Ābols: Es absolūti negaužos, bet tāda ir realitāte… 0
Hokeja kluba Rīgas “Dinamo” galvenais treneris Artis Ābols otrdien pēc treniņa novilka slidas un gāja skriet krosu, nosmejot, ka pašam jāgatavojas iet laukumā. Rīdzinieki rīt ar mājas maču pret Zagrebas “Medveščak” atsāks KHL čempionātu, bet komandā ir stipri pilna lazarete.
“Esam savu artavu devuši, lai Latvijas izlase godam nospēlētu olimpiskajās spēlēs – Arvīds Reķis, Miks Indrašis. Vēl citiem ir nesadziedēti savainojumi. Bet ir tā, kā ir,” intervijā “LA” teica Ābols.
Kā tu domā, cik gatava ir komanda?
Ko gribējām, to treniņos paveicām, bet kaut ko garantēt… Spēles parādīs.
Kādā formā no Sočiem atgriezās olimpieši? Vismaz tie, kas ir veseli.
To jau pierādīja spēles Sočos – pret Šveici, Kanādu, ka ar viņiem viss ir kārtībā. Daudz spēlēja, bet iedevām trīs brīvdienas un viss ir labi. Patīkami, ka viņi atbrauca ar pozitīvām emocijām, nevis būtu gājis smagi un atbrauktu ar drūmām sejām.
Pēc Vankūveras olimpiskajām spēlēm arī “Dinamo” izdevās labas sezonas beigas.
Jā, bet tad bija vairāk spēlētāju un viņi arī izlasē bija tādās pašās maiņās, turklāt nebija savainotie. Pagājuši četri gadi, tad Šuplers bija galvenais treneris. Paralēles nevar vilkt.
Šodien uz ledus trenējās piecas uzbrucēju maiņas, bet rīt laikam nespēlēs Džonsons, Meija un Pavlovs.
Jā, Džonsons savainojuma dēļ piecas dienas nebija slidojis un izdomājām, ka nebūtu gluži pareizi uzreiz likt spēlēt. Soliņš mums lielāko sezonas daļu bija pietiekami garš, bet šobrīd pāri paliek pusotrs uzbrucējs. Meija? Ceram, ka varētu spēlēt play off, bet kāja nav tik laba kā gribētos. Viņš piedalās treniņos, iet uz rehabilitāciju un dara, ko var, bet dabu neapmānīsi. Ja viņš teiks, ka mēģinās spēlēt, tad varbūt uz pēdējām regulārā turnīra spēlēm arī pieteiksim, bet es šaubos.
Par Pavlovu klubs komentārus nesniedz, bet – viņš trenēsies ar komandu, kamēr tiks pieņemts lēmums par diskvalifikāciju?
Protams. Nezinu, kurš ir vainīgs, skaidrosies ar piegādātājiem. Šobrīd Pavlovs ir bez vainas vainīgais un, kamēr nav oficiālu paziņojumu no Starptautiskās hokeja federācijas, viņš trenēsies ar mums, bet spēlēt, protams, nedrīkst.
Atlikušas četras spēles regulārajā turnīrā, divas pret tiešajiem konkurentiem.
Visi grib būt tabulā pēc iespējas augstāk, bet no otras puses ir gluži vienalga, ar ko tikties play off. Tur visas komandas, ieskaitot mūs, ir spēcīgas un būs smagas cīņas. Ja tā fantazē, protams, gribētos, lai ir mājas spēļu priekšrocība, bet tai pat laikā varbūt labāk, lai tās nav, jo izbraukumā vismaz statistiski esam spēlējuši labāk. Tagad bijusi pauze, bet caur šīm četrām spēlēm gatavosimies play off. Es absolūti negaužos, bet tāda ir realitāte – šorīt atnākot uz treniņu nezināju, kādas būs maiņas, jo bija jautājums, vai viens uzbrucējs un aizsargs varēs spēlēt. Uzbrucējs nevarēja, līdz ar to bija jātaisa jaunas maiņas. Ejam, mēģinām vairākumu. Jo grūtāk, jo labāk. Tāda ir situācija, bet nav ko raudāt. Pirms pauzes pēdējos trīs mačos arī bija tādas pašas problēmas, bet izgājām no tās situācijas godam. Skaidrs, ka patīkami nav – Nedod Dievs, kāds satraumēsies.
Ideja par Māri Bičevski pirmās maiņas centrā arī radās spontāni?
Šorīt. Bija variants par Džonsonu, bet viņš nav piecas dienas slidojis. Negribējām atstāt ārpus sastāva Bičevski vai Upīti, lai Džonsons varētu iespēlēties. Tas nebūtu godīgi, kaut vai pavērtējot, kā viņi spēlēja pēdējos trīs mačus pirms pauzes. Džeimijs pastrādās papildus un trešajā vai ceturtajā mačā droši vien spēlēs.
Sezonas sākumā Zagrebā uzvarējāt ar 5:1 un es no tevis teiktā sapratu, ka “Medveščak” nez vai būs liels spēks KHL. Bet redz, turpat blakus jums vien ir. Esi pārsteigts?
Sezonas griezmā – jā. Viņi sāka trenēties augustā un domāju – vai tad izvilks visu sezonu? Bet redzam, ka ir to paveikuši un tāpat kā mēs – bez lieliem kritumiem. Viņu spēks ir organizētība un sistemātiskums. Komandā visi ir ziemaļamerikāņi un spēlē to pašu hokeju, ko mājās, kas iedzīts asinīs. Spēlētāji arī ir pietiekami meistarīgi. Neizdomā vienreiz to, nākamreiz kaut ko citu. Deviņas no desmit reizēm izdara to, ko vajag.
