Abgunstes muižā top japāņu keramikas ceplis 0
Abgunstes topošo Radošuma rezidenci papildinās 10 000 eiro vērts japāņu keramikas ceplis, LA.lv uzzināja Jelgavas novada domē.
Jelgavas novada dome un Lauku atbalsta dienests piešķīruši finansējumu Nobirogamas keramikas cepļa būvniecības vajadzībām biedrībai “Radošuma meka”, kura kopš 2016. gada Zaļenieku pagastā apsaimnieko un atjauno Abgunstes muižu.
“Ar malku kurināmais keramikas ceplis būs unikāls ne tikai reģionā, bet pat valsts mērogā – gan pēc savas darbības tehnoloģijas, gan izmēriem. Šobrīd novadā nav līdzvērtīgas keramikas darbu apdedzināšanas iespējas, tikai atsevišķi nelieli elektriskie cepļi. Anagamas tipa ceplis, ko var precīzāk dēvēt par Nobirogamas cepli,ir sens keramikas cepļu veids, kas Japānā “ieceļojis” no Ķīnas un Korejas mūsu ēras 5. gadsimtā. Tā ir Dienvidķīnas kāpjošā drakona cepļa versija, kas pārveidota, sadalot apdedzināšanas telpu vairākos kambaros, tādējādi dodot iespēju iegūt dažādus apdedzināšanas efektus. Šāda tipa krāsnīs keramiku apdedzina īpaši augstās temperatūrās,” stāsta biedrības “Radošuma meka” pārstāve Asnāte Avotniece.
Keramiķi pauž, ka apdedzināšana ar malku kurinātā ugunī mūsdienās atgriežas kā moderna tehnoloģija, jo nekādā citā veidā trauku nevar tik labi apdedzināt. Līdz šim vienīgais līdzīga veida ceplis Latvijā bija Salacgrīvā, taču Abgunstes ceplis plānots ietilpīgāks, ar papildus kambari.
Cepļa būvēšanai saņemts Latvijas Lauku atbalsta dienesta finansējums 9000 eiro apmērā. Ar līdzfinansējuma daļu 1000 eiro apmērā keramikas krāsns būvniecību atbalstījusi ar Jelgavas novada pašvaldība.
“Šobrīd novadā pieejami atsevišķi elektriskie ceplīši izglītības iestāžu vajadzībām un plašāk pieejamā Svētes keramikas darbnīca. Esošā bāze ļauj amatiera līmenī apgūt keramikas mākslu. Jaunā keramikas apdedzināšanas krāsns ļautu pilnveidot jauniešu, amatieru un vietējo mākslinieku prasmes un kapacitāti. Jāteic, ka šim projektam atbalstu izteikušas arī novada Mūzikas un mākslas skola un Zaļenieku Komerciālā un amatniecības vidusskola, jo paredzētā apjoma malkas cepļa kapacitāte spēj piedāvāt kopīgu pasākumu organizēšanu – nometnes, simpozijus, radošas darbnīcas, keramikas svētkus un tamlīdzīgi,” skaidro Attīstības nodaļas vadītāja Līga Lonerte, uzsverot, ka biedrība “Radošuma meka” līdz šim pašvaldībai apliecinājusi sevi kā lielisku sadarbības partneri.
Biedrība cepļa būvniecību aizsāka jau vasaras sākumā, sadarbojoties ar Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas audzēkņiem un piesaistot keramikas krāsns ekspertu no Francijas – Klodu Osāžu.
Paredzēts, ka būvniecības darbi noslēgsies augusta vidū, lai 20. augustā, kad plānoti Abgunstes muižas svētki, cepli varētu prezentēt apmeklētājiem. Svētku laikā muižas telpās tiks atklāts arī Amatniecības centrs, kura izveide aizsākta vēl pērn. Piesaistot projektu līdzekļus, restaurēts muižas pagraba ziemeļu spārns, izveidojot vairākas darbnīcas: galdnieka-restauratora, keramikas un tekstila apstrādes darbnīcas, kā arī izveidota māksliniekiem koprades telpa, noliktava un ekspozīcijas. Restaurējot muižas 1. stāva daļu, izveidoti arī 2 apartamenti un koplietošanas virtuve darbnīcu klientiem.
Biedrība “Radošuma meka” par Abgunstes muižas saimniekiem kļuva tikai pērn, un šobrīd visi spēki veltīti, lai atjaunotu muižas kompleksu un tur izveidotu Abgunstes radošuma rezidenci.
Abgunstes muiža Zaļenieku pagastā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Muižas apbūve veikta ap 1780. gadu, un tā piederējusi fon der Pālenu dzimtai. 1905. gadā muiža tika nodedzināta. Ēkas atjaunošanu uzsāka pēc 1908. gada, kad par muižas īpašnieku kļuva grāfs Sergejs fon der Pālens. Agrāk tā bijusi medību pils, vēlākos gados – skola, pēc tam tur bija iekārtoti dzīvokļi un veikals.
