Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
17. februāris, 2012
Drukāt

Āboltiņa: NA ministriem un deputātiem nebūtu jāpiedalās 16.marta gājienā

aboltina_solvita22

Saeimas spīkere un viena no “Vienotības” līderēm Solvita Āboltiņa uzskata, ka Nacionālās apvienības (NA) ministriem, līderiem un deputātiem nebūtu jāpiedalās gājienā 16.martā.

Portāla “diena.lv” tiešraidē piektdienas rītā viņa norādīja, ka NA pārstāvjiem, esot pie varas, ir jāapzinās atbildība un “nevar spēlēties un pazaudēt valsti savas partijas programmas dēļ”.

“Manā uztverē nē, noteikti nē. Jo, kļūstot par deputātu, tu pārstāvi ne tikai savu vēlētāju, tu pārstāvi visu valsti. Jādomā, kā tava rīcība, jebkurš process ietekmē to kopumā. Jāapzinās, cik ļoti trausls ir šis līdzsvars pašlaik,” Āboltiņa atbildēja uz jautājumu, vai 16.martā gājienā no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim var piedalīties NA ministri, līderi un Saeimas deputāti.

Vēl tikai nesen janvāra sākumā NA līderis Raivis Dzintars intervijā “Latvijas Avīzei” sacīja, ka NA uzskata par savu pienākumu godināt latviešu karavīrus un darīs to arī šogad 16.martā.

“Ne premjers Valdis Dombrovskis, ne kāds cits koalīcijas politiķis nav nācis pie manis tirgoties par 16. martu un norādīt, ko mēs šajā datumā nedrīkstam darīt. Tas arī būtu bezjēdzīgi, jo mēs šādus jautājumus politiskajā tirgū neapspriežam,” klāstīja Dzintars.

Iepriekš sarunā ar aģentūru BNS, komentējot to, kas notiks Latvijā pēc 18.februāra referenduma, cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska norādīja uz politiķu atbildību.

“Atvieglojums būs, ka spriedze ir noņemta, bet tuvais konteksts – 16.marts un 9.maijs – tā vienmēr ir bijusi radikāļu medusmaize. Galējiem radikāļiem tā ir viena no retajām iespējām pievērst sev uzmanību. Redzu lielu mēreno politiķu atbildību, gatavību meklēt formātu normālām sarunām,” uzsvēra Latvijas cilvēktiesību centra vadītāja.

Jau ziņots, ka sestdien Latvijā notiks tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. To ierosināja biedrība “Dzimtā valoda”, kuras līderi ir Vladimirs Lindermans un Jevgēņijs Osipovs.

Satversmes grozījumi paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+