Foto – Anda Krauze

Pa ķieģelītim radīta telpa burvība. Ciemos pie māksliniekiem Kleiniem Liepājā 0

Dabiski, vienkārši, bet ar odziņu – mākslinieciski spridzīgi! Tieši šādu sajūtu rada mākslinieku INGAS un AIVARA KLEINU divstāvu nams Liepājā. Abi beiguši kādreizējo Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu (Aivars – 1981., Inga – 1982. gadā) un savu īpašumu veidojuši paši. Viņi ir arī rosīgi dažādu mākslas projektu īstenotāji, piemēram, pērn atklājuši savu galeriju “Ludviķis”, pilsētvidē rīko starptautiskos jūras glezniecības plenērus.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Lasīt citas ziņas

Kompaktais divstāvu nams ir kā daļa no ēku kompleksa – ielas pusē atrodas Ingas vecāku māja, aiz iebraucamā ceļa – Aivara darbnīca, pagalma viducī iekārtots angļu stila dārzs. Aiz mākslinieku mājas žoga slienas padomju laika daudzdzīvokļu ēkas.

“Vienā no tuvējām daudzstāvenēm dzīvoju arī es, taču tad nolēmu uzcelt savu namiņu. Celtniecības sākumu varu salīdzināt ar Džanni Rodari pasakas par Čipolīno tēla Ķirbīša uzņēmību: viņš vāca pa ķieģelītim, lai sāktu būvēt. Arī manas mājas sienas būvētas no ķieģeļiem – sarkanajiem (vairākos var saredzēt ražotāja firmas zīmes). Tie pirkti tepat Liepājā – Karostā, kad tur jauca nost pagājušā gadsimta sākumā būvētās sarkano ķieģeļu celtnes.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mājas jumts veidots no dakstiņiem. Ēkai – ozolkoka logi un durvis. Iekštelpās – priedes koka griesti ar redzamām pārseguma sijām. Un tas viss rada burvīgu dabisko materiālu sajūtu, jo nekur nav rīģipša, vinila tapešu un plastmasas virsmu. Turklāt iepriecina, kā senatnīgais apvienots ar moderno.

“Pamazām krāju arī kokmateriālus, kokam vismaz divi gadi jākalst, līdz to var likt ēkā,” skaidro Aivars. Viņš ir ne tikai gleznotājs, bet arī prasmīgs kokamatnieks, kurš izprot materiāla īpašības. Savukārt Inga māk šūt dažādu laikmetu tērpus (darinājusi pat Liepājas teātra aktieriem!), no sīkām auduma detaļām veido mozaīkas, kā arī rada skaistas pērlīšu piespraudes. Māju viņi apdzīvo trijatā kopā ar jaunāko meitu vidusskolnieci Martu, bet vecākās meitas strādā Rīgā un atbrauc tikai viesos.

Pirmajā stāvā – ap 50 m2 plaša telpa, kurā ir viesistabas zona ar garu saimes galdu, virtuve, vannas istaba un guļamistaba. Dzīvojamās istabas ir bez aizkariem – šādu ainu noskatījuši Skandināvijā. Savukārt no Lielbritānijas pārņēmuši ideju, ka virtuves var būt gaišas un plašas, ar logiem abās pretējās sienās.

Līdzīgi kā pirmajā, arī otrajā stāvā ir atvērtais plānojums – debesis tur var vērot pa jumta logu. Pie kāpņu telpas sienas ar atbilstošu apgaismojumu izvietotas gleznas. Lielāko daļu darbu ģimenei dāvinājuši Liepājas plenēru dalībnieki. Pie lielākā loga Inga iekārtojusies ar savām šujmašīnām, pa rokai pūra lādes ar auduma gabaliem, uz darba galda – šūšanas piederumi.