piektdaļa jeb 19% iedzīvotāju būtu gatavi apgūt jaunas svešvalodas vai pilnveidot svešvalodu prasmes, ja viņiem par to maksātu, taču 17 – ja būtu iespēja mācīties valodu valstīs, kur tā ir pamatvaloda, kā arī, ja pēc valodas apguves būtu iespējas ceļot uz ārzemēm.
Daļa aptaujāto jeb 14% būtu gatavi mācīties svešvalodas, ja darba devējs ļautu svešvalodu apgūt darba laikā, 12% – ja apmācības būtu pieejamas internetā, bet 11% – ja būtu iespējams atrast kursus, kas atbilstu darba režīmam, grafikam. Ja labi svešvalodu kursi būtu pieejami televīzijā vai radio, valodu būtu gatavi mācīties 8% aptaujāto, bet 9% iedzīvotāju norādījuši citus iemeslus, kuri viņus pamudinātu apgūt vai pilnveidot svešvalodas.
Desmitā daļa gan atzinusi, ka nevēlas mācīties vai uzlabot nevienu svešvalodu.
Pētījums rāda, ka, analizējot Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu kopējo viedokli, visbiežākie iemesli svešvalodu apguvei vai pilnveidošanai tiek minēti – ja mācības būtu bez maksas – 29% gadījumu, ja par mācībām būtu samaksa – 19%, ja tas veicinātu paaugstināšanu amatā, labākas karjeras iespējas -18%, kā arī, ja būtu iespēja mācīties valstīs, kurā tā ir pamatvaloda. Savukārt 16% eiropiešu minējuši, ka nevēlas mācīties vai pilnveidot nevienu svešvalodu.
Eiropas Komisija sadarbībā ar “TNS” Eirobarometra pētījumu “Opinion&Social” veica no 2012.gada 25.februāra līdz 11.martam, aptaujājot 26 751 Eiropas Savienības pilsoni 27 dalībvalstīs. Savukārt Latvijā Eirobarometra pētījumu veica tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra “TNS”, aptaujājot 1024 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.
