Mobilā versija
+5.8°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
30. oktobris, 2017
Drukāt

Abas puses grib saglabāt kontroli (6)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Pirms apmēram nedēļas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens nāca klajā ar maz pamanītu, taču ārkārtīgi būtisku faktoru LMT un “Lattelecom” apvienošanās sāgā – pēc viņa teiktā, “Telia” varētu būt gatava piekāpties Latvijai, lai tikai mēs beidzot abus telekomunikāciju milžus apvienotu. Skandināvijas uzņēmums piekristu apvienotajā uzņēmumā kontrolpaketi (vismaz 51% akciju) atdot Latvijai. “Novērtēju “Telia” veiktos manevrus un pozīcijas maiņu jautājumā par “Lattelecom” un LMT apvienošanu,” sacīja ekonomikas ministrs, ar to domājot “Telia” atkāpšanos no savas pozīcijas, kurā nekad šāda iespēja nav pieļauta. Tas ir pavisam jauns “Telia” apgalvojums, jo, kaut arī Latvijas puse, runājot par apvienošanos, bieži runājusi par to, ka Latvijai jāsaglabā vairākums akciju vai vismaz kaut kāda ietekme, “Telia” vairākuma akciju atstāšanu Latvijai vienmēr noraidījusi – ja vien Latvija no “Telia” neizpērk visas akcijas.

 

“Telia” kārdina ar inovācijām

Tomēr A. Ašeradena teikto par “Telia” iespējamo piekāpšanos neizdevās apstiprināt pašā uzņēmumā. Kompānijas pārstāvis Ralfs Bagners man atbildēja, ka, “ņemot vērā šā brīža diskusiju gaitu un “Lattelecom” un LMT nākotni, “Telia” uzskata, ka, pirmkārt un galvenokārt, valdībai jāpieņem lēmums izveidot apvienotu digitālo pakalpojumu sniedzēju. “Telia” vēl nav saņēmusi konkrētus piedāvājumus, līdz ar to nevaram komentēt to, kas nav bijis. Aicinām Latvijas valdību noslēgt iekšējās diskusijas un pieņemt lēmumu par abu uzņēmumu nākotni pēc iespējas ātrāk, lai var sākties sarunas ar “Telia”,” uzsvēra R. Bagners.

Pavisam nesen “Telia” nāca klajā ar sava veida iebiedēšanas paņēmienu, zinot, ka Latvijas puse, visticamāk, nevarētu atļauties atpirkt “Telia” akcijas. Kompānija biedēja, ka abu uzņēmumu neapvienošanas gadījumā savas daļas skandināvi ir gatavi pārdot. Interesanti, ka savulaik ar līdzīgu paziņojumu “Telia” jau pārsteidza Latvijas pusi, taču taustāmu rezultātu tas nedeva, arī akcijas netika pārdotas.

Tāpat “Telia” uzsvērusi, ka apvienošanās gadījumā viņi ir gatavi kāpināt inovāciju jaudas Latvijā un palīdzēt sabiedrības digitalizācijas jomā. “Mūsu vīzija par LMT un “Lattelecom” paredz investīciju pieaugumu vairākās jomās, kas būtu loģisks stratēģijas virziens, ko īstenot ar jauno apvienoto digitālo spēlētāju. Mēs centīsimies ātri paziņot par 5G tīkla komerciālās lietošanas sākšanu arī Rīgā mūsu “Gigabit” sabiedrības stratēģijas ietvaros, lai Rīga sekotu mūsu projektiem Tallinā, Stokholmā un Helsinkos,” sacīja “Telia” vecākais viceprezidents Roberts Andersons. Viņš arī sola kāpināt inovāciju jaudas, atverot Rīgā “Telia” inovāciju un investīciju struktūrvienības “Division X” nodaļu, kā arī servisa centrus vairākās biznesa jomās.

 

No “neapvienosim” uz “jāsaglabā kontrolpakete”

Šķiet, ka vismaz A. Ašeradens pēc abiem paziņojumiem ir gana ietekmēts un iekārdināts, paziņojot, ka “Telia” pozīciju vajadzētu ņemt vērā. “”Telia” vēlas būtiski palielināt apvienotā uzņēmuma vērtību un nodrošināt nākotnes attīstību. Tāpat aktuāls jautājums ir par ieguldījumiem infrastruktūrā, jo Latvija patlaban atpaliek no kaimiņiem, piemēram, Igaunija nopietni domā par 5G tīklu. “Telia” arī piedāvā Latvijai specializēties tieši telekomunikāciju sektorā, kā arī piedāvāts apvienotajam uzņēmumam attīstīt latvisku saturu,” teica ekonomikas ministrs. Interesanti, ka vēl pirms pusotra gada, neilgi pēc kļūšanas par ekonomikas ministru, A. Ašeradens atbalstīja pozīciju, kura paredzēja uzņēmumus neapvienot, veicot uzlabojumus esošajā abu uzņēmumu pārvaldības modelī.

Jāatgādina 2015. gada skandināvu kompānijas piedāvājumi. Pirmkārt, pilnībā privatizēt abus telekomunikāciju uzņēmumus, otrkārt, pārdot Latvijai “Telia” kapitāldaļas abos uzņēmumos un, treškārt, apvienot abus uzņēmumus veidā, kas sniegtu “Telia” noteicošu ietekmi (virs 51%) apvienotajā uzņēmumā. Vismaz pirms teju diviem gadiem “Telia” idejas ar finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas nostāju nesaskanēja – viņa tolaik norādīja, ka valsts nedrīkst zaudēt kontrolpaketi, kā arī apvienošanās rezultātā nedrīkst samazināties konkurence, kā arī nedrīkst sadārdzināties pakalpojumu cena. Jāatzīst gan, ka viņa atbalstīja apvienošanos, uzskatot to par lietderīgu. Bet ar šiem neizpildāmiem nosacījumiem. Būtiski, ka EM man atzina, ka visi finanšu ministres nosacījumi joprojām ir spēkā un tiks ņemti vērā, valdībai lemjot par turpmāko rīcību.

Arī premjers Māris Kučinskis, stājoties amatā, bija līdzīgās domās kā A. Ašeradens – viņš uz izmaiņām raudzījās skeptiski un tajā neredzēja potenciālus ieguvumus. “Ja mums ir divi veiksmīgi uzņēmumi, tad piedāvājums viņus apvienot šķiet pēc kaut kāda mākslīga veidojuma. Pasaulē tas notiek dabiskā veidā, kad stiprākais apēd vājāko un izaug, bet tas valstij ir ļoti nozīmīgs lēmums, kur vajadzētu septiņreiz nomērīt – ko tad mēs iegūstam un ko zaudējam,” pērn janvārī teica premjers. Nesenā intervijā portālam “Delfi” premjers atklāja, ka viņam ir savs personīgais viedoklis šajā jautājumā, taču to nevēlas atklāt, gaidot EM analīzi. Viņš gan uzsvēra, ka “šobrīd sarunas ir par to, vai kontrolpakete paliek valstij vai nepaliek”, kas liek domāt, ka valdība šobrīd vismaz sliecas uz kompāniju apvienošanu, taču tajā pašā intervijā viņš norādīja, ka arī “nē” ir atbilde un valdība to ir gatava pateikt.

 

Baidās par negodīgu konkurenci

Konkurences padome (KP) jau iepriekš nav slēpusi, ka uzņēmumu apvienošanās var negatīvi ietekmēt konkurenci, jo veidojas ļoti liels tirgus spēlētājs, kam var nebūt efektīvu konkurentu Latvijā. “Ir svarīgi izvērtēt, vai un kādu konkurences spiedienu no citiem tirgus dalībniekiem var sagaidīt apvienotais uzņēmums dažādu pakalpojumu tirgos, bet uz doto brīdi ir jau diezgan acīmredzams, ka, uzņēmumiem apvienojoties, to rīcībā būs ievērojama mobilā un fiksētā tīkla infrastruktūra, kura var tikt uzskatīta par priekšrocību, jo šajā ziņā daudziem citiem tirgus dalībniekiem tādas nav un tādu nav ekonomiski racionāli arī izbūvēt,” “LA” atbildēja Konkurences padomes loceklis Jānis Račko. Pilns KP novērtējums būs tikai pēc tam, kad tiks detalizēti izvērtēts darījums apvienošanās lietas ietvaros. Viņš atzina, ka konkurences samazināšanās, pakalpojumu sadārdzināšanās, pakalpojumu pieejamības vai inovācijas samazināšanās riski “ir iespējami un reāli”. KP to secinājusi arī no citu Eiropas Savienības valstu pieredzes un Eiropas Komisijā iepriekš notikušo apvienošanos seku izvērtējumiem.

KP darījumā ir kā melnais zirdziņš un viņu pagaidām noraidošā attieksme var spēlēt ļoti lielu lomu, ņemot vērā EM man atzīto, ka “Konkurences padome nodrošina efektīvu pārraudzību, lai nozare attīstītos brīvas un godīgas konkurences apstākļos, kā arī lai tiktu ierobežota tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Bez Konkurences padomes akcepta apvienošanās darījums nav iespējams. Ja apvienošanās darījums tiks virzīts, tad Konkurences padomei būs noteicošs gala vārds,” norādīja ministrijā.

 

Padomēs viedokļi dalās

“Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, kurš jau iepriekš iestājies par nepieciešamību apvienoties, arī šobrīd “LA” vēstīja, ka situācija nav mainījusies. “Šo jautājumu pirmo reizi skatījām 2013. gadā un jau tolaik pateicām, ka uzņēmumi būtu jāapvieno, valstij saglabājot 51% akciju. Esam pauduši savu nostāju, taču šobrīd aktīvā polemikā neiesaistos, jo tas ir akcionāru jautājums un abiem akcionāriem jāsaskaņo savas intereses,” sacīja G. Kokins.

Atbildot uz KP bažām, G. Kokins man atbildēja, ka arī “Lattelecom” padome domājusi un analizējusi apvienošanās ietekmi uz klientiem, un bažām pamatu neredz. “Bezatbildīgi jau var visādi spekulēt, taču analīze jāveic atbildīgi un ir jāskatās citu valstu pieredze. Kaimiņvalstīs, kur apvienošanās jau notikusi, nekādu cenu lēcienu neesam redzējuši. Turklāt arī bez visas apvienošanās redzējām cenu pieaugumu, līdz ar to es šīs lietas nesaistītu. Tieši otrādi – kā zināms, arī auditors “KPMG” konstatēja, ka apvienošanas rezultāta sinerģija būtu vismaz 100 miljonu eiro apmērā, kas nozīmētu, ka uzņēmumiem atbrīvotos naudas plūsma un nebūtu spiediena palielināt cenas. Taču problēma ir cita – jādomā, nevis kā nepacelt cenas, bet kā uzņēmumiem atrast līdzekļus investīcijām. Piemēram, 5G ieviešana prasītu ap 350 miljoniem eiro un šī nauda jādod vai nu akcionāriem, ko Latvija nebūs priecīga darīt, vai nu jāģenerē pašiem, kas nozīmētu cenu celšanu un izmaksu samazināšanu, padarot efektīvāku saimniecisko darbību. Tieši šeit arī šī apvienošanās jēga ir noslēpusies,” sacīja G. Kokins.

Diemžēl LMT padomes priekšsēdētāju Klāsu Nikanderu vai viņa vietnieku Anrī Leimani “LA” sazvanīt neizdevās, tomēr nesen pašā padomē varēja manīt zināmu viļņošanos. Pēc tam, kad LMT prezidents Juris Binde atklāti kritizēja apvienošanās ideju, LMT padomes priekšsēdētājs un “Telia” pārstāvis K. Nikanders sacīja, ka Bindes nostāja ir nepieņemama, nepārstāv padomes vairākuma viedokli un “rada jautājumu par vadības spēju godprātīgi pārstāvēt visu LMT īpašnieku intereses un tādēļ efektīvi vadīt uzņēmumu nākotnē”. Savukārt Anrī Leimanis šādu Nikandera paziņojumu nespēja izskaidrot, jo padome par šādu jautājumu neesot lēmusi.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Visu atdot LMT vadībai Atbildēt

    Binde malacis!
    Ja apvieno, visai vadibai jāpaliek LMT. Lai Lattelecom pilnībā tiktu apēsts no LMT vun nodotu savas lietas.
    Lattelecom servisa kultūra ir zem katras kritikas.

  2. Bilde ir skaidra – vājākais meklē atbalsta spieķi. Stiprākais ir pašpietiekams.
    Uzminiet – kurš ir kurš

  3. No drošības viedokļa vismaz 55% jāpieder valstij!!!

  4. Skaidri var redzet, ka nav veikta analize – vismaz tik daudz, lai par to runatu no Valsts interesu viedokla.

  5. Ja jau ir 4 G, kāpēc ne 5 G. Vai tad var kaut ko vēl apturēt un mainīt vispār? Vai tad Latvijai var būt pašai sava atombumba, lai parādītu sava vārda spēku?

  6. skandināviem riebjas mūsu zagļi

Darbs ir, bet nav kas strādā (66)Nacionālā apvienība nākotni redz vietējiem melnstrādniekiem un ievestiem inženieriem
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+