Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. februāris, 2013
Drukāt

Āboli ar pumpām. Kāpēc tās rodas?

Foto-LetaFoto-Leta

“Uz dažu jaunāko Latvijas šķirņu āboliem veidojas kārpas. Vai tās ir ābolu kraupja paveids vai kāda cita kaite? Kā to apkarot?
” Andris M. Smiltenes novadā

 

 

Visbiežāk šādus bojājumus rada ābolu zāģlapsene. Dažu šķirņu augļiem, kam raksturīgs stingrs mīkstums, kārpveida izaugumi gadās arī kādu mehānisku bojājumu dēļ, bet tad tie parasti ir pa vienam uz ābola un, paskrāpējot zem mizas, nav redzami. Biežāk nekā citām šķirnēm kārpas veidojas uz ‘Sīpoliņa’ un tam radniecīgu šķirņu (piemēram, ’Tellisaare’, ‘Cēsu Sīpoliņš’) augļiem. Arī ‘Saltanat’ ir šajā ziņā jutīga šķirne.

Ja vaininiece ir ābolu zāģlapsene, tad zem bojājuma vietas redzamas brūnas, pārkorķojušās ejas. Kaitēklis savairojas periodiski: nemiglotos dārzos reizēm ir lieli bojājumi, reizēm to nav nemaz, kaitēklis šķiet pazudis (it sevišķi, ja dārzā ir liela bioloģiskā daudzveidība un ir savairojušies zāģlapsenes dabiskie ienaidnieki – parazītiskās lapsenes).

Parasti zāģlapsene izlido ābeļu ziedēšanas laikā un sadēj ziedos olas. Kāpurs izšķiļas, palien zem jaunā augļaizmetņa mizas un sāk lokveidā grauzties uz priekšu (kāpura eja virs mizas redzama kā aprūsināts, pārkorķojies celiņš), bet nesabojātie augļa mīkstuma audi tam līdzās turpina augt. Rezultātā veidojas arī uzbiezinājumi – pumpas. Kāpurs pamazām graužas serdes virzienā, izēd sēklas, atstājot dobumu ar tumšām sienām. Pats kāpurs ož pēc blaktīm. Pēc 20 – 30 dienām tas ir izaudzis tik liels, ka lien no augļa ārā, lai augsnē izveidotu kokonu pārziemošanai. Nākamajā pavasarī neilgi pirms ābeļu ziedēšanas tas jau ir kļuvis par tauriņu, un cikls sākas atkal no jauna. Lielākā daļa zāģlapsenes bojāto auglīšu nobirst mazi – dažu centimetru diametrā. Lielas ražas gadā tas nav īpaši bīstami, sanāks tāda kā ražas normēšana – zaros paliks tikai neliela daļa bojāto, un āboli izaugs lieli.

Vai augļu kokus vajag miglot pret zāģlapsenēm, tas jāizlemj, vadoties pēc attiecīgās situācijas. Ja kaitēklis radījis lielas problēmas iepriekšējā gadā, tad pavasarī īsi pirms ziedēšanas vai tūlīt pēc tās būtu vēlams miglot. Ziedēšanas laikā ir jāpārbauda ziedi un tikko aizmetušies jaunie auglīši – ja bojāti vairāk par 5 %, tas jau ir bīstami daudz, tad vajag miglot. Smidzināšanai var izmantot insekticīdu Danadims 40 (atļauts lietot vienu reizi sezonā, bet tas ir 2. reģistrācijas klases preparāts un mazos iepakojumos to nepārdod). Mazdārziņu īpašniekiem jāiztiek ar Deci (4 ml/10 l ūdens) vai Sumi-alfu (4 – 8 ml/10 l ūdens), kuri var palīdzēt arī pret zāģlapseni.

Ja negribas miglot, šā kaitēkļa pārmērīgu savairošanos var ierobežot ar mehāniskiem paņēmieniem: rudenī uzrok apdobes, vasarā regulāri savāc visus bojātos, priekšlaicīgi nobirušos ābolus. Pilnīgi novērst zāģlapsenes bojājumus tā neizdosies, bet vairāku gadu laikā tie būtiski samazināsies.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+