Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. decembris, 2012
Drukāt

Āboltiņa: lielākais šī gada darbs ir bez uzraudzības pieņemtais valsts budžets

aboltina_solvita2712

Parlamenta lielākie paveiktie darbi šogad ir pirmais bez starptautisko aizdevēju uzraudzības pieņemtais 2013.gada budžets, kā arī ar uzņēmējdarbības veicināšanu un tiesiskuma sakārtošanu saistītie jautājumi, intervijā aģentūrai BNS sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Valsts budžetu nākamajam gadam viņa raksturoja kā pēc ilgiem laikiem pirmo naudas sadalījumu, kurā līdzekļi nevis samazināti, bet pat spēts kādām nozarēm iedot vairāk.

“Tas ir pirmais, kā mēs sakām, neatkarīgs budžets, kuru mēs pieņemam paši bez [Starptautiskā] Valūtas fonda un citu finanšu institūciju uzraudzības,” teica Āboltiņa.

Kā otru lielo darbu Saeimas priekšsēdētāja minēja to, kas attiecas uz uzņēmējdarbības veicināšanu, – pieņemtos dažādos likumprojektus, tostarp gan par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu no 1.jūlija no 22% līdz 21%, gan par iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmju samazināšanu no 2013.gada 1.janvāra līdz 24% no 25%, kā arī uzņēmēju baltā saraksta ieviešanu. Āboltiņa šīs lietas nosauca par tādām, kas ir iesāktas un mēģina sakārtot un stabilizēt uzņēmējdarbības vidi.

Savukārt tiesiskuma veicināšana valstī ir trešā lielā lieta, kas ir paveikta 2012.gada laikā parlamentā.

Āboltiņa norādīja, ka pieņemti vairāki grozījumi procesuālajos likumos, gan Administratīvā procesa likumā, gan Kriminālprocesa likumā, gan Civilprocesa likumā. Ar tiem mēģināts vismaz daļēji kaut kā risināt galveno problēmu tiesu sistēmā – ilgos tiesvedības procesus. Ar likumu grozījumiem mēģināts padarīt šos procesus ātrākus, kā arī mēģināts novērst apzinātu šo procesu novilcināšanu, paskaidroja Āboltiņa. Viņa sacīja, ka arī šie grozījumi ir saistīti ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, jo piecus sešus gadus ilgi tiesvedības procesi “rada cilvēkiem neticību par savu valsti”.

Viņa arī nenoliedza, ka ir daudzi darbi, kuri 2012.gadā sākti, bet nākamajā gadā noteikti ir pabeidzami. Kā vienu no šādiem piemēriem viņa minēja pilsonības likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts ieviest dubultpilsonību. Šos grozījumus bija paredzēts pieņemt jau līdz šā gada beigām, taču lielā darba dēļ tas atlikts uz nākamo gadu.

Saeima ceturtdien slēdz rudens sesiju, bet ziemas sesiju sāks nākamā gada 8.janvārī.

Bieži sesiju starplaiks tiek saukts par deputātu brīvdienām, taču kārtība paredz, ka Saeimas sesiju starplaikā turpinās darbs komisijās, notiek protokolārās tikšanās, nepieciešamības gadījumā var tikt sasauktas Saeimas ārkārtas sēdes.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+