Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

Āboltiņa aicina uz mierīgu prezidēšanu

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Gan Saeimas opozīcijas frakcijas, gan atsevišķi valdošas koalīcijas pārstāvji ir skeptiski par parlamenta priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas aicinājumu slēgt īpašu starppartiju vienošanos, gatavojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā. 


Saeimas priekšsēdētājas pārstāve Gita Valtenberga pauda nožēlu, ka sabiedrībā un politiķu lokā vienošanās mērķis esot pārprasts. Tā neesot domāta kā “aicinājums partijām dzīvot draudzīgi” vai kā “mutes aizbāšana opozīcijai”, bet gan kā politisko spēku apņemšanās neiepīt savas partijiskās vēlmes prezidentūras darba kārtības un prioritāšu plānošanā. “Būtībā visas lietas, kas notiks prezidentūras laikā, tiks izplānotas šīs Saeimas laikā. Nākamajam atliks tikai novadīt šo pasākumu, īstenot jau izstrādāto plānu,” skaidroja Valtenberga. Viņa arī uzsvēra, ka līdzīga vienošanās savulaik pirms ES prezidentūras tika noslēgta Lietuvā un sevi labi pierādījusi. Latvijā šis dokuments vēl atrodas tapšanas stadijā, bet jau izraisījis dažādus viedokļus deputātu vidū.

“Ne vien visiem politiķiem, bet arī ikvienam loģiski domājošam ierindas pilsonim ir pašsaprotams, ka prezidentūras laikā neviena partija negatavojas apzināti kaitēt Latvijas tēlam,” pārliecināts “SC” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.

Līdzīgu viedokli pauda arī ZZS Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis. Viņaprāt, tas, vai Latvija spēs prezidentūras laikā pierādīt sevi kā valsti, kuras politiķi spēj pacelties pāri savām īstermiņa interesēm, atkarīga no politisko spēku sapratnes un ne ar kādiem vienošanās dokumentiem šo sapratni neizdosies izmainīt. Opozīcijas pārstāvji arī atgādināja, ka prezidentūras laikā darbosies jau nākamais parlamenta sasaukums, kurš, visticamāk, būtiski atšķirsies no pašreizējā. Tādēļ tam šādas vienošanās nebūs saistošas. “Pati doma jau nav slikta. “SC” frakcija būtu gatava parakstīt šādu vienošanos. Taču tikai – pēc nākamās Saeimas vēlēšanām,” uzsvēra Agešins.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP) atbalsta Āboltiņas ieceri: “Tas ir labs un loģisks priekšlikums. Prezidentūra jānotur labā līmenī, tādēļ nevajadzētu pieļaut, ka tās darba kārtību vai prioritātes, kas jāzina pusgadu iepriekš, ietekmētu partiju ķīviņi.” Skeptiķu argumenti, ka uz to laiku jau būs ievēlēta cita Saeima, viņai nešķiet pārliecinoši: “Dziesmu svētku programma taču arī nemainās, ja neilgi pirms tiem nomainījies kultūras ministrs.”

RP ne vien atbalsta Āboltiņas iniciatīvu, bet arī uzskata, ka uz prezidentūras laiku Latvijā vajadzētu paplašināt ministru kabinetu, izveidojot Eiropas Savienības lietu ministra amatu. Atbalstoša ir arī tā sauktā neatkarīgo deputātu grupa.

Turpretim “NA” arī šoreiz vairāk sliecas opozīcijas virzienā. “Var jau tādu vienošanos parakstīt, bet jaunai Saeimai tas nebūs īpaši saistošs. Daudz būtiskāk būtu, lai prezidentūras laikā mēs nepiedzīvotu valdības krīzi,” uzskata “NA” frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilin­skis. Viņaprāt, gatavošanās prezidentūrai un tās novadīšana vairāk atkarīga no ierēdņu darba un ministriju spējas sadarboties, tādēļ drīzāk būtu jādomā par to, lai mūsu civildienests būtu gatavs profesionālā līmenī pārstāvēt Latvijas intereses.

Latvijas prezidentūra ES Padomē gaidāma 2015. gada pirmajā pusgadā. Lietuva šos pienākumus veica 2013. gada otrajā pusē, un Seima partijas, gatavojoties šiem pienākumiem, jau 2012. gadā parakstīja līdzīgu vienošanos, kādu rosina Āboltiņa. Tajā Lietuvas partijas pauda vienprātīgu viedokli, ka prezidentūra ES Padomē ir viens no valsts stratēģiskajiem mērķiem, un apņēmās ar to saistītos pienākumus veikt nevainojami, neatkarīgi no partijas interesēm, piederības pozīcijai vai opozīcijai, kā arī solīja neizmantot prezidentūras laiku Seima vēlēšanu cīņās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+