Ekonomika
Bizness

“ABLV Bank” vēršanās ES tiesā neietekmēs FKTK lēmumu par bankas pašlikvidāciju 16


FKTK vadītājs Pēteris Putniņš.
FKTK vadītājs Pēteris Putniņš.
Foto – LETA/Ieva Leiniša

“ABLV Bank” vēršanās tiesā pret Eiropas centrālo banku (ECB) neietekmēs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu par bankas pašlikvidācijas plānu, šodien pēc Finanšu sektora sadarbības platformas sēdes žurnālistiem sacīja FKTK vadītājs Pēters Putniņš.

Putniņš nekomentēja “ABLV Bank” lēmumu vērsties pret ECB, tomēr viņš uzsvēra, ka šī tiesvedība neatspoguļosies FKTK lēmumā par bankas pašlikvidācijas plānu.

“”ABLV Bank” un ECB attiecības ir viens jautājums, bet FKTK lēmums par bankas pašlikvidāciju – cits jautājums, kas ir FKTK kompetencē,” uzsvēra Putniņš.

Viņš norādīja, ka FKTK lēmums par bankas pašlikvidācijas plānu nebūs jāgaida ilgi. Banku uzraugs to varētu paziņot pēc divām nedēļām.

Jau ziņots, ka “ABLV Bank” un tās lielākie akcionāri iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), aģentūrai LETA pavēstīja bankā.

Bankas advokāti no “DLA Piper” Vācijas biroja “ABLV Bank” un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus – divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Pieteikumā lūgts izvērtēt ECB un VNV 23.februārī pieņemtos lēmumus, kas piespieda “ABLV Bank” akcionārus izlemt par bankas likvidāciju. Banka norāda, ka ir jāizvērtē, vai ECB un VNV pamatoti novērtēja “ABLV Bank” finanšu situāciju, un vai tās vispār bija tiesīgas lemt par to, ka banka ir jālikvidē.

Bankas pārstāvji pirmdien izplatītajā paziņojumā uzsver, ka iesniegumi ES Tiesai neaptur lēmumu par bankas likvidāciju, taču prasības iesniegšana ir būtiska “ABLV Bank”, tās darbinieku un partneru reputācijai, kā arī iespējamo zaudējumu pieprasīšanai no ECB, ja tiesas lēmums bankai un tās akcionāriem būs labvēlīgs.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka “ABLV Bank” problēmas radās pēc “FinCEN” februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.

Saistītie raksti

Savukārt “ABLV Bank” advokāti atbildes vēstulē aicinājuši “FinCEN” atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka “FinCEN” pret “ABLV Bank” izvirzījis “pārspīlētas apsūdzības”, par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. “FinCEN” nav arī ņēmis vērā “ABLV Bank” paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. Martā banka iesniedza FKTK apstiprināšanai “ABLV Bank” pašlikvidācijas plānu.

LA.lv